Jūs Jēzus draudzē oficiāli esat jau no 1991. gada. Kā nonācāt līdz mūsu draudzei?

Pēc tam, kad tēvu, kas bija luterāņu mācītājs Teodors Valters, izsūtīja uz Krieviju, es no Budbergas atbraucu uz Rīgu un sākumā gāju uz Reformātu draudzi Mārstaļu ielā, kur kalpoja mācītājs Haralds Kalniņš. Es biju tikko beigusi vidusskolu un pārcēlusies uz Rīgu, meklējot darbu. Mācītājs Kalniņš bija brīnišķīgs un kļuva par manu garīgo tēvu. Tas bija īpaši svarīgi laikā, kad mans tēvs sešus gadus bija prom izsūtījumā. Kad padomju vara Mārstaļu ielas namu draudzei atņēma, mācītājs Kalniņš sāka kalpot Jēzus draudzē. Es līdz ar viņu pārnācu uz šo draudzi.

Priecājamies, ka, pavasarim rotaļājoties, esam saņēmuši vēl vienu patīkamu ziņu. Draudze ir ieguvusi finansiālu atbalstu no Valsts kultūras kapitāla fonda, lai īstenotu draudzes ēkas, kas atrodas Brīvības ielā 62, fasādes arhitektoniski māksliniecisko izpēti un tehniskā projekta izstrādi.  

Kopējais no Valsts kultūras kapitāla fonda saņemtais atbalsts sasniedz 2000.00 EUR.

Projekta ietvaros tiks veikti šādi darbi:

Kādas ir jūsu pirmās atmiņas par Jēzus draudzi?

Kopš janvāra pēdējās svētdienas mūsu baznīcā ir kāds jaunums – karogs, kas vēsta par reformācijas 500. gadadienu. Ar viktorīnu un sadraudzību janvārī aizvadījām pirmo svētku pasākumu, savukārt februārī bija iespēja apmeklēt Līgas Cepurītes vadīto radošo darbnīcu „Mārtiņš un roze”. Līdz pat 31. oktobrim ik mēnesi Jēzus draudzē varēs dzirdēt lekcijas, piedalīties diskusijās un baudīt sadraudzību. Laipni gaidīti būsim gan mēs paši, gan arī mūsu draugi – būsim viesmīlīgi un atvērti!

26. martā pēc dievkalpojuma būs iespēja dzirdēt teoloģijas doktora Voldemāra Lauciņa lekciju „Rīga – reformācijas mazzināmais flagmanis: vēstures aspekti, ar kuriem mūsdienu Latvijas kristietis var lepoties”. 

Gaidot reformācijas 500. gadadienu, ir derīgi ieskatīties Baznīcas vēsturē, tās attīstības gaitā. Kas tad īsti un kāpēc bija jāreformē? Kristietība ir pasaules lielākā reliģija – pie tās pieder gandrīz trešdaļa pasaules iedzīvotāju. Tā ir arī jauna reliģija; jaunāks ir tikai islāms. Kristietība jau sen ir sadalījusies dažādās konfesijās jeb baznīcās. Vārds „baznīca” var nozīmēt gan celtni, gan organizāciju, draudzi. Kristīgās mācības ziņā starp konfesijām ir nopietnas atšķirības; visām kopīga ir svētā lūgšana un Apustuļu ticības apliecība. Baznīcas attīstība būtu jāaplūko un jāvērtē saistībā ar tās vēsturisko un ģeogrāfisko fonu.

MĀRIS DOZE ir viens no Jēzus draudzes pērminderiem, taču tikai retais zina, ka viņš strādājis kopā ar diviem Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapiem, studējis teoloģijas seminārā un ar nākamo sievu Vijolīti iepazinies pēc vietējo huligānu uzbrukuma mēģinājuma Krustpils baznīcas dārzā.

Jēzus draudzē vairums tevi pazīst kā pērminderi. Kāds ir tavs stāsts par ceļu pie Dieva?

Jēzum sekoja tūkstošiem ļaužu. Divpadsmit no tiem bija Viņa paša izraudzītie tuvākie biedri. Šajās pārdomās esam aicināti tuvāk uzlūkot divus no viņiem – Jūdu Iskariotu un Sīmani Pēteri. Abiem Jēzus uzticējās. Jūdam Jēzus bija uzticējis glabāt visu naudu, kas mācekļiem bija, bet Pēterim Viņš bija sacījis: „Tu esi Pēteris (grieķiski: Πέτρος – akmens), un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzveiks. Es tev došu Debesu valstības atslēgas.” (Mt 16:18) Un abi Viņu pievīla. Naktī pirms Jēzus nāves abi grēkoja pret Viņu personiski. Jūda Iskariots nodeva Jēzu virspriesteriem. Sīmanis Pēteris noliedza savu piederību Viņam nevis vienu, bet pat trīs reizes. Kam gan der šādi grēcinieki? Vai tādiem vairs ir ceļš atpakaļ?

Kā mani priecē šī atmoda dabā
Ar sauli, ar dziesmām, ko putni nes.

Kurš no reformatoriem uz jums ir atstājis vislielāko iespaidu?

Jānis Vanags: No reformatoru pulka man tuvāks un atbilstošāks ir nevis Mārtiņš Luters, bet Filips Melanhtons, viņš bija mierīgāks cilvēks. Luters bija dinamisks un impulsīvs, milzum daudz spēja sarakstīt; sev tādas īpašības nevaru piedēvēt. Filips Melanhtons daudz pūlējās, lai Baznīca nešķeltos. Viņš uzrakstīja Augsburgas ticības apliecības apoloģiju, lai novērstu šo šķiršanos. Taču no Lutera vienmēr sev atgādinu vārdus „Mana sirdsapziņa ir Dieva vārda gūstā”. Pat tad, ja nākas piedzīvot pārbaudījumus un zaudējumus, mēs nedrīkstam kļūt neuzticīgi Dieva vārdam, un mūsu pienākums ir visās lietās meklēt atbildes Rakstos, kā arī savas Baznīcas tradīcijā, proti, teoloģiskajā mantojumā. Kad mums jāvada vai jāpieņem lēmumi, jāatceras, ka paši esam zem autoritātes – Dieva vārda autoritātes –, kā tas parādās Rakstos un mūsu luteriskajās apliecībās.

Ko jums nozīmē reformācijas 500. jubileja?

Attīstoties zinātnei, pieaug cilvēces pašapziņa, it īpaši, balstoties uz savām spējām, izskaidrot un paredzēt dažādas norises apkārtējā pasaulē. Daudziem sabiedrības locekļiem, īpaši tiem, kuru zināšanas par lietu patieso stāvokli ir visai ierobežotas, sāk likties, ka cilvēks ir vai vismaz drīz kļūs visuvarens – pakļaus apkārtējo pasauli un izmainīs to tā, kā viņam pašam tas šķitīs par labu esam. Un, ja tā, tad atkrīt arī nepieciešamība pēc ticības Dievam. Tad var ar vieglu roku „atkratīties” no visa tā, ko šobrīd nevar izskaidrot, pasakot, ka ar laiku zinātne attīstīsies tik tālu, ka tā spēs izskaidrot visu vienīgi un tikai ar materiālajā pasaulē valdošajām likumībām.

Tā nonākam pie materiālisma kā pasaules uzskata, kas noliedz jebkādu garīgo spēku vai garīgās pasaules eksistenci, vai arī pie naturālisma, kas uzskata, ka visi spēki, kas darbojas apkārtējā pasaulē, darbojas kā akli dabas spēki un ka nekādi pārdabiski vai saprātīgi darbotiesspējīgi spēki neeksistē. Tomēr pamatojums šādam apgalvojumam ir visai apšaubāms: tiek apgalvots, ka īstā zinātne un īstie zinātnieki noliedz šādu spēku esamību kā tādu, kaut arī šis apgalvojums nebūt neatbilst patiesībai.

Ministru kabineta 2016.gada 12.janvāra noteikumu Nr.35 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos” nolikums” ietvaros LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2016.gada 27. jūlijā ir apstiprinājusi reliģiskās organizācijas “Rīgas Jēzus evaņģēliski luteriskā draudze” projektu “Energoefektivitātes paaugstināšana baznīcas ēkā”, Projekta identifikācijas Nr. EKII-1/17 (LR Vides aizsardzības un reģoionālās attīstības ministrijas 2016.gada 21.jūlija Lēmums Nr. 1/17).

Aicinām jūs uzdot savu jautājumu mūsu draudzes mācītājiem, sūtot tos uz info@jezusdraudze.lv vai iesniedzot draudzes kancelejā! Interesantākos jautājumus kopā ar mācītāju atbildēm publicēsim turpmākajos „Jēzus Draudzes Dzīves” numuros un draudzes mājaslapā, www.jezusdraudze.lv.