Pārfrāzējot grupas “Prāta Vētra” albuma “Gads bez kalendāra” nosaukumu, par turpmākajiem 12 mēnešiem varam teikt, ka Jēzus draudzei būs gads bez mācītāja – mācītāja Intara Jonīša. Kas ir novedis pie šāda lēmuma? Ar kādām bažām un cerībām varam uz šo situāciju raudzīties? 

Kā jūties par aizvadīto laiku Jēzus draudzē?

Šogad, pēc divu gadu pārtraukuma, Dievs mūsu draudzei atkal deva iespēju kopā piedzīvot draudzes vasaras nometni, kas notika Talsu rajonā, skaistā, ainaviskā vietā “Rezidence Kurzeme”. Ņemot vērā pārtraukumu, nometni plānojot, bijām rēķinājušies, ka dalībnieku skaits varētu būt ap 130 cilvēkiem. Bijām patīkami pārsteigti, ka dalībnieku kopskaits sasniedza 194 dalībniekus! Piecu dienu laikā varējām kopīgi svinēt sirsnīgu atkalsatikšanās sadraudzību, lasīt, domāt un dalīties pārdomās par Dieva vārdu un šī gada tēmu – “KOPT UN SARGĀT”.

“Zemes virsu pārklāj puķes, klāt ir dziesmu laiks – pavasaris, un ūbeles balss jau dzirdama mūsu zemē. Vīģes kokiem sariesušies mezglaini pumpuri, vīna koki ir izplaukuši un izdveš savu smaržu.” (Dz 2:12–13) 

Māmiņu grupas pavasara ekskursija jau kļuvusi par tradīciju. Šoreiz izvēlējāmies doties uz Kurzemi – uz Valgalciemu. Ceļojumā devāmies sešas – Līga, Vijolīte, Ilze, Edīte, Andžela un Anda. Izbaudījām kopā būšanas prieku, risinājām sirsnīgas sarunas, izdziedājām nometnei paredzētās dziesmas.

Kungs, es vēlos, lai Tava žēlastība mani pilnīgi pārveido un kļūst par dzīvu Tevis atspulgu manī. Lai Tava neizsmeļamā žēlsirdība plūst caur manu dvēseli un sirdi uz tuvāko.

Palīdzi man, Kungs, lai manas acis ir žēlsirdīgas, lai es nekad neturu aizdomās un netiesāju pēc ārienes, bet gan ieraugu skaisto sava tuvākā dvēselē un dodos viņam palīgā.

Bija sestdienas vakars, kad kopā ar Reini Bikši ciemojāmies Saulkrastos pie Rolanda Kalniņa. Šīs ciemošanās reizes galvenais sarunu temats bija Krievijas okupācijas spēku iebrukums Ukrainā, kas bija noticis pirms divām dienām. Daloties savās sajūtās un domājot par kristiešu uzdevumu šeit, pasaulē, sapratām, ka nevaram uz šo netaisnību un cilvēku ciešanām noskatīties, neko nedarot. Kāds ieminējās, ka baptistu draudzes mācītājs un biedrības “Baltijas globālā iniciatīva” vadītājs Pēteris Eisāns ir sācis organizēt praktisku palīdzību ukraiņu tautai. Rolands ar Pēteri sazinājās un vienojās par mūsu līdzdalību palīdzības sniegšanā.

Dzīve mēdz mest kūleņus – varētu pat būt, ka tā ir neatņemama garīgā ceļa daļa. Raugoties uz mācekļiem pirms Lieldienu rīta, uz ogļračiem iebrukušā šahtā vai uz Ukrainas iedzīvotājiem šodien, ir diezgan grūti iztēloties, kā tas ir, kad pazūd teju viss, kas dzīvi satur kopā. Tomēr katram cilvēkam ir nolikts savs ceļš – katram ir jātiek galā ar personiskās dzīves grambām un tramplīniem, un tie nav jāsalīdzina ar citiem. Kā šīm dzīves krīzēm tikt pāri? Manuprāt, daudz ir atkarīgs no tā, uz cik stingra pamata stāvam, un jebkura gaidīšana vai ciešanas ir vieglāk panesamas, ja tām saredzama jēga, ilgums un iznākums. Esmu pieredzējusi, ka visos šajos punktos Dievs mums mīlestībā panāk pretī un māca uzticēties.

Esam no sirds priecīgi un pagodināti: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros Rīgas Jēzus evaņģēliski luterisko baznīcu un draudzes misijas centru – Rāmavas Depkina muižu – ir atzinusi par vieniem no vislabāk sakoptajiem un restaurētajiem valsts nozīmes kultūrvēsturiskajiem objektiem Latvijā kopš Latvijas valsts izveides. Šajās kultūras mantojuma dienās uzmanība tika vērsta uz to, ka mūsdienu straujajā, notikumiem un pārmaiņām bagātajā laikmetā mēs bieži nevērīgi paejam garām izcilām vērtībām, ko radījušas iepriekšējās paaudzes, kā arī uz to, ka vienmēr ir bijis kāds, kas par šīm vērtībām ir rūpējies, jo pašas par sevi tās pastāvēt nevar.

„Tas Kungs ir mans stiprums un mans vairogs, mana sirds paļaujas uz Viņu. No Viņa man nāk palīdzība, mana sirds ir līksma, ar savām dziesmām es Viņam gribu pateikties. Tas Kungs ir stiprums Savai tautai, sargs un palīgs tam, ko Viņš svaidījis. Palīdzi Savai tautai un svētī Savu īpašumu, gani to un nes uz Savām rokām mūžīgi!” (Ps 28:7–9)

Ir pagājis kāds laiks kopš pēdējā ziņojuma par to, kā veicas ar mūsu baznīcas atjaunošanas darbiem. Atskatoties atpakaļ, varam tikai apliecināt 28. psalma 7. pantā teikto: „Tas Kungs ir mans stiprums un mans vairogs, mana sirds paļaujas uz Viņu.” Šī projekta laikā esam piedzīvojuši gan prieka pilnus brīžus, gan sarežģītus un grūtus pārbaudījumus, kad nekas cits neatliek kā nākt Dieva priekšā un lūgt, lai Viņš ir mūsu vairogs un palīgs ikkatrā turpmākajā solī un darbā.

Ja tu stiprini ģimeni, tu stiprini nāciju!

Atbild 3–4 gadus veci Svētdienas skolas bērni

Kurš jūsu ģimenē ir stiprākais? Kāpēc tu tā domā?

Mēs pateicamies Dievam, ka jau pāris mēnešus notiek ar mūsu baznīcas energoefektivitātes uzlabošanu saistītais remonts. Šajā laikā mums visiem vajadzēja pierast pie telpu ierobežojumiem, zemākas gaisa temperatūras un dažreiz arī pie remonta putekļiem. Draudzes vārdā no sirds pateicamies par jūsu sapratni, lūgšanām un finansiālo atbalstu – tas šajā laikā draudzei ir ļoti nozīmīgi.

Šo mēnešu laikā ir sākti vairāki svarīgi projektā paredzētie darbi.

Neviens īsts karalis nesaka: „Es esmu karalis. Jums mani jāklausa!” Īsta karaļa godu izdaudzina viņa tauta. Tāpat viņš paliek karalis arī tad, kad ir novilcis greznās drēbes, jo viņa gods slēpjas nevis drēbēs, bet nopelnos. Kristus savas zemes dzīves laikā bija kūtrs apliecināt: „Es esmu Dieva Dēls”. Par to liecināja Viņa darbi. Bet uz ko savu piederību balstām mēs? Vai ārējas zīmes – krustiņš kaklā, zivtiņa automašīnas aizmugurē vai pat mācītāja drēbes – būs liecība tam, ka esam patiesi ticīgi?

Dievs mūs ir aicinājis netiekties pāri par sev nolikto. Viņš to dara ne tāpēc, ka būtu izdomājis kādas mākslīgas robežas, aiz kurām sākas „labāka dzīve”, kas paredzēta tikai dažiem. Viņš to dara ar vislielāko mīlestību, jo zina, ka mūsu spēju robeža ir labākā komforta zona laimīgai dzīvei. Tiekšanās pāri par to ievainos mūsu dzīvi.

Neapmierinātība ar sevi, savu izskatu, prāta spējām, finansiālo stāvokli, novērtējumu sabiedrībā cilvēku ieved dusmās un sarūgtinājumā. Šāds cilvēks sāk noniecināt citu izskatu, sāk kritizēt citu pārdomas un paveikto, sāk piesavināties finanses un dara to visu cerībā iegūt augstāku novērtējumu citu acīs.

Senākajiem draudzes locekļiem Jēzus baznīca gadu gaitā kļuvusi sirdij tuva un pierasta. Iespējams, daudziem no mums šķiet, ka par šo ēku un tās vēsturi zinām gandrīz visu. Bet vai tā tiešām ir? Varbūt tomēr mūsu mīļajai baznīcas ēkai vēl ir kāds noslēpums, ko mums pavēstīt?

Priecājamies, ka, pavasarim rotaļājoties, esam saņēmuši vēl vienu patīkamu ziņu. Draudze ir ieguvusi finansiālu atbalstu no Valsts kultūras kapitāla fonda, lai īstenotu draudzes ēkas, kas atrodas Brīvības ielā 62, fasādes arhitektoniski māksliniecisko izpēti un tehniskā projekta izstrādi.  

Kopējais no Valsts kultūras kapitāla fonda saņemtais atbalsts sasniedz 2000.00 EUR.

Projekta ietvaros tiks veikti šādi darbi:

Ministru kabineta 2016.gada 12.janvāra noteikumu Nr.35 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos” nolikums” ietvaros LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2016.gada 27. jūlijā ir apstiprinājusi reliģiskās organizācijas “Rīgas Jēzus evaņģēliski luteriskā draudze” projektu “Energoefektivitātes paaugstināšana baznīcas ēkā”, Projekta identifikācijas Nr. EKII-1/17 (LR Vides aizsardzības un reģoionālās attīstības ministrijas 2016.gada 21.jūlija Lēmums Nr. 1/17).

Aicinām jūs uzdot savu jautājumu mūsu draudzes mācītājiem, sūtot tos uz info@jezusdraudze.lv vai iesniedzot draudzes kancelejā! Interesantākos jautājumus kopā ar mācītāju atbildēm publicēsim turpmākajos „Jēzus Draudzes Dzīves” numuros un draudzes mājaslapā, www.jezusdraudze.lv.