Par Elizabetes Čodares un Matildes Kolmas kalpošanu draudzē daudzi nemaz nenojauš. Viņas savus darbus dara klusi un neko neafišējot. Šoreiz – saruna par kalpošanu diakonijā, bet ne tikai, jo abas meitenes kalpo dažādās nozarēs.

Ar ko jūs nodarbojaties ikdienā?

Ja tu stiprini ģimeni, tu stiprini nāciju!

Atbild 3–4 gadus veci Svētdienas skolas bērni

Kurš jūsu ģimenē ir stiprākais? Kāpēc tu tā domā?

Mēs pateicamies Dievam, ka jau pāris mēnešus notiek ar mūsu baznīcas energoefektivitātes uzlabošanu saistītais remonts. Šajā laikā mums visiem vajadzēja pierast pie telpu ierobežojumiem, zemākas gaisa temperatūras un dažreiz arī pie remonta putekļiem. Draudzes vārdā no sirds pateicamies par jūsu sapratni, lūgšanām un finansiālo atbalstu – tas šajā laikā draudzei ir ļoti nozīmīgi.

Šo mēnešu laikā ir sākti vairāki svarīgi projektā paredzētie darbi.

Neviens īsts karalis nesaka: „Es esmu karalis. Jums mani jāklausa!” Īsta karaļa godu izdaudzina viņa tauta. Tāpat viņš paliek karalis arī tad, kad ir novilcis greznās drēbes, jo viņa gods slēpjas nevis drēbēs, bet nopelnos. Kristus savas zemes dzīves laikā bija kūtrs apliecināt: „Es esmu Dieva Dēls”. Par to liecināja Viņa darbi. Bet uz ko savu piederību balstām mēs? Vai ārējas zīmes – krustiņš kaklā, zivtiņa automašīnas aizmugurē vai pat mācītāja drēbes – būs liecība tam, ka esam patiesi ticīgi?

Vai Vasarsvētkos mēs svinam vasaras tuvošanos?

„Kad pienāca Vasarsvētku diena, visi bija sanākuši kopā,” – ar šiem vārdiem sākas mums pazīstamais lasījums no Apustuļu darbu grāmatas 2. nodaļas, ko dzirdam un pārdomājam tieši Vasarsvētkos. Šie ir kristīgās Baznīcas un ticības kopības dzimšanas svētki – tikpat lieli kā Ziemsvētki un Lieldienas. Uguns mēles virs mācekļu galvām liecināja, ka Evaņģēlija vēsts sāk savu ceļu pasaulē. Divpadsmit ticībā kaldināti vīri kļūst par pirmajiem kristīgās misijas un Baznīcas namturiem. Šie svētki mums katru gadu atgādina, ka Baznīca cauri laikiem turpina pastāvēt no Dieva Gara dzīvības.

Dzīve ir viena, bez melnraksta. Reizēm spītības vai lepnības dēļ, reizēm netīšām mēs pieļaujam kļūdas gan pret sevi, gan apkārtējiem, un tās sāpina. Mūsu pašu rokas bieži ir par īsu, lai situāciju izlabotu. Tikai Dievam ir pa spēkam notikušo atkal vērst par labu. Viens no daudzajiem stāstiem, kas to apliecina, ir par Viktoru un Viktoriju – brāli un māsu no Daugavpils –, kuriem Latvijā bija jāaug bez ģimenes, taču viņi to atrada pāri okeānam.

Runāt ar jums man ieteica kāda ģimene no Latvijas, kas pašlaik ir adopcijas procesā un kam jūs esat ļoti palīdzējuši ar padomu. Pastāstiet vairāk par savu ģimeni!

Situācija 2018. gada sākumā

Ja esat regulārs „Jēzus Draudzes Dzīves” lasītājs, droši vien būsit ievērojis, ka pēdējā lapaspusē publicētajā ikmēneša ieņēmumu un izdevumu pārskatā biežāk lasām, ka izdevumi pārsniedz ienākumus. Diemžēl šāda situācija, ka izdevumi pārsniedz ienākumus, turpinās jau vairākus gadus. Draudzes valde ir samazinājusi izdevumus, jau vairākus gadus nav bijis iespējams paaugstināt darbinieku algas. Analizējot šīs situācijas cēloņus, jāsecina, ka tai ir vairāki iemesli:

1)    draudzes ienākumi jau vairākus gadus ir aptuveni vienā līmenī (150 000 EUR  gadā), bet, pieaugot dzīves dārdzībai Latvijā, nemitīgi pieaug arī izdevumi un, lai sabalansētu budžetu, ir jāsamazina izdevumu pozīcijas;

Dievs mūs ir aicinājis netiekties pāri par sev nolikto. Viņš to dara ne tāpēc, ka būtu izdomājis kādas mākslīgas robežas, aiz kurām sākas „labāka dzīve”, kas paredzēta tikai dažiem. Viņš to dara ar vislielāko mīlestību, jo zina, ka mūsu spēju robeža ir labākā komforta zona laimīgai dzīvei. Tiekšanās pāri par to ievainos mūsu dzīvi.

Neapmierinātība ar sevi, savu izskatu, prāta spējām, finansiālo stāvokli, novērtējumu sabiedrībā cilvēku ieved dusmās un sarūgtinājumā. Šāds cilvēks sāk noniecināt citu izskatu, sāk kritizēt citu pārdomas un paveikto, sāk piesavināties finanses un dara to visu cerībā iegūt augstāku novērtējumu citu acīs.

Ādažu ev. lut. draudzei bija divi dievnami – viens Baltezerā, otrs Carnikavas vēsturiskajā centrā Siguļos. Pirmajā par dzīvību sūdzēties nevar, taču Carnikavā baznīcas ēka stāvēja tukša, ļaujoties laika zoba nesaudzīgajiem postījumiem. Tā celta 1729. gadā un bija vienīgā koka baznīcas ēka, kas saglabājusies Vidzemes piekrastē. Pirms aptuveni četriem gadiem sākās baznīcas rekonstrukcija, un bija paredzēts, ka tā vērs durvis Latvijas simtgadē – šī gada vasarā. Šis sapnis burtiski sadega 2017. gada 10. decembrī. Lai uzzinātu, kā draudzei klājas šobrīd, uz sarunu uzaicinājām Ādažu ev. lut. draudzes padomes locekli Artūru Veispālu, kurš vadīja Carnikavas baznīcas atjaunošanas projektu.

Jūsu ģimene dzīvo Kalngalē, kas ir aptuveni 20 minūšu brauciena attālumā no Baltezera. Kāpēc par savām garīgajām mājām izvēlējāties tieši šo draudzi?

Senākajiem draudzes locekļiem Jēzus baznīca gadu gaitā kļuvusi sirdij tuva un pierasta. Iespējams, daudziem no mums šķiet, ka par šo ēku un tās vēsturi zinām gandrīz visu. Bet vai tā tiešām ir? Varbūt tomēr mūsu mīļajai baznīcas ēkai vēl ir kāds noslēpums, ko mums pavēstīt?

Priecājamies, ka, pavasarim rotaļājoties, esam saņēmuši vēl vienu patīkamu ziņu. Draudze ir ieguvusi finansiālu atbalstu no Valsts kultūras kapitāla fonda, lai īstenotu draudzes ēkas, kas atrodas Brīvības ielā 62, fasādes arhitektoniski māksliniecisko izpēti un tehniskā projekta izstrādi.  

Kopējais no Valsts kultūras kapitāla fonda saņemtais atbalsts sasniedz 2000.00 EUR.

Projekta ietvaros tiks veikti šādi darbi:

Ministru kabineta 2016.gada 12.janvāra noteikumu Nr.35 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos” nolikums” ietvaros LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2016.gada 27. jūlijā ir apstiprinājusi reliģiskās organizācijas “Rīgas Jēzus evaņģēliski luteriskā draudze” projektu “Energoefektivitātes paaugstināšana baznīcas ēkā”, Projekta identifikācijas Nr. EKII-1/17 (LR Vides aizsardzības un reģoionālās attīstības ministrijas 2016.gada 21.jūlija Lēmums Nr. 1/17).

Aicinām jūs uzdot savu jautājumu mūsu draudzes mācītājiem, sūtot tos uz info@jezusdraudze.lv vai iesniedzot draudzes kancelejā! Interesantākos jautājumus kopā ar mācītāju atbildēm publicēsim turpmākajos „Jēzus Draudzes Dzīves” numuros un draudzes mājaslapā, www.jezusdraudze.lv.