Senākajiem draudzes locekļiem Jēzus baznīca gadu gaitā kļuvusi sirdij tuva un pierasta. Iespējams, daudziem no mums šķiet, ka par šo ēku un tās vēsturi zinām gandrīz visu. Bet vai tā tiešām ir? Varbūt tomēr mūsu mīļajai baznīcas ēkai vēl ir kāds noslēpums, ko mums pavēstīt?

Gatavojoties baznīcas lielajiem atjaunošanas darbiem, draudze veica kupola tehnisko apsekošanu un arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju. Pēc draudzes pasūtījuma 2017. gada aprīlī būvinženieri Dāvis Barbars un Laimonis Zemītis veica kupola jumta daļas tehnisko apsekošanu, bet uzņēmums „Arhitektoniskā izpētes grupa” – baznīcas galvenās zāles kupola un antablamenta (dzegas) izpēti. Darba gaitā tika secināts, ka baznīcas jumta daļas tehniskais stāvoklis kopumā ir apmierinošs. Apsekošanas laikā netika konstatētas pazīmes, kas liecinātu par nepietiekamu jumta konstrukciju nestspēju vai telpisko noturību, tomēr jumta un kupola konstrukcijām tika konstatētas vairākas konstruktīvas problēmas, kas pirms kupola restaurācijas ir jānovērš. Galvenie problēmu cēloņi ir: kādreizējie trupes bojājumi guļšķautņu sienu vainagbaļķos, kas izraisījuši ārsienu sēšanos, vietām radot konstrukciju mezglu nobīdi un izkļaušanos; kara laika šāviņš, kura rezultātā ir bojāta kupola jumta spāre un pats kupols; agrāk izmantotā neatbilstošā apkures sistēma, kas radīja labvēlīgus apstākļus trupes attīstībai. Tāpat negatīvu ietekmi uz ēkas konstrukcijām atstājis padomju laiks, kad ap baznīcu bija novirzīta intensīva autotransporta satiksme.

Kupola un dzegas izpēte tika veikta ar celtniecības torņu palīdzību. Kā senākais kupola apdarē konstatēts tumši brūns, samazgāts krāsas slānis. Visticamāk, tas kalpojis kā gruntējums tālākai kupola apdarei. Virs tumši brūnās krāsas slāņa visā kupolā veikts daudzkrāsains dekoratīvais krāsojums ar eļļas krāsām. Krāsojumā imitēts ažūrs metāla kalums – historismam raksturīgajā stilistikā izpildīti plakandzelzs karkasā iestiprināti ornamentāli florāli elementi. Gleznojumā izmantoti tumši brūngani un zaļpelēki toņi. Interesanti, ka, lai izceltu ērģeļu prospekta izteiksmīgo siluetu, ērģeļu niša krāsota melnā tonī.

Tālāk tika konstatēts ar līmes krāsu izpildīts vienkrāsains kupola krāsojums rozā tonī. Šis krāsojums nav precīzi datējams, jo vēsturiskie materiāli par remontdarbiem 20.–30. gados nav atrasti. Virs rozā krāsojuma konstatēts vienkrāsains līmes krāsas slānis gaiši zilā tonī, kas, visticamāk, saistīts ar arhitekta P. Kundziņa veikto pārbūvi 1938. gadā. Dzegas gaiši sarkanā krāsa simbolizē Jēzus Kristus asinis, savukārt kupola gaiši zilā – debesis, jo pie Dieva mēs varam nokļūt tikai caur Jēzus Kristus asinīm. Vēlāk, ap 1950.–1970. gadiem, griesti virs šī krāsojuma pārlīmēti ar marles audumu, lai samazinātu kupola apdares plaisāšanu, un pārklāti ar biezu ģipša špakteles kārtu. Uz tās ir pašreizējais krāsojums. Ļoti iespējams, ka kāds no vecākajiem draudzes locekļiem šos pēdējos remontdarbus vēl atminas.

Izpētot dzegu, tika konstatēti vietām pieci un vietām seši krāsas slāņi. Baznīcas 1938. gada pārbūves laikā dzega nokrāsota daudzkrāsaina – pelēcīgos un gaišos toņos. Dzegas vidusdaļā ritmiski izkārtoti ģipša dekori – profilēti rāmji ar ausekļa un sakrustotu zobenu motīviem. Savukārt dzegas otrā pusē, kas vērsta uz balkona iekšdaļu, kopumā konstatēti septiņi eļļas krāsas slāņi. Trešais slānis ir dekoratīvs krāsojums, kur uz gaiša fona starp divām tumšākām joslām trafareta tehnikā uzkrāsoti festoni – lentēs iekārtas lauru lapu virtenes dzeltenbrūnā tonī. Šī ornamenta stilistika ir raksturīga 20. gadsimta pirmajam ceturksnim.

Pēteris Bikše