Lieldienu nakts – jauniešu vidū gada garumā gaidīts notikums, kad baznīcā var palikt līdz pat agrajam dievkalpojumam un, protams, uz to aicināt arī draugus un paziņas. Bet kas patiesībā notiek šajā naktī?  

Foto 1 (ar logiem un svecītēm)

No ierašanās plkst. 22 līdz pusnaktij – pārdomu laiks vienatnē. Baznīcu izgaismo vien nelielu svecīšu gaismiņas. Ir klusums un sirdi uzrunājoša mūzika. Vai tu zini, kā izskatās tava dvēsele?  

Foto 2 (ar ekrānu priekšā)

Vai vienmēr atvainojos saviem vecākiem, kad esmu viņus aizvainojis, vai nekad netraucēju citiem saņemt dievkalpojuma svētību ar savu izturēšanos, vai ar tagadējo uzvedību nenodaru pāri savai laulībai nākotnē? Dvēseles spogulī redzami desmit baušļi.

Foto 3 (ar ludziņu altāra priekšā)

Neilgi pirms pusnakts: ludziņa, kas attēlo cilvēku – sākumā brīvu, tad grēcīgu. Beigās aktieri iziet caur krustu, aiz tā atstājot smagus maisus, kas pilni ar meliem, netiklību, zagšanu, visgrūtāk atstāt aiz krusta maisu, kas pilns ar lepnumu.   
Foto 3 a (Urzula pie altāra)

Krusts – ludziņas dekorācija, kuram cauri var iziet tikai tad, ja smagās grēku nastas atstāj šaipus.

Foto 4 (Kārlis tur uzrakstu Meli)

Kārlis un Evita kārto rekvizītus pēc ludziņas - maiss ar meliem jau iztukšots.

Foto 6 (skats ar mūziķiem un ērģelēm).

Kristus ir augšāmcēlies! Pulksten vienos naktī – baznīca ir gaiša, slavas un pielūgsmes pilna. Priekšplānā – slavēšanas grupa, kas šoreiz droši var būt skaļa. 
 
Foto 8 (svētku galds)

Īsts svētku galds. Bet jau pēc pusstundas tas būs jānoņem, lai plkst. 2 dotos pie miera un mēģinātu izgulēties līdzpaņemtajos guļammaisos. Kā gan savādāk, ja kora mēģinājums ir jau plkst. 5.45 un dievkalpojums 6.30.  

Austra Klotiņa

Autores foto