Kristus otrā atnākšana jau ir gaidīta kopš pirmajiem gadsimtiem. Kā ļoti drīzu to gaidīja apustulis Pāvils. Augustīns to paredzēja 1000. gadā, Luters – 1558. g., Viljams Millers – 1844. g., Russels – 1914. g., Lindsīs – 1988. g., – it kā neņemot vērā Kristus sacīto: "Bet par dienu vai stundu neviens nezina, ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, kā vien Tēvs." (Mr 13,32)

Kādēļ vispār runāt par Kristus otro atnākšanu, ja tā ir zināma tikai Dievam? Tādēļ, ka Bībelē par to runāts vairāk nekā par citu patiesību. Tādēļ, ka mums ir jābūt gataviem Viņu sagaidīt jebkurā laikā. Jēzus mums līdzībā stāsta par gudrām jaunavām un eļļas lampām. Vai eļļa te nenozīmē Svēto Garu? Kad esam piepildīti ar Svēto Garu, tad esam gatavi sekot apustuļa Jāņa padomam: "Palieciet Viņā, lai, kad Viņš parādīsies, mums būtu drošs prāts un mēs, Viņam atnākot, nepaliktu kaunā." (1Jņ 2,28)
"Kaut arī netaisnais.. dara vēl netaisnību, nešķīstais.. grimst vēl nešķīstībā.." un iepriekšējā gadsimta cilvēku prāta sasniegumi (atomieroči, tehnoloģijas) notiek bez cilvēku sirds maiņas un apdraud visu cilvēci, mēs, Viņa atpestītie, dārgi atpirktie un uzvarētāji caur Kristus asinīm, "taisnie, kas dara taisnību, svētie, kas pastāv svētumā" (Atkl 22,11), Jēra dzīvības grāmatā rakstītie, bez bailēm un līksmi saņemam Kristus vēsti: "Redzi, Es nāku drīz!" (Atkl 22,7)

Un patiesi – Viņš nāk!

Redaktore Milda Klampe

.................................................................

Dievs – mūsu patvērums

un spēks,

palīgs briesmās,

kas vienmēr klāt.

Tāpēc mēs nebīsimies,

kaut apvērstos zeme

un kalni nogāztos

jūru serdē..

Upe – tās straumes

priecē Dieva pilsētu,

Visuaugstā mājokļus!

Tajā ir Dievs,

tā negrīļosies,

Dievs tai palīdzēs

jau rīta ausmā!

Mutuļo tautas,

grīļojas valstis,

atskan Viņa balss –

zeme kūst!

Pulku Kungs –

ar mums,

patvērums mums –

Jēkaba Dievs!

46. psalms, 2–8 (jaunais tulk.)