Rīgas Jēzus ev.lut. draudz


DRAUGS.VL
Šā gada nometnē Lejastiezumos varējām iepazīt mūsu vislabāko Draugu – Jēzu. Viņam sakām paldies par to, ko varējām piedzīvot visi kopā šajās piecās dienās – Bībeles stundas, interešu grupas, nakts sarunas jauniešiem un precētajiem, aktīvā Bībeles stunda un orientēšanās, jaukie vakara pasākumi ar liecībām, uzvedumiem, jautrām spēlēm un viktorīnām, slavas dziesmas, kopīgas gardas maltītes un nebeidzama sadraudzība citam ar citu un Jēzu! Viena no nometnes interešu grupām bija nometnes sienasavīze-dienasgrāmata, kuras mērķis bija atspoguļot nometnē notiekošo. Aplūkojām nevis nometnes programmā paredzētos pasākumus, bet centāmies likt uzsvaru tieši uz dalībnieku personīgi piedzīvoto un pārdzīvoto nometnes dienās. Interešu grupas dalībniekiem tādējādi bija iespēja izmēģināt savas reportiera iemaņas, kā arī mācīties strādāt komandā, kopīgi veidojot saistošu nometnes piedzīvojumu žurnālu. Piedāvājam nometnes dienasgrāmatas materiālos nedaudz ieskatīties arī jums! Iešanas svētība Ierašanās nometnē. „Kas te par plašumiem!” – aptuveni šādi skanēja pirmajā nometnes pēcpusdienā visbiežāk lietotais teikums atbraucēju vidū. Un ir jau arī. Skaitot soļus, kāds no nometnes vadītājiem bija sarēķinājis, ka no dzīvošanas mājiņām līdz centrālajam sanākšanas namam ir aptuveni 500 metru attālums. Ja dienā ir četras ēdienreizes, tas nozīmē, ka mēs nosoļosim, mazākais, četrus kilometrus. Tā kā mēs, protams, nometnē ne tikai ēdīsim, tad kopumā piecās nometnes dienās tie varētu būt 25 – 30 vai pat vairāk kilometru, ko būsim nosoļojuši! Tas ir aptuveni tikpat liels attālums, kādu veic svētceļojumā no Rīgas līdz bīskapa Meinarda salai Ikšķilē. Kā neliels, bet sirsnīgs svētdienas vakara svētceļojums izvērtās arī mūsu kopīgā došanās uz netālo Usmas baznīcu. Kad ārā jau pavisam tumšs, nelielās grupiņās ar lāpām rokās visi ejam pa lauku ceļu un gan sev priekšā, gan tālu aiz muguras varam saskatīt lāpu ugunis. Pēc klusām lūgšanām koka baznīcā, kopīgām dziesmām un savstarpējiem miera vēlējumiem visi apņēmīgi dodamies atpakaļ, taču pusceļā mūs pārsteidz pamatīga lietusgāze. Bet lietus ir silts. Un tur jau tāpat neko nevarētu darīt, jāiet vien tālāk – neviens taču negaidīs nakts un meža vidū, kad beigs līt. Tā nu mēs visi, lieli un mazi, draudzīgi salijuši soļojam mājās. Un beigās kāds no pērminderiem teic – lietus bija tieši laikā, tagad mēs esam ļoti saliedēta draudze! Iet ir vieglāk, ja tu zini savu mērķi. Iet ir vēl vieglāk, ja blakus ir tavi draugi. Atliek vien ļauties tam ceļam, kurā mūs aicina vislabākais Draugs, un piedzīvot visīstāko svētceļojumu. Dzejoļi, kas tapuši nometnē: Jēzu, Tu savās mīlestības rokās mani tvēri un pacēli, un nesi tālu, tālu. Pa maigām rožlapiņām klātu ceļu un parādīji savu dārzu. Es aizmirst nespēju to brīdi, kad sajutu, cik labi tavā klēpī – un cik ļoti mīli mani. Daina Mangulsone Tur, kur Usmas ezers viļņo, Kur ap gulbjiem niedres šalc, Sabrauca no Jēzus draudzes Pulkā dzīvot draugu daudz. Pulkā eimu, pulkā teku Mācīties un līksmoties, Dziedāt, peldēt, spēlēt karus, Jaunus draugus lūkoties. Tomēr pāri jaunai dienai, Pāri katrai rosībai Roku visam un ikvienam Sniedza Draugs Vislabākais. Viņam vēlos pateikt paldies Par ikvienu guvumu: Katra sirdī – priekos, bēdās – Jutām Viņa tuvumu. Maija Frīdberga Kā tavs draugs tev ir palīdzējis? Draugs palīdzēja izpildīt mājasdarbu. Gunita, 8 g. Īsts draugs palīdz ar to, ka viņš ir. Viņš palīdzēs jebkurā situācijā, piemēram, varu lūgt, lai par mani aizlūdz, varu vienmēr uzticēties. Kārlis, 16 g. Draugs mani pārnesa pāri lielam grāvim pārgājienā – vidusskolas laikā. Jolanta, 40 g. Viņš man palīdzēja taisīt „Lego” taisījumus. Viņu sauc Kārlis. Artūrs, 6 g. Draugs mani atbalstīja, kad iedeva norakstīt mājasdarbu! Pauls, 12 g. Mani pavadīja līdz mājiņai, kad bija tumšs un es baidījos. Linda, 8 g. Man ir palīdzējis ar aizlūgšanām. Augusts, 15 g. Manu draugu sauc Pēteris Bikše, viņš man palīdz daudz ko noskaidrot, uzzināt. Bērnībā atļāva nākt pie sevis, kad mamma un tētis bija darbā. Otto, 12 g. Draugs man ir ierosinājis izdarīt kaut ko traku un interesantu! Laima, 19 g. Kāda ir interesantākā dāvana, ko esat saņēmuši no drauga? Bērnudārzā zīmēts zīmējums, kas uzdrukāts uz krekla ”Maziņš jēriņš esmu es, kuru Jēzus klēpī nes” (dāvana no dēla). Māra Z. Draugu sarīkota tikšanās ar cilvēku, kuru, domāju – nekad nesatikšu. Edīte Ilgi gaidītais suns Rokijs no vecākiem. Estere Koka cilvēciņš. Ināra Kombinētā dāvana vidusskolas laikā. Lūpukrāsas konfekte, putukrējuma groziņi, ūdenspistole, brillītes. Rūdolfs Spilvens sirds formā ar uzrakstu ”Es domāju par Tevi”. Evita Begemots, mīkstā mantiņa. Gunita Uzaicinājums uz Līvu akvaparku. Arnis Maza konfekte 10 iepakojumos. Dāvis Dāvana, kas izveidota tā, it kā būtu atvesta no bagātību salas. Maija Ļoti mīļš apsveikums no mazmeitiņas dzimšanas dienā īsziņas veidā. Maija F. Daži dalībnieku jautājumi (sadzīviski), un dažas organizatoru atbildes Kāpēc jāmazgā ir mute? Atbildi sniedz mūsu Rute: Apkārt tumši meži vīd, Tīra mute tumsā spīd! Vai ir manīts te kāds odiņš? Atbildi sniedz Danis Godiņš: Mēs ar sievu darbu veicām, Odiem šādus vārdus teicām: „Esam negaršīgi daudzi, Lieciet mierā mūsu draudzi!” Kur te vispār ira pirts? Atbild jauki Prāmniek-Ģirts: Pirtij noder katra telpa, Krāsns vietā – jūsu elpa, Tad pa nakti logus ciet, Var pret rītu pirtī iet! Kāpēc pusdienās nav buberts? Izpētījis to ir Erberts: Bubertam vaj`g olas, bļodu, Te pat vistu neatrodu. Kāpēc tālu ēdam-galdi? Lūdzam skaidrot Krieviņ-Aldi: Saprotu es jūsu bēdas, Riktīgi var nomīt pēdas, Tāpēc pats ar gudru ziņu Čuču te uz klubkrēsliņa. Kā jums tīk šī vieta klusā? Atbild pāris Baron-busā: Patīk! Bet, kad kļūst pa klusu, Iedarbinām Baron-busu, Sakāpj pilns ar draugiem labiem, Vadājam šurp-turp pa abiem! Kāpēc jādalās pa gadiem? Iveta (no Godiņ radiem): Tur ir tik viens skaidrojums, Pieaugušo apmulsums, Ka tik bērns ar bērna garu Nepārtrumpo lielo baru. Kā lai taisa lietū peldi? Lūdzam izteikties mēs Leldi: Vajag novilkt drēbes greznās, Kājas vēlams ievilkt pleznās, Lietū airēties pa lauku, Peldi garantēju jauku! Vai jūs radi Pētersoniem? Jautājam mēs Miķelsoniem. Jānis atbild, nedaudz īdzīgs: Vai es dikti Mārim līdzīgs? Vai te sēnes dabūt nivar? Atbildi mums ātri, Ivar! Nu ja galīgi pie bada, Dabūt var tās–suņam rada, Tādas aug tepat pie mājas, Risks tik vien kā aukstas kājas. Laura Lediņa Joku stāstiņi no nometnes dzīves Svētdienas vakarā meita zvana uz mājām un stāsta mammai: – Mammu, mēs gājām svētceļojumā! Mamma: – Kā? Īstā svētceļojumā?! Meita: – Nu jā! Īstā! Mamma: – Cik tālu tad jūs gājāt? Meita: – Nūū... kādus 600 metrus! Pirms trešdienas uzveduma baznīcā meitenīte vaicā vadītājai Līgai: – Kas te būs? Līga: – Uzvedums-ludziņa. Meitene: – Te rādīs teātra Dievu? Tā pati meitene pēc brīža: – Mācītājs ir foršs! Tētis saka dēlam, ka jāpaguļ pusdienlaiks, bet dēls teic, ka negrib. Tētis: – Paguli, redzēsi sapnīšus. Dēls: – Negribu sapnīšus, man nepatīk neīsta dzīve... Meita (17 gadi), ieradusies nometnē, saka mātei: – Mammu! Tu tikai neiedomājies man nometnē nākt klāt un prasīt, vai esmu paēdusi un tamlīdzīgi! Vakarā puišiem nenāk miegs, sāk mētāties ar mobilajiem telefoniem... Nākamajā rītā brokastīs kāds puisis neēd, pārējie vaicā: ko tā? Puisis atbild: vakar dabūju ar mobilo pa lūpu!
« atpakaļ

Draudzes nozares