"Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība." (Gal 5,22)

Mīļie draugi, Ziemassvētku laiks jau pavisam tuvu. Mūsu domas it kā pašas no sevis saistās pie Ziemassvētku brīnuma. Kas ir šis brīnums? Es ticu, ka ikviens no mums, ejot cauri Ziemassvētku ārējam spožumam – melodijām, sveču gaismai, piparkūku smaržai – meklē Viņu, pēc kā mūsu sirds tā ilgojas, Pestītāju. Varbūt kāds sacīs: es gan nekādu Pestītāju nemeklēju, es vienkārši baudu šo laiku. Vai tiešām? Es tomēr uzdrošinātos teikt: jūs meklējat gan, varbūt pats tikai tā īsti to neapjaušat. Dievs mūs tā ir radījis, ka Viņš mums devis tādu sirdi, kas ilgojas un tiecas pie Viņa un nav apmierināta, kamēr nav atradusi Viņu.

Mēs ilgojamies. Bet vai spējam atrast? Atbilde skan tā savādi, tomēr ir patiesa: mēs atrodam Dievu tad, kad Viņš atrod mūs. Vietā ir vārdi no Kristus dzimšanas evaņģēlija: "Eņģelis atbildēja Marijai: Svētais Gars nāks pār tevi, un Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc tas, kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls." (Lk 1,35)
Svētā Gara dots caur jaunavu Mariju, Viņš atnāk pie mums tik vienkārši un mīļi. Viņš, Dieva Dēls un Svētā Gara auglis, kas tapis cilvēks. Mēs pieredzam to, ko vārdos tik grūti izteikt, – Viņš patiesi ir atbilde arī uz manām dziļākajām ilgām un meklējumiem.

Kāds vīrs, Kristus bērnu skatot, reiz sacīja: "Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis, jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu." (Lk 2,29) Beidzot tik ilgi kārotais miers bija atrasts. Tas iegūts ar Pestītāja atnākšanu un iepazīšanu.

Svētais Gars apēnoja Mariju. Viņš dara to arī mums. Viņš mūs apēno, lai caur Kristus ienākšanu mūsos kļūtu redzams Svētā Gara auglis. Marija nesa sevī augli, arī mums tas jādara. Gara auglis, kurš mums ir jāienes dzīvē, ir šis: "Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība." (Gal 5,22)

Dažkārt mums šķiet, ka nespēsim šādu augli nest. Arī Marija bija pārsteigta un eņģelim jautāja: "Kā tas var notikt?" (Lk 1,34) Atbilde arvien vēl ir tā pati arī mums: ne mēs paši, bet Svētais Gars mūsu vājumu un neauglību dara auglīgu.

Mums tikai jāuzticas gluži tāpat, kā to darīja Marija, sacīdama: "Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone. Lai notiek ar mani pēc tava vārda."

Ļaujoties Dieva apsolījumu spēkam un varai, arī mūsos sāk notikt žēlastības brīnumi, kuru sākums ir senajā Ziemassvētku brīnumā – Kristus Pestītāja piedzimšanā.

Lai jauks un svētībām bagāts Ziemassvētku laiks!

Sirsnībā, mācītājs Erberts Bikše