|
Bibliotēkas darba laiki: svētdienās pēc dievkalpojuma ceturtdienās 17.30-18.00
Vadītāja - Ingūna Stranga Kontakttālrunis: 25986384
Jēzus draudzes BIBLIOTĒKA piedāvā Jums kristīgi pilnveidoties un izglītoties. Izmanto iespēju!
Bibliotēkas izdevumu saraksts >
Bibliotēkas izdevumu meklēšanas kritēriji >
Pēdējie jaunumi bibliotēkā: 
Feldmanis
R. Vienīgi Kristus : Sprediķu krājums 1991-1994. – Rīga :
Profesora Roberta Feldmaņa fonds, 2011 R.Feldmaņa
svētrunu klausītāji Mežaparka Gustava Ādolfa draudzes
dievkalpojumos stāsta, ka tos nav iespējams aizmirst. Atmiņā
palikusi spēcīgi izteiktā apziņa par Dieva klātesamību
dievkalpojumā, Vārdā un sakramentā. Prasmē skaidrot Dieva vārdu
liela nozīmība tiek piešķirta tam, ka mācītājs (R.Feldmanis)
vienmēr runāja to, kam ticēja un izteica to, ar ko pats dzīvoja.
Sprediķi tapa uz vietas - dievkalpojumā un kancelē, nekad iepriekš
nevarēja paredzēt to saturu. Lai gan sprediķos uzmanību saistīja
izmantotie interesantie fakti, negaidīti skatījumi, minējumi, pat
provokācijas, tomēr mācītāja nolūks nekad nav bijis būt
interesantam klausītājam, bet ”…atvērt draudzei acis, lai tā
skatītu Dieva darbību.” Grāmatas veidotāji norāda, ka
R.Feldmaņa sprediķi tika teikti ar cēlu dievbijīgu patosu, īpašu
runas intonāciju, akcentiem un pauzēm, tāpēc rosina tos
noklausīties mājaslapā www.robertsfeldmanis.lv.
Ieskatam, raksturojoši fragmenti no grāmatas: ”Viņš
[Kristus] ir nācis meklēt un darīt svētu to, kas ir pazudis. Viņš
ir nācis iedegt par jaunu to, kas ir apdzisis. Viņš ir nācis
iedvest viņā to, ko aizdedz Svētais Gars svētā nemierā, arī
svētā ilgošanā, svētā mīlestībā pēc Dieva un tanī
piekritībā, ko dod cilvēks, kas nestaigā tumsībā un nepiedauzās
naktī un kuram ir ceļš, ceļš, par kuru Viņš pats ir teicis: Es
esmu ceļš. Es esmu gaisma, bet Es arī esmu ceļš. Es esmu mūžīgā
dzīvība. Es esmu patiesība.”
”Lai
mēs paceļam savu skatu uz Pestītāju. Tas, ko Viņš dara, nav
aizstājams ne ar ko citu. Tas, ko Viņš dara, plūst, un to nav
iespējams pārtraukt… Debesu valstība mūs gaida ar visu to, kas
mēs esam, ar visu to, kādi mēs esam. Tā neuzstāda citas
prasības, citas kvalifikācijas, kā cilvēki mēdz pie uzdevumiem
un darbiem tagad prasīt vai gaidīt, vai pretī sniegt. Šī vienīgā
kvalifikācija, šī vienīgā prasība ir – neatlaist savas rokas
no tā, pie kā tu esi saistīts ar sava Pestītāja uzdevumu, un
tanī pašā laikā pilnā apziņa – kur Es būšu, tur būs arī
mans māceklis.”
LK. Lūkas evaņģēlijs – Rīga, Latvijas Bībeles biedrība, 2010. g.
Ļoti interesanti veidots izdevums – Lūkas evaņģēlija teksts (rediģētais tulkojums), kas papildināts ar izteiksmīgiem un krāsainiem fotoattēliem. Izdevēji norāda, ka vēlējušies mūsdienu cilvēkam atklāt senā teksta aktualitāti ar nedaudz provokatīvu un asociatīvu fotogrāfiju palīdzību. Katrs attēls ir raksturots ar kādu Rakstu vietu. Spilgti, krāsaini un pārdomas rosinoši.
Andersens Leifs. Dievs, kāpēc Tu guli? – Rīga, Luterisma mantojuma fonds, 2011. g.
Grāmata rakstīta ar mērķi palīdzēt tiem, kuri atrodas sāpēs un ciešanās. Šādos brīžos nereti šķiet, ka Dievs ir apklusis. Kā sadzīvot ar ticību un tām protesta emocijām, kas rodas ciešanās? Pārdomas rosinās plašs tematu loks - no kurienes rodas ciešanas, ciešanu jēga, pestīšana, cerība u.c. Raksturojot ciešanas, grāmatā tiek minēts kāds piemērs, kad mācītājs saņem dāvanā no meitas izšuvumu un tas viņam šķiet nekārtīgs. Mācītājs pieklājīgi pateicas, bet meita sāk raudāt, ka tēvs nav paskatījies izšuvuma īsto pusi, bet otru – darba pusi. ”Mēs redzam Dieva plānu no kreisās puses. Mēs zinām, ka ticam tam, kas ir priekšpusē, Dieva pusē: drosmīgs plāns katram atsevišķam cilvēkam, brīnišķīgs un harmonisks, tāds, ko nemaz nav iespējams uzlabot! Bet mēs to visu redzam no kreisās puses, kur diegi Dieva izšuvumā šķiet katastrofāls mudžeklis – nesaskanīgs, bezmērķīgs un greizs... Mēs redzam Dieva darbu no kreisās puses! Mēs zinām un ticam, ka Viņa plāns ir mīlestībā radīts. Bet bieži izskatās citādi.”
Aonius Palearius. Kristus krusta svētība. – Rīga : Pūrs, [2010]1869. gada atkārtots izdevums. Pirms 142 gadiem sarakstītā nelielā grāmatiņa rosina pārdomām par tematiem, kuri ir aktuāli laiku laikos. Ir interesanti iepazīt deviņpadsmitā gadsimta izteiksmes veidu, valodu : ”Kas šinī grāmatiņā un katrā nodaļā stāv : Iedzimti grēki, cilvēku posts un pazušana; Bauslība un viņas amats; Taisnošana; Ticības spēks un dvēseles savienošana ar Kristu; Kā kristīgs cilvēks Kristu apvelk; Padomi pret neticību un šaubīgu prātu”
Andersons N. Soļi uz brīvību Kristū. – Rīga : Viņa Vārds Manī, 2007Grāmatas nolūks ir atklāts tās ievadvārdos – iedrošināt kristiešus iegūt brīvību no pagātnes notikumiem, sliktiem paradumiem un negatīvām ietekmēm. Autors norāda, ka Kristus sniedz brīvību no personīgajiem un garīgajiem konfliktiem, no grēka, no vainas un nepiedošanas postošās ietekmes. Brīvība atver ceļu Dieva iepazīšanai. Ko darīt, ja jūti, ka neesi stipri stāvējis ticībā vai dzīvojis saskaņā ar to, kas esi Kristū? Tava brīvība ir izvēle – ticēt, nožēlot, piedot. Neviens to nevar izdarīt tavā vietā. Apzini problēmu un lūdz, lai Dievs tevi vada! Grāmatā ievietoti vairāki praktiskie darbi, lai spētu saskatīt savas problēmas (lepnība, aizspriedumi, bailes, miesas grēki u.c.), ir sniegti paraugi lūgšanām, lai no tām atbrīvotos, minētas iedrošinošas rakstu vietas, izpratnei, cik esi nozīmīgs Kristū. Iepriekšējā autora grāmata ”Uzvara pār tumsu” tiek dēvēta par bestselleru, tā ieguvusi popularitāti arī latviešu lasītāju vidū.
Kūpers D. Dzīvā mīlestība. – Rīga : Viņa Vārds Manī, 2011.Kristietības būtība ir mīlestība uz Dievu un mīlestība uz cilvēkiem no visas sirds, dvēseles un spēka. Autors rosina atvērt sirdis dievišķai mīlestībai un mīlēt visus cilvēkus tur, kur viņi atrodas, tādus, kādi viņi ir. Tiek uzsvērts, ka kristiešu mīlestība nav tikai emocijas, bet tā ir apzinīgi izvēlēta prāta attieksme, kas nodota Dievam. Lai citus patiesi mīlētu, vispirms ir jāpieaug mūsu mīlestībai uz Dievu. Bez Dieva cilvēcīgā mīlestība vienmēr ir ierobežota, nosacīta. Dažreiz ir vērts palūkoties sevī - ja uzskatām, ka mīlam Dievu, kādi esam pret tiem, kurus ir grūti mīlēt (Dievs nevienu no mums nav aicinājis pārveidošanas darbā), vai esam gatavi rūpēties par citiem, censties izprast, nevis nosodīt, vai atvēlam laiku uzklausīt citus, protam līdzi just un palīdzēt? Dažreiz kristieši ir tik kvēli aizrāvušies tikai ar savām pašu vajadzībām, tik pilnīgi ievīstīti savas patmīlības kūniņā, ka cita cilvēka vajadzības viņiem neko nenozīmē. Cietsirdība, vienaldzība, aizspriedumi ir barjeras, kas stājas ceļā ne tikai mūsu attiecībās ar citiem cilvēkiem, bet, vispirms, ar Dievu. Dievs ir mīlestība. Vai tu esi mīlestība?
Ivaničs T. Dievs pārmaina. - Rīga : Dzīvības straumes, 2011.Mēs dzīvē meklējam atbildes uz būtiskajiem jautājumiem (kāpēc man jādzīvo, kāpēc esmu tik vientuļš, kā īsti radusies šī zeme, šī pasaule u.c.). Šajos meklējumos pieskaramies pamata patiesībām un nonākam līdz Dievam, tad saprotam, ka Dievs ir mūsu jautājums, mūsu pagātne un nākotne. Dzīves pamatu atrod tikai tas, kurš meklē. Vienīgi tie, kas meklē, Dievu atrod un paliek ar Viņu. Mēs vienmēr esam uz ceļa, kas ved pie Dieva. Vai Dievu iespējams sastapt vaigu vaigā, kas mani gaida Dieva tuvumā, kas ir lūgšana – vienvirziena ceļš vai saruna, vai uzlūkot Dievu var tikai ar prātu – varbūt atbildes atradīsi šajā grāmatā.
Breikšs Leonīds. Dzīve un darbi, 2.
sēj. – Rīga: Enigma, 2000. g.
“Esi slavēts, mans
saulainais Dievs!” ir rindas no L. Breikša (1908-1942) dzejoļa, kas tik
labi raksturo galveno motīvu šajā izdevumā – Dieva pielūgsmi un
slavinājumu. Grāmatā ievietoti kristīgie dzejoļi no vairākiem L.
Breikša krājumiem – “Dziesmas zemei un debesīm”, “Dziesmas un
lūgšanas” u.c., tajos tiek pausta Dieva visvarenība un mīlestība.
Pirmais L. Breikša kristīgais dzejolis tika publicēts, kad viņam bija
14 gadu, vēlāk liriķa darbus regulāri varēja lasīt laikrakstā
“Svētdienas Rīts”. Liela nozīme L. Breikša dzīvē bijusi iesvētībām
Jaunajā Ģertrūdes baznīcā (1928. g.), kad viņš zvērējis, ka centīsies
dzīvot pēc Dieva likumiem. Dzejnieks tiek raksturots kā nelabojams
optimists, kuram labais un gaišais ir mūžīgs. L. Breikša dzeja ir tā,
kuru var lasīt un pārlasīt ne vienu reizi vien.
Čens
F. Aizmirstais Dievs. –
Rīga, Agape
Latvija, 2010. g.
Latviski
izdotās Frensisa Čena grāmatas jau ieguvušas savu atbalstītāju
loku – par tām daudz tiek diskutēts, tiek gaidīta jauno grāmatu
izdošana. Pirmā grāmata „Iekarsti un atgriezies” aicina veidot
vai atjaunot ciešas un mīlestības pilnas attiecības ar Dievu, bet
otrajā grāmatā „Aizmirstais Dievs” autors pievēršas Svētā
Gara klātbūtnei un darbībai mūsu dzīvēs. Viens no daudzajiem
grāmatā aplūkotajiem tematiem ir Svētā Gara dāvanas. Autors
uzskata, ka tās mums tiek piešķirtas pēc Dieva gribas un nodoma,
un dažkārt tām nav nekāda sakara ar mūsu dabiskajām spējām. Svētajam Garam ir savs noteikts mērķis, kādēļ Viņš piešķir
šīs dāvanas katram cilvēkam. Vai esam gatavi atsaukties Gara
darbībai? „Bailēm no tā, ka Dievs varētu neatbildēt, ir arī
otra puse – bailes no tā, ka viņš atbildēs.
Ko tad, ja Dievs atbild un liek tev doties kaut kur un darīt kaut
ko, kas tev nepatīk? Ja runājam atklāti, daudzi no mums nemaz
nevēlas, lai Svētais Gars viņus vadītu. Vai, citiem vārdiem
sakot, daudzi no mums nevēlas, lai viņus vadītu jebkurš cits,
izņemot viņus pašus. Patiesībā dzīvā Dieva Gars noteikti tev
liks kaut kur iet un darīt kaut ko, ko tu pats no sevis negribētu
vai neizvēlētos.” Autors norāda, ka esam aicināti pievērsties
prioritātēm, kuras mums atklātas Bībelē un lūgt Svēto Garu,
lai dod mums spēku. F. Čena grāmatās ir daudz provocējošu
jautājumu un konkrētas, tiešas Bībelē meklētas atbildes.
Burguā E. Bioētika visiem. - Rīga : Sarment, 2011 Autore
- franču izcelsmes medmāsa Elizabete Burguā grāmatā stāsta par cilvēka
dzīves sākumu un beigām, seksualitāti un attiecībām, kontracepciju,
cilvēka apaugļošanas metodēm, ģenētiku un gēnu inženieriju, cilvēka
izaicinājumu slimības priekšā, eitanāziju un cieņu pret nāvi. Izdevums
apliecina - zinātne bez sirdsapziņas ir tikai posts dvēselei. Lai gan
grāmatas lasītāju mērķauditorija ir praktizējoši vai topoši medicīnas
darbinieki, kuriem ir svarīgi saprast jauno tehnoloģiju sniegtos
ieguvumus un radītos zaudējumus, tā būs interesanta visiem, kas
interesējas par bioētikas jautājumiem, jo ir sarakstīta viegli saprotamā
valodā un formā.
Baikovs G., Baikova J. Bērni - svētība un pienākums. – Rīga : Luterisma mantojuma fonds, 2011 Bērnu
kristīgās audzināšanas tematikai veltīts izdevums. Autori uzrunā
lasītājus - bērnu vecākus: “Katrs pats var pārdomāt, ko viņš novēl
saviem bērniem – kādu dzīvi šeit, kādu dzīvi mūžībā. Mēs nevaram iecelt
mūsu bērnus debesu valstībā, to var izdarīt tikai Kristus. Taču mēs
varam vai nu aizvest viņus pie Kristus, vai izlikties, ka neko par Viņu
nezinām.” Vecāku uzdevums ir audzināt kokus, nevis augļus, sekmīgi
veicot šo uzdevumu, augļi neizpaliks. Tāpēc grāmatā nav sniegti padomi,
kā panākt, lai bērni labi uzvestos, bet akcentēts, kā mums viņi
jāaudzina, lai viņi nenovērstos no ceļa, kuru viņiem mācījām. Šī ir
otrā abu autoru publikācija, pirmajā grāmatā ”Laulība starp radīšanu un
mūžību” (2009.g.) aplūkots, ko Dieva vārds saka par laulību. Grāmata
bija ļoti pieprasīta, tā tika izdota atkārtoti.
Čens F. Iekarsti un atgriezies : Ļauties Dievam, kurš nekad nepadodas. – Rīga : Agape Latvija, 2011 Dievs ir mīlestība. Vai tev kādreiz ir ienākusi prātā doma, ka esi to palaidis garām? Vai
ilgojies izrauties no šī stāvokļa? Vai tev slāpst pēc īstas ticības?
Dievs tevi aicina uz kaislīgām attiecībām ar Sevi. Reliģisku
pašapmierinātību nevar novērst, vēl cītīgāk piestrādājot pie ”tev būs”
un ”tev nebūs”, bet gan iemīlot Dievu. Un ja vienreiz esi iepazinis Viņa
mīlestību, atpakaļceļa vairs nav. Ja esi līdz ausīm iemīlējies, mainās
it viss...
Vislofs K. F. Dienišķā maize. – Rīga : Luterisma mantojuma fonds, 2011 Grāmatas
nosaukums lasītājam atklāj svarīgu vēsti : “...cilvēks nedzīvo no
maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” Tāpat kā
mēs nevaram dzīvot bez ikdienas ēšanas, mēs nevaram dzīvot arī bez Dieva
vārda. Protams, ir iespējams neēst, pie tam ilgstoši neēst, tomēr
parasti tas noved līdz izsalkumam, badam un pat nāvei. Tāpēc autors
mudina ikdienas pārdomāt Dieva vārdus, un piedāvā tekstus lasīšanai,
apcerēm.
Luters M. Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums.- Rīga: Luterisma mantojuma fonds, 2010. Grāmatā
Mārtiņš Luters pantu pa pantam pārdomā un analizē apustuļa Pāvila
vēstuli un daudzus tajā ietvertos arvien aktuālos jautājumus. No dažādiem
skatu punktiem tiek aplūkoti katram apžēlotam grēciniekam arvien
aktuāli jautājumi – Dieva tiesa un žēlastība, sods un attaisnošana,
darbu taisnība un Kristus taisnība, mūsu labie darbi un Kristus labais
darbs. Grāmatas teksts ir lasāms internetā - www.lmf.lv
Stots Dž. Kristus krusts. – Rīga: Luterisma mantojuma fonds, 2010. Mēs
esam grēcinieki. Kā gan šādi grēcinieki var cerēt pastāvēt svēta un
taisnīga Dieva priekšā? Kā mēs varam cerēt iegūt pieeju Dievam, kad
šķiet, ka viss mūsu dabā stāv
tam ceļā? Džona Stota atbilde ir - nepieciešams Pestītājs un krusts ir
tā vieta, kur Dievs atnes grēcīgajai cilvēcei Savu pestīšanu un
atklāsmi. Krusta zīme un simbols, kāpēc Kristus mira, grēka nopietnība,
Dieva stāšanās mūsu vietā, grēcinieku pestīšana, uzvara pār ļaunumu – ir
dažas no grāmatā aplūkotajām tēmām. Tiek uzskatīts, ka grāmata ir
vislabākais un pārliecinošākais stāstījums par krusta nozīmi klasiskajā
evaņģēliskajā izpratnē.
Kolbs R. Katehisma mācīšana Dieva bērniem. – Rīga: Luterisma mantojums fonds, 2009 Grāmatas
ievadvārdos autors norāda, ka Mārtiņa Lutera ”dāvana baznīcai” ir
Mazais katehisms, kas ir lielisks ievads un ceļvedis īstas kristīgas
dievbijības un dzīvesveida apgūšanai. Luters Katehismu sarakstīja, lai
vecāki to varētu lietot kā apmācības līdzekli, mācot savus bērnus un
jaunus cilvēkus dzīvei paļāvībā uz Kristu. Savukārt šo grāmatu R.Kolbs
rakstīja kā palīglīdzekli mācītājiem un kristīgās izglītības vadītājiem,
kuri gatavojas mācīt Katehismu un tiem, kuri apgūst Katehismu. Katrai
nodaļai ir pievienoti diskusiju jautājumi, kurus varētu pārrunāt grupās,
bet arī individuālam lasītājam tie var palīdzēt dziļāk aplūkot kādus no
katehētikas mācības aspektiem Grāmatas autors Dr. Roberts Kolbs ir
emeritēts sistemātiskās teoloģijas profesors Sentluisas Konkordijas
teoloģiskajā seminārā. Viņš daudzkārt ir bijis Latvijā kā Lutera
Akadēmijas vasaras teoloģijas kursu vieslektors. Luterisma mantojuma
fondā ir izdotas arī citas Roberta Kolba grāmatas – ”Labā vēsts šodien”,
”Dariet par mācekļiem kristīdami”.
Čepmens G. Mīlestība kā dzīvesveids : Mirkļi kopā ar Dievu. – Rīga: Atēna, 2010 G.
Čepmens ir sarakstījis 26 grāmatas, vairākas no tām ir ierindotas
visvairāk pārdoto grāmatu sarakstā. Populārākā no autora izdevumiem ir
”Piecas mīlestības valodas”, kurā tiek atklāti dažādie
cilvēku mīlestības izpausmes veidi. Temats tiek turpināts arī šajā
izdevumā, rosinot pārdomām par to, kā mēs varam atspoguļot Kristus
mīlestību ikdienas dzīvē. ”Kristus ilgojas, lai viņa sekotāji mīl
tāpat, kā mīlēja viņš. ”Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu
mīlat, kā es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu.”
(Jāņa evaņģēlijs 13:34). Kristus ne vien paceļ mīlestības latiņu, bet
arī piedāvā sevi kā paraugu. Mīlot tā,
kā mīlēja Kristus, mēs citiem parādām mīlestību,” ievadvārdos raksta
grāmatas autors. Viņš uzsver - mēs esam vāji, jo parasti attiecībās ar
citiem cilvēkiem meklējam paši savu laimi, nevis to, kas ir vislabākais
apkārtējiem. Mēs nevaram tikai saviem spēkiem darīt labu un mīlēt,
atslēga kļūšanai par mīlošu cilvēku mājo pie Dieva un Viņš mums dod
vairāk kā pietiekami mīlestības, ko dāvāt citiem. Gerijs Čepmens mīlošā
cilvēkā saskata tādas īpašības kā laipnība, pacietība, piedošana,
pieklājība, pazemība, dāsnums, godīgums. Katrai no tām veltīta atsevišķa
grāmatas nodaļa. Īpašību raksturojumam tiek minētas Rakstu vietas, kam
seko teksti pārdomām ar aprakstītām konkrētām ikdienas dzīves situācijām
un īsas lūgšanas. ”Visi grāmatas lasījumi domāti privātiem, klusiem
mirkļiem kopā ar Dievu,” norāda autors, ”lai Tu vairāk izprastu Dieva
mīlestības nozīmi savā dzīvē, mācoties vairāk mīlēt citus.”
Čepmens G. Mīlestība kā dzīvesveids: Septiņi noslēpumi, kas pārveidos tavas attiecības. – Rīga: Atēna, 2009. Grāmatā
tiek turpināta iepriekšējos autora darbos iesāktā tēma par mīlestības
izpausmēm. Šajā izdevumā akcentētas septiņas iezīmes, kas raksturo
mīlošu cilvēku – laipnība, pacietība, piedošana, pieklājība, pazemība,
dāsnums un godīgums. Autors uzskata, ka ikdienas dzīvei šīs īpašības ir
apgūstamas. Katrā no īpašību raksturojumiem lasāmi patiesu notikumu
apraksti un teksti, kas rosina pārdomāt savu attieksmi pret apkārtējiem.
Velss M. Nedzirdēti stāsti un nezināmi svētie. - Rīga: Atklāsme, 2010 Izmantojot
savu ceļojuma dienasgrāmatu, Maikls stāsta lasītājiem par dažiem
personīgiem piedzīvojumiem ar Dieva svētajiem un "dabīgiem" notikumiem,
kas vēlāk atklājas kā pilnīgi pārdabiski. Grāmata ir skatiens uz Dieva
mīlestības darbību cilvēku dzīvē.
|