Bibliotēkas darba laiki:
svētdienās pēc dievkalpojuma
ceturtdienās 17.30-18.00

Vadītāja - Ingūna Stranga
Kontakttālrunis: 25986384

Jēzus draudzes BIBLIOTĒKA piedāvā Jums kristīgi pilnveidoties un izglītoties. Izmanto iespēju!

   Bibliotēkas izdevumu saraksts >

   Bibliotēkas izdevumu meklēšanas kritēriji >

Pēdējie jaunumi bibliotēkā:

Feldmanis R. Vienīgi Kristus : Sprediķu krājums 1991-1994. – Rīga : Profesora Roberta Feldmaņa fonds, 2011

R.Feldmaņa svētrunu klausītāji Mežaparka Gustava Ādolfa draudzes dievkalpojumos stāsta, ka tos nav iespējams aizmirst. Atmiņā palikusi spēcīgi izteiktā apziņa par Dieva klātesamību dievkalpojumā, Vārdā un sakramentā. Prasmē skaidrot Dieva vārdu liela nozīmība tiek piešķirta tam, ka mācītājs (R.Feldmanis) vienmēr runāja to, kam ticēja un izteica to, ar ko pats dzīvoja. Sprediķi tapa uz vietas - dievkalpojumā un kancelē, nekad iepriekš nevarēja paredzēt to saturu. Lai gan sprediķos uzmanību saistīja izmantotie interesantie fakti, negaidīti skatījumi, minējumi, pat provokācijas, tomēr mācītāja nolūks nekad nav bijis būt interesantam klausītājam, bet ”…atvērt draudzei acis, lai tā skatītu Dieva darbību.” Grāmatas veidotāji norāda, ka R.Feldmaņa sprediķi tika teikti ar cēlu dievbijīgu patosu, īpašu runas intonāciju, akcentiem un pauzēm, tāpēc rosina tos noklausīties mājaslapā www.robertsfeldmanis.lv. Ieskatam, raksturojoši fragmenti no grāmatas:

”Viņš [Kristus] ir nācis meklēt un darīt svētu to, kas ir pazudis. Viņš ir nācis iedegt par jaunu to, kas ir apdzisis. Viņš ir nācis iedvest viņā to, ko aizdedz Svētais Gars svētā nemierā, arī svētā ilgošanā, svētā mīlestībā pēc Dieva un tanī piekritībā, ko dod cilvēks, kas nestaigā tumsībā un nepiedauzās naktī un kuram ir ceļš, ceļš, par kuru Viņš pats ir teicis: Es esmu ceļš. Es esmu gaisma, bet Es arī esmu ceļš. Es esmu mūžīgā dzīvība. Es esmu patiesība.”

”Lai mēs paceļam savu skatu uz Pestītāju. Tas, ko Viņš dara, nav aizstājams ne ar ko citu. Tas, ko Viņš dara, plūst, un to nav iespējams pārtraukt… Debesu valstība mūs gaida ar visu to, kas mēs esam, ar visu to, kādi mēs esam. Tā neuzstāda citas prasības, citas kvalifikācijas, kā cilvēki mēdz pie uzdevumiem un darbiem tagad prasīt vai gaidīt, vai pretī sniegt. Šī vienīgā kvalifikācija, šī vienīgā prasība ir – neatlaist savas rokas no tā, pie kā tu esi saistīts ar sava Pestītāja uzdevumu, un tanī pašā laikā pilnā apziņa – kur Es būšu, tur būs arī mans māceklis.”

LK. Lūkas evaņģēlijs – Rīga, Latvijas Bībeles biedrība, 2010. g.

Ļoti interesanti veidots izdevums – Lūkas evaņģēlija teksts (rediģētais tulkojums), kas papildināts ar izteiksmīgiem un krāsainiem fotoattēliem. Izdevēji norāda, ka vēlējušies mūsdienu cilvēkam atklāt senā teksta aktualitāti ar nedaudz provokatīvu un asociatīvu fotogrāfiju palīdzību. Katrs attēls ir raksturots ar kādu Rakstu vietu. Spilgti, krāsaini un pārdomas rosinoši.

Aonius Palearius. Kristus krusta svētība. – Rīga : Pūrs, [2010]

Andersons N. Soļi uz brīvību Kristū. – Rīga : Viņa Vārds Manī, 2007

Kūpers D. Dzīvā mīlestība. – Rīga : Viņa Vārds Manī, 2011.

Ivaničs T. Dievs pārmaina. - Rīga : Dzīvības straumes, 2011.

Breikšs Leonīds. Dzīve un darbi, 2. sēj. – Rīga: Enigma, 2000. g.

“Esi slavēts, mans saulainais Dievs!” ir rindas no L. Breikša (1908-1942) dzejoļa, kas tik labi
raksturo galveno motīvu šajā izdevumā – Dieva pielūgsmi un slavinājumu. Grāmatā ievietoti
kristīgie dzejoļi no vairākiem L. Breikša krājumiem – “Dziesmas zemei un debesīm”, “Dziesmas
un lūgšanas” u.c., tajos tiek pausta Dieva visvarenība un mīlestība. Pirmais L. Breikša kristīgais
dzejolis tika publicēts, kad viņam bija 14 gadu, vēlāk liriķa darbus regulāri varēja lasīt
laikrakstā “Svētdienas Rīts”. Liela nozīme L. Breikša dzīvē bijusi iesvētībām Jaunajā Ģertrūdes
baznīcā (1928. g.), kad viņš zvērējis, ka centīsies dzīvot pēc Dieva likumiem. Dzejnieks tiek
raksturots kā nelabojams optimists, kuram labais un gaišais ir mūžīgs. L. Breikša dzeja ir tā, kuru
var lasīt un pārlasīt ne vienu reizi vien.

Čens F. Aizmirstais Dievs. – Rīga, Agape Latvija, 2010. g.

Latviski izdotās Frensisa Čena grāmatas jau ieguvušas savu atbalstītāju loku – par tām daudz tiek diskutēts, tiek gaidīta jauno grāmatu izdošana. Pirmā grāmata „Iekarsti un atgriezies” aicina veidot vai atjaunot ciešas un mīlestības pilnas attiecības ar Dievu, bet otrajā grāmatā „Aizmirstais Dievs” autors pievēršas Svētā Gara klātbūtnei un darbībai mūsu dzīvēs. Viens no daudzajiem grāmatā aplūkotajiem tematiem ir Svētā Gara dāvanas. Autors uzskata, ka tās mums tiek piešķirtas pēc Dieva gribas un nodoma, un dažkārt tām nav nekāda sakara ar mūsu dabiskajām spējām.

Burguā E. Bioētika visiem. - Rīga : Sarment, 2011
Autore - franču izcelsmes medmāsa Elizabete Burguā grāmatā stāsta par cilvēka dzīves sākumu un beigām, seksualitāti un attiecībām, kontracepciju, cilvēka apaugļošanas metodēm, ģenētiku un gēnu inženieriju, cilvēka izaicinājumu slimības priekšā, eitanāziju un cieņu pret nāvi. Izdevums apliecina - zinātne bez sirdsapziņas ir tikai posts dvēselei. Lai gan grāmatas lasītāju mērķauditorija ir praktizējoši vai topoši medicīnas darbinieki, kuriem ir svarīgi saprast jauno tehnoloģiju sniegtos ieguvumus un radītos zaudējumus, tā būs interesanta visiem, kas interesējas par bioētikas jautājumiem, jo ir sarakstīta viegli saprotamā valodā un formā.

Baikovs G., Baikova J. Bērni - svētība un pienākums. – Rīga : Luterisma mantojuma fonds, 2011
Bērnu kristīgās audzināšanas tematikai veltīts izdevums. Autori uzrunā lasītājus - bērnu vecākus: “Katrs pats var pārdomāt, ko viņš novēl saviem bērniem – kādu dzīvi šeit, kādu dzīvi mūžībā. Mēs nevaram iecelt mūsu bērnus debesu valstībā, to var izdarīt tikai Kristus. Taču mēs varam vai nu aizvest viņus pie Kristus, vai izlikties, ka neko par Viņu nezinām.” Vecāku uzdevums ir audzināt kokus, nevis augļus, sekmīgi veicot šo uzdevumu, augļi neizpaliks. Tāpēc grāmatā nav sniegti padomi, kā panākt, lai bērni labi uzvestos, bet akcentēts, kā mums viņi jāaudzina, lai viņi nenovērstos no ceļa, kuru viņiem mācījām.
Šī ir otrā abu autoru publikācija, pirmajā grāmatā ”Laulība starp radīšanu un mūžību” (2009.g.) aplūkots, ko Dieva vārds saka par laulību. Grāmata bija ļoti pieprasīta, tā tika izdota atkārtoti.

Čens F. Iekarsti un atgriezies : Ļauties Dievam, kurš nekad nepadodas. – Rīga : Agape Latvija, 2011
Dievs ir mīlestība. Vai tev kādreiz ir ienākusi prātā doma, ka esi to palaidis garām?
Vai ilgojies izrauties no šī stāvokļa? Vai tev slāpst pēc īstas ticības? Dievs tevi aicina uz kaislīgām attiecībām ar Sevi. Reliģisku pašapmierinātību nevar novērst, vēl cītīgāk piestrādājot pie ”tev būs” un ”tev nebūs”, bet gan iemīlot Dievu. Un ja vienreiz esi iepazinis Viņa mīlestību, atpakaļceļa vairs nav. Ja esi līdz ausīm iemīlējies, mainās it viss...

Vislofs K. F. Dienišķā maize. – Rīga : Luterisma mantojuma fonds, 2011
Grāmatas nosaukums lasītājam atklāj svarīgu vēsti : “...cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.” Tāpat kā mēs nevaram dzīvot bez ikdienas ēšanas, mēs nevaram dzīvot arī bez Dieva vārda. Protams, ir iespējams neēst, pie tam ilgstoši neēst, tomēr parasti tas noved līdz izsalkumam, badam un pat nāvei. Tāpēc autors mudina ikdienas pārdomāt Dieva vārdus, un piedāvā tekstus lasīšanai, apcerēm.

Luters M. Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums.- Rīga: Luterisma mantojuma fonds, 2010.
Grāmatā Mārtiņš Luters pantu pa pantam pārdomā un analizē apustuļa Pāvila vēstuli un daudzus tajā ietvertos arvien aktuālos jautājumus. No dažādiem skatu punktiem tiek aplūkoti katram apžēlotam grēciniekam arvien aktuāli jautājumi – Dieva tiesa un žēlastība, sods un attaisnošana, darbu taisnība un Kristus taisnība, mūsu labie darbi un Kristus labais darbs. Grāmatas teksts ir lasāms internetā - www.lmf.lv

Stots Dž. Kristus krusts. – Rīga: Luterisma mantojuma fonds, 2010.
Mēs esam grēcinieki. Kā gan šādi grēcinieki var cerēt pastāvēt svēta un taisnīga Dieva priekšā? Kā mēs varam cerēt iegūt pieeju Dievam, kad šķiet, ka viss mūsu dabā stāv tam ceļā? Džona Stota atbilde ir - nepieciešams Pestītājs un krusts ir tā vieta, kur Dievs atnes grēcīgajai cilvēcei Savu pestīšanu un atklāsmi. Krusta zīme un simbols, kāpēc Kristus mira, grēka nopietnība, Dieva stāšanās mūsu vietā, grēcinieku pestīšana, uzvara pār ļaunumu – ir dažas no grāmatā aplūkotajām tēmām. Tiek uzskatīts, ka grāmata ir vislabākais un pārliecinošākais stāstījums par krusta nozīmi klasiskajā evaņģēliskajā izpratnē.

 
Kolbs R. Katehisma mācīšana Dieva bērniem. – Rīga: Luterisma mantojums fonds, 2009
Grāmatas ievadvārdos autors norāda, ka Mārtiņa Lutera ”dāvana baznīcai” ir Mazais katehisms, kas ir lielisks ievads un ceļvedis īstas kristīgas dievbijības un dzīvesveida apgūšanai. Luters Katehismu sarakstīja, lai vecāki to varētu lietot kā apmācības līdzekli, mācot savus bērnus un jaunus cilvēkus dzīvei paļāvībā uz Kristu. Savukārt šo grāmatu R.Kolbs rakstīja kā palīglīdzekli mācītājiem un kristīgās izglītības vadītājiem, kuri gatavojas mācīt Katehismu un tiem, kuri apgūst Katehismu. Katrai nodaļai ir pievienoti diskusiju jautājumi, kurus varētu pārrunāt grupās, bet arī individuālam lasītājam tie var palīdzēt dziļāk aplūkot kādus no katehētikas mācības aspektiem
Grāmatas autors Dr. Roberts Kolbs ir emeritēts sistemātiskās teoloģijas profesors Sentluisas Konkordijas teoloģiskajā seminārā. Viņš daudzkārt ir bijis Latvijā kā Lutera Akadēmijas vasaras teoloģijas kursu vieslektors. Luterisma mantojuma fondā ir izdotas arī citas Roberta Kolba grāmatas – ”Labā vēsts šodien”, ”Dariet par mācekļiem kristīdami”.

Čepmens G. Mīlestība kā dzīvesveids : Mirkļi kopā ar Dievu. – Rīga: Atēna, 2010
G. Čepmens ir sarakstījis 26 grāmatas, vairākas no tām ir ierindotas visvairāk pārdoto grāmatu sarakstā. Populārākā no autora izdevumiem ir ”Piecas mīlestības valodas”, kurā tiek atklāti dažādie cilvēku mīlestības izpausmes veidi. Temats tiek turpināts arī šajā izdevumā, rosinot pārdomām par to, kā mēs varam atspoguļot Kristus mīlestību ikdienas dzīvē.
”Kristus ilgojas, lai viņa sekotāji mīl tāpat, kā mīlēja viņš. ”Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu.” (Jāņa evaņģēlijs 13:34). Kristus ne vien paceļ mīlestības latiņu, bet arī piedāvā sevi kā paraugu. Mīlot tā, kā mīlēja Kristus, mēs citiem parādām mīlestību,” ievadvārdos raksta grāmatas autors. Viņš uzsver - mēs esam vāji, jo parasti attiecībās ar citiem cilvēkiem meklējam paši savu laimi, nevis to, kas ir vislabākais apkārtējiem. Mēs nevaram tikai saviem spēkiem darīt labu un mīlēt, atslēga kļūšanai par mīlošu cilvēku mājo pie Dieva un Viņš mums dod vairāk kā pietiekami mīlestības, ko dāvāt citiem. Gerijs Čepmens mīlošā cilvēkā saskata tādas īpašības kā laipnība, pacietība, piedošana, pieklājība, pazemība, dāsnums, godīgums. Katrai no tām veltīta atsevišķa grāmatas nodaļa. Īpašību raksturojumam tiek minētas Rakstu vietas, kam seko teksti pārdomām ar aprakstītām konkrētām ikdienas dzīves situācijām un īsas lūgšanas. ”Visi grāmatas lasījumi domāti privātiem, klusiem mirkļiem kopā ar Dievu,” norāda autors, ”lai Tu vairāk izprastu Dieva mīlestības nozīmi savā dzīvē, mācoties vairāk mīlēt citus.”

Čepmens G. Mīlestība kā dzīvesveids: Septiņi noslēpumi, kas pārveidos tavas attiecības. – Rīga: Atēna, 2009.
Grāmatā tiek turpināta iepriekšējos autora darbos iesāktā tēma par mīlestības izpausmēm. Šajā izdevumā akcentētas septiņas iezīmes, kas raksturo mīlošu cilvēku – laipnība, pacietība, piedošana, pieklājība, pazemība, dāsnums un godīgums. Autors uzskata, ka ikdienas dzīvei šīs īpašības ir apgūstamas. Katrā no īpašību raksturojumiem lasāmi patiesu notikumu apraksti un teksti, kas rosina pārdomāt savu attieksmi pret apkārtējiem.



Velss M. Nedzirdēti stāsti un nezināmi svētie. - Rīga: Atklāsme, 2010
Izmantojot savu ceļojuma dienasgrāmatu, Maikls stāsta lasītājiem par dažiem personīgiem piedzīvojumiem ar Dieva svētajiem un "dabīgiem" notikumiem, kas vēlāk atklājas kā pilnīgi pārdabiski. Grāmata ir skatiens uz Dieva mīlestības darbību cilvēku dzīvē.