jaunumus savā e-pastā:               


Kas tas ir?
 
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv Vairāk informācijas >
Intervija ar Klāvu Liepkaulu un Sandu Gertneri

“Jaunieši ir mūsu nākotne” – šis teiciens dzirdēts gan baznīcas sienās, gan ārpus tām. Šoreiz spersim soli ārpus baznīcas, lai uzzinātu, kādas problēmas jauniešiem pašlaik ir aktuālas un kādā valodā runāt, lai saprastos. Lai to uzzinātu, uz sarunu aicinājām Jēzus draudzes jauniešu vadītāju un bērnudārza un pamatskolas skolotāju Klāvu Liepkaulu, kā arī “Ghetto Games” projektu direktori un Latvijas Jaunatnes politikas īstenošanas plāna 2016.–2020. veidotāju Sandu Gertneri. 

Vai viegli būt jaunam?




Klāvs: Noteikti nē. Pirmkārt, ir jāizdara daudzas nozīmīgas izvēles – kur mācīsies, kur strādāsi. Šovasar iegādājos savu pirmo automašīnu un piedzīvoju lielu pretestību no pakalpojumu sniedzēju puses – jauniešiem nav atlaides. Kaut arī man ir vairākus gadus ilgs autovadītāja stāžs, tiku ielikts zemākajā OCTA klasē un man ir jāmaksā vairāk tikai tāpēc, ka iepriekš neesmu bijis auto īpašnieks. Tas bija kārtīgs sitiens pa kabatu.

Sanda: Piekrītu Klāvam – būt jaunam nav viegli. Jauniešiem daudz kas jāpiedzīvo pirmoreiz: pirmā skola, attiecības, darbs. Daudzi sapņo, ka līdz 25 gadu vecumam, kad saskaņā ar Latvijas likumiem beidzas jaunieša statuss, viņiem būs māja, mašīna, bērni un nokārtota dzīve. Realitāte ir cita, un tas rada lielu stresu. Pēdējā desmitgadē jauniešu uzvedība ir mainījusies – nozīmīgas izvēles un ar tām saistīto stresu viņi grib atlikt uz vēlāku laiku – uz 30 gadiem. 

Lasīju, ka Latvijā aptuveni 70 % jauniešu, tas ir, līdz 24 gadu vecumam, dzīvo kopā ar vecākiem. Vai statistika sakrīt ar to, ko redzat sev apkārt?

Klāvs: Kādreiz jaunieša vecumposms beidzās uzreiz pēc vidusskolas, kad bērni tika izmesti no mājas un gāja savā dzīvē. Tagad vecāki bērnus daudz vairāk atbalsta finansiāli, nevis emocionāli. Patstāvīgi kļūstam vēlāk. Vienaudži, kas ir man apkārt, pārsvarā dzīvo pie vecākiem; arī es.

Ar ko izskaidrojama tendence sniegt tieši finansiālo, nevis emocionālo atbalstu?

Klāvs: Tā ir gan atpirkšanās, gan vecāku nezināšana par to, kas bērnam ir vajadzīgs, piemēram, emocionālā saikne, uzslavas. Esmu strādājis lielā Rīgas skolā un tagad strādāju Pierīgā. Salīdzinoši varu teikt, ka Rīgā vecāki bērniem vairāk pērk telefonus un tehniku, bet laukos –konfektes un bulciņas.

Bet internetā taču ir tik daudz bezmaksas informācijas! Kāpēc to neizmanto?

Klāvs:  Informācija ir pieejama, bet, jo vairāk vecākiem ir naudas, jo lielākā komfortā cilvēki dzīvo un problēmas sevī neredz – varbūt sev apkārt. Ja tev ir māja, mašīna, tad vajag arī bērnus – jo tā vajag. Daudzi vecāki neizjūt, ka bērns nejūtas labi, ka viņam trūkst emocionālās saiknes. Teorētiski mums vajadzētu zināt daudz, bet slinkuma, laika trūkuma vai citu iemeslu dēļ cilvēki neizglītojas. Jo īpaši bērnudārzā ir bērni ar uzvedības traucējumiem – ar hiperaktivitāti vai nespēju noturēt uzmanību –, bet vecāki izliekas, ka tā nav.  

Agrāk šāda uzvedība pirmkārt tika saistīta ar sliktu audzināšanu...

Klāvs: Pirmais iemesls noteikti ir audzināšana. Kad es biju mazs, vecāki mani veda uz Ziedoņdārzu un es tur spēlējos. Man nebija planšetes vai telefona. Tagad planšete ir pat bērnam ratiņos. Otrs iemesls ir iedzimtās problēmas, kas parādās arvien biežāk, taču tās var risināt. 

Sanda: Dažkārt bērni ar pārspīlētu aktivitāti cīnās par skolotāju un vecāku mīlestību. 

Kādam jābūt jaunietim, lai viņš būtu stilīgs un tiktu pieņemts?

Klāvs: Rīgā jābūt brenda apaviem, drēbēm un telefonam. Pierīgā svarīgāks ir raksturs – vai spēj pavilkt pārējos līdzi ar savām idejām. Drēbes Pierīgā nav tik svarīgas.

Sanda: Jo vecākiem nav tik lielas finansiālās iespējas?

Klāvs: Jā, Pierīgā jaunieši ar dārgām drēbēm ne vienmēr ir stilīgākie starp vienaudžiem. Skola, kurā strādāju, ir vērsta uz izaugsmes domāšanu. Tas ietver tādas vērtības kā mērķtiecība, cieņa, atbildība, sadarbība un godīgums. Vairums bērnu to ikdienā cenšas ievērot un izmantot. Šajā skolā sliktie līderi nav populāri.

Sanda: Brendu drēbes ir ļoti svarīgas sportistiem, bet pašlaik modē ir arī vintāžas stils, kas no malas var izskatīties kā bezpajumtnieku ģērbšanās stils. Svarīgi ir, lai tu spētu filozofēt par dzīvi. Vēl statusu nosaka tas, cik profesionālas bildes tu liec savos sociālajos profilos. Dažkārt puiši pēc šāda kritērija izvēlas meitenes.

Klāvs: Visam pāri ir basketbolisti, kas pārējos apceļ, jo ir spēcīgāki un ar lielāku ego.

Vai Dievs jauniešu vidē ir stilīgs?

Sanda: Jābūt spēcīgam raksturam, lai sekotu Kristum un vienlaikus būtu pieņemts nekristīgu jauniešu vidē. Dievs neuzsver ārējo skaistumu, bet pasaule saka pretējo. 

Klāvs: Vispār jauniešiem ir svarīgi, ka ir kaut kāds dievs, bet tas nav Trīsvienīgais Dievs. Viņiem dievs ir apģērba brends. Jauniešiem ir svarīgi, ka ir kaut kas augstāks par viņiem.

Sanda: Un to, kas ir augstāks vai zemāks, nosaka cilvēki. 

Vai, sekojot šiem dieviem, jaunieši ir laimīgāki un smaida biežāk?

Sanda: Pēc statistikas redzam, ka starp Baltijas valstīm esam otrajā vietā pēc riska izdarīt pašnāvību un Eiropā esam pirmajā piecniekā pēc emocionālā pagrimuma, proti, daudziem jauniešiem nav sajūtas, ka problēmām var būt risinājums. Interesanti, ka emocionālais pagrimums un pašnāvību skaits palielinās līdz ar labklājības līmeņa pieaugumu.

Klāvs: Man šķiet, ka tagad jaunieši smaida vairāk nekā agrāk. Kad mācījos skolā, izteiktāki bija dažādi mūzikas stili, piemēram, emo, kuru piekritēji ģērbās drūmi un nesmaidīja, jo to diktēja konkrētais stils. 

Vai jauniešiem vispār interesē ticība?

Klāvs: Kad iegāju pie septītklasniekiem un jautāju, vai ir kaut kas īpašs, par ko viņi gribētu parunāt, pirmais jautājums bija: kāda ir dzīves jēga? Pati reliģija jauniešiem nav aktuāla, bet viņi zina par tradīcijām, piemēram, baznīcas apmeklēšanu Ziemassvētkos.

Sanda: Garīguma meklējumi ir izplatīti, jo īpaši pēc 20 gadu vecuma sasniegšanas. Austrumu kultūra ar jogu, ēšanu – tam jaunieši ir ļoti atvērti.

Klāvs: Piemēram, pamatskolā daudzi jaunieši nezina, kas ir karma, bet lieto šo terminu, jo kaut kur to ir dzirdējuši. Tas ir daudz izplatītāks par latvisko teicienu “dots devējam atdodas”. 

Kad pirms pāris mēnešiem biju Jēzus draudzes jauniešu vakarā, biju pārsteigts par kuplo apmeklējumu un to enerģiju un prieku, kas šeit bija. Klāv, ar ko izskaidrojams tas, ka jauniešu vakari ieguvuši tādus apgriezienus?

Klāvs: Grūti to paskaidrot. Pie mums nāk daži jaunieši no citām draudzēm, jo esam viena no retajām draudzēm Rīgā, kur jauniešu vakari vispār notiek. Lielākā daļa, protams, ir no mūsu draudzes. Šosezon arī esam piestrādājuši pie publicitātes un domājuši, kā labāk jauniešus uzrunāt. Paldies Elizabetei un Matildei, kuras ir uzņēmušās veidot video par gaidāmajiem jauniešu vakariem.

Ar ko jauniešu vakars atšķiras no citiem pasākumiem?

Klāvs: Te ir komunikācija, kuras ikdienā daudziem trūkst. Ir saturīgas sarunas. Jaunieši var izjust piederību. Citos pasākumos, ja aizeju viens, tad arī laiku pavadu viens, jo neviens ar mani nerunā. 

Sanda, kādam jābūt pasākumam, lai jaunietis uz to atnāktu?

Sanda: Stilīgam. Tādam, par ko nekaunies un vari ielikt sociālajos tīklos, lai arī citi domā, ka esi stilīgs. Pasākumā ir jābūt kaut kam vienojošam, ko dara visi. Tā var būt, piemēram, Bībeles stunda vai sporta spēle. Nevar iztikt bez mūzikas – tā veido jauniešu stilu. Jābūt arī kopienai un iespējai regulāri tikties. Tiklīdz jauniešiem ir iespēja būt daļai no kaut kā lielāka, viņiem rodas sajūta, ka ir sadzirdēti, un tas viņiem ir svarīgi. Tāpēc lielāki pasākumi tiek veidoti kā festivāli, kur var satikt draugus, kaut ko jaunu redzēt, paēst, paklausīties mūziku.

Atceroties: kad es sāku nākt uz baznīcu, no vienas puses, sirds vilka uz jauniešu vakaru, bet, no otras puses, bija kauns draugiem teikt, kur eju. Vai jūs arī esat ko tādu piedzīvojuši?

Klāvs: Jā. Vidusskolas laikā biju jauniešu vadītājs un regulāri nācu arī uz baznīcu. Tolaik skolasbiedri man piedāvāja piektdienās kaut ko darīt, bet es teicu, ka nevaru. Kāpēc? Darīšanas. Vēlāk bija reizes, kad apvienoju gan jauniešu vakaru, gan citu pasākumu. Atklāti runāt par to, kur piektdienu vakaros eju, sāku 12. klases beigās un augstskolas laikā. Izrādās, ka tas nemaz nav tik traki, – attieksme pret mani nemainījās.

Sanda: Es atgriezos devītajā klasē, un draudze mani mudināja atklāti teikt, ko daru un kur eju. Šis bija viens no iemesliem, kāpēc vidusskolas gadi man bija briesmīgi. Manā klasē krutākie bija sportisti, bet man patika BMXun breika dejas. Tam klāt pieliekot baznīcu, es automātiski tiku izstumta. 

Ticība saistās ar atkailināšanos un bailēm no ievainojuma. Vai tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc jaunībā par šo tēmu runā tikai ar īpaši tuviem cilvēkiem?

Sanda: Jā, ticības jautājums ir saistīts ar dzīves jēgu. Paralēli visam nemitīgi notiek Dieva darbs. Tajā brīdī, kad jaunietis ir visatvērtākais, Dievs lieto cilvēkus un apstākļus un ļauj uzzināt, kas ir Jēzus. Jauniešu vidē Dievam gan ir diezgan liela konkurence, jo lietu, kas piesaista uzmanību, netrūkst.

Klāvs: Tieši jauniešu vakaros es ieguvu pārliecību par saviem spēkiem. Agrāk es nevarēju iziet publikas priekšā un justies brīvi – to iemācījos jauniešu vakaros, jo nebija cita, kas manā vietā to izdarītu. Vajadzēja sevi pārvarēt un attīstīt daudzas prasmes. Te bija droša vide, kur nekaunējos atklāties un mēģināt.

Ja kāds no vecākiem, lasot šo interviju, jautātu: “Ko man darīt, lai labāk saprastu savu bērnu?” – ko jūs atbildētu?

Sanda: Ir svarīgi aprunāties un daudz ko darīt kopā.

Klāvs: Ko?

Sanda: To, kas bērnam patīk, piemēram, sportot. Var bērnu iesaistīt mājas solī, un tajā laikā var arī runāties. Saruna ir vienīgais veids, kā bērnu sadzirdēt, nevis mācīt.

Klāvs: Var palasīt literatūru par vecumposmu īpatnībām. Vēl – painteresēties par jaunākajām tendencēm tehnoloģiju jomā. Šajā ziņā esmu priekšā pārējiem skolotājiem, jo zinu, kas ir Snapchatvai Tik Tok, un jaunieši mani uztver kā savējo. Tad ir vieglāk nodibināt kontaktu un veidot sarunas, jo jaunieši pārsvarā nav runātīgi. Ja paprasīsi, kā viņam iet, labākajā gadījumā atbilde būs: “Labi.”

Raugoties uz tiem bērniem un jauniešiem, kuri kopā ar vecākiem nāk uz dievkalpojumiem, lielākoties jāsecina, ka starp viņiem ir veselīgas attiecības. Kāpēc pasaule baidās no baznīcas, kur mācīties var gan vecāki, gan bērni?

Sanda: Viņi nav redzējuši, kā te ir.

Klāvs: Daudziem ir stereotipi vai sliktas atmiņas par pēdējo reizi, kad viņi bija baznīcā. 

Sanda: “Palīdz” arī dažādi raksti internetā, kas pārsvarā baznīcai neglaimo. Katrs dzīvo savā burbulī un nevelta laiku tam, lai iedziļinātos, kā ir patiesībā. Ikdienā strādājot ar jauniešiem, redzu, ka viņiem trūkst Jēzus. Viņš ir atbilde uz jauniešu jautājumiem par dzīves jēgu, jautājumiem par karjeru, dzīvi, draudzību, finansēm – par visu. Draudzei dažādos kalpošanas veidos būtu jācenšas līdzcilvēkiem parādīt, ka šeit ir pieejams risinājums daudzām problēmām, ar kurām pasaule netiek galā. Draudze var iet plašāk uz āru.

Klāvs: Piekrītu Sandai. Kristietība kopumā cilvēku disciplinē, bet ne tā, kā, piemēram, sports. Sportā iemāca sakopot domas un ātri pieņemt lēmumu, bet kristīgā ticība iemāca pieņemt pārdomātu lēmumu. Te var parunāt par problēmām, ko basketbola komandā nevar. Ja pateiksi, ka patīk kāda meitene, tev atbildēs: “Viņa taču nav smuka! Ko tu ņemies?” Baznīca ir platforma, kur mācīties padziļinātu komandas darbu, kāpt pāri savām bailēm, runāt ar nepazīstamiem cilvēkiem, veidot kontaktu un draudzību. Jauniešu vakaros gūtā pieredze man ļoti noder ikdienas darbā. 

Ko jūs novēlat šīs sarunas lasītājiem?

Sanda: Novēlu vairāk ieklausīties savos bērnos un krustbērnos, lai izprastu viņu vajadzības. Pirms viņi satiks Jēzu, nekur citur kā pie jums bērni savas emocionālās vajadzības nespēs piepildīt. Jauniešus iedrošinu jautājumus par dzīvi un nākotni uzdot Jēzum. Mani pašu Dievs soli pa solim mācīja un veda uz priekšu. Uzticieties Dievam visos jautājumos!

Klāvs: Jauniešus gribētu mudināt iet ārā. Tehnoloģijas ir svarīgas, bet visu laiku pavadīt mājās zem segas nav jēgas. Novēlu veltīt laiku ne vien jaunākajām tendencēm, bet arī tam, lai parunātos ar cilvēkiem. 

 
« atpakaļ
 
Jezusdraudze.lv