jaunumus savā e-pastā:               


Kas tas ir?
 
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv Vairāk informācijas >
Viena diena Diakonijā
Viena diena Diakonijā
Ir agrs rīts, pilsēta sāk mosties. Cilvēki steidzas savās gaitās. Pie dzelzceļa stacijas un tirgus pulcējas cilvēki bez mājām. Viņiem jāatstāj patversme un jādodas kārtot savu dzīvi, lai tā atkal kļūtu normāla, lai viņi tiktu pie mājām. Bet vai viņi to spēs? Vai maz gribēs mēģināt? Apkrāvušies ar neskaitāmām problēmām, viņi dodas pretī jaunai dienai, kas droši vien nenesīs neko labu, ja vien nenotiks brīnums.

Draudzes namā ir rīta rosība. Pansionāta virtuvē smaržo kafija, dzīvojamā istabā uzklāts brokastu galds. Bet dienai jāiesākas ar pateicību Dievam, tāpēc, sapulcējušās ap galdu, pansionāta iemītnieces un darbiniece sāk rītu ar Dieva vārda lasījumu un lūgšanu. Pa to laiku ieradušies arī pārējie Diakonijas darbinieki, lai darbotos savās kalpošanas jomās – drēbju istabā, pansionātā, medpunktā. Arī viņi sāk darbadienu, lasot Dieva vārdu un lūdzot Dieva svētību un vadību. Kādā dziesmā ir vārdi: „Šeit kāds lūdz, ak Kungs, nāc pie mums!” Jā, šeit, Jēzus draudzes namā, Dzirnavu ielā 118, Tevi lūdz: „Kungs, nāc un esi pie mums! Mēs nevaram neko bez Tevis, bet kopā ar Tevi notiek brīnumi.”



Ir sācies pieņemšanas laiks drēbju istabā un medpunktā. Durvis ver gan draudzes locekļi, gan cilvēki, kas tikai dzirdējuši par Jēzus draudzes Diakoniju un cer saņemt praktisku palīdzību. Nāk arī ielas cilvēki, kā saucam tos, kam augu dienu un reizēm arī nakti nākas uzturēties uz ielas.

Tik bieži mēs dzirdam vārdus: „Mums vajag! Mums vajag drēbes, kurpes, šalles, cepures un cimdus. Mums vajag pārsiet brūces. Mums vajag zāles pret temperatūru, iesnām un klepu.” Jā, tik tiešām to visu vajag, īpaši aukstā laikā, dzīvojot uz ielas, bet cauri šiem „vajag” jaušas kāda cita, daudz dziļāka un sāpīgi pietrūkstoša, vajadzība pēc sapratnes, mīlestības, piedošanas, pieņemšanas. Kurš gan to spēj dot? It īpaši šiem cilvēkiem, kas visas savas iespējas izpelnīties cieņpilnu attieksmi šķiet notērējuši līdz pēdējai. Tomēr ir kāds, pie kura nākot neviens netiek aizraidīts, bet tiek pieņemts un uzklausīts. Jēzus saka: „Nāciet .. pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.” (Mt 11:28) Ne jau mēs savā spēkā varam pieņemt vai piespiest sevi mīlēt cilvēkus, kas ārēji un bieži arī iekšēji ir tik nepievilcīgi. Tikai ļaujot Jēzum strādāt pie mums pašiem un kopā ar mums, mēs varam paveikt kādu kripatiņu no tā darba, ko Viņš jau iepriekš ir sagatavojis, lai mēs tajā būtu un darbotos.

Medpunkta gaitenī pulcējas cilvēki no Jēzus draudzes un citām draudzēm, arī no tuvējās apkaimes un ielas. Draudzes ārsti un medpunkta kalpotāji mēģina darīt visu, lai palīdzētu, – jautā, izmeklē, konsultē, pārsien. Arī sarunājas un kopīgi lūdz. Tomēr dažreiz darāmā ir tik daudz, ka pieņemšanas laikā nav iespējams visu pagūt. Tādās reizēs ilgāk un dziļāk sarunāties nav laika. Kungs, palīdzi, lai šis darbs uzrunātu ikvienu un neviens nepaliktu vienaldzīgs pret Tavu labo vēsti!

No medpunkta tiek aizvadīti pēdējie pacienti, dodas prom arī kalpotāji. Piepeši pie durvīm atskan zvans. Kāds vīrs, kas vairākas dienas klīdis pa ielām, – izmisis, noguris, netīrs – cer šeit nomainīt savus kāju pārsējus. Uz mirkli šķiet: „Nē, te nevar nākt vienmēr, kad ievajagas! Ir jāievēro darbalaiks.” Viņš saka: „Ja šeit mani aizraida, man vairs nav, kur iet.” Cik labi, Jēzu, ka pie Tevis var nākt vienmēr. Tu neaizraidi nekad, kaut arī neskaitāmas reizes esam Tevi atraidījuši un sāpinājuši. Nāc tagad palīgā, atņem nepatiku, nevēlēšanos un nogurumu! Esi Tu tas, kurš dara ar mūsu rokām! Tad var notikt Tavs brīnums, kas visam negatīvajam liek pārtapt palīdzēšanas priekā un pateicībā Tev.

Drēbju istabas kalpotāji ir sakārtojuši plauktos drēbes un citas lietas, atraduši katram vajadzīgo, aprunājušies ar apmeklētājiem un pieņēmuši drēbju sainīšus no cilvēkiem, kas vēlas padalīties ar citiem. Tomēr labu un valkājamu drēbju un apavu saņemt gribētāju ir daudz vairāk nekā to, kas no sava krājuma grib dalīt tās tālāk. Labi, ka ir mīļi brāļi un māsas partnerdraudzēs, kas uzrunā cilvēkus veikt šo žēlsirdības darbu, savāc, sapako un atsūta, lai dalām tālāk. Tāpat ir ar ratiņkrēsliem un citām slimnieku aprūpē vajadzīgām lietām, ko caur Diakoniju saņem tie, kam tās nepieciešamas.

Draudzes pansionātā mīt sirmas mūsu draudzes māsas. Pirms daudziem gadiem, kad draudze atguva namu Dzirnavu ielā, tas bija pirmais, kas jāiekārto, – vieta, kur savas mīļās draudzes paspārnē mūža novakari aizvadīt tām māsām, kas uzticīgi kalpojušas un nu ir vecuma nespēkā. Nu jau vairāk nekā 20 gadus Diakonijas pansionāts ir mīlestības pilnas aprūpes vieta sešām draudzes māsām. Profesionalitāte, iejūtība un ģimeniskā vide pansionāta darbiniekiem un iemītniecēm ir pierastas un pašsaprotamas. To, kādas tās ir vērtības, atgādina ienācēji no malas – ģimenes ārsti, ātrās medicīniskās palīdzības darbinieki, fizioterapeiti un daudzi citi, kas no trokšņainās pasaules uz brīdi paver Diakonijas pansionāta durvis: „Šī vieta ir īpaša. Es nezināju, ka tāda vispār var būt”, „Jums te kā Austrijā”, „Jūs esat malači! Prieks par to, ko darāt”. Ir patīkami to dzirdēt, bet cilvēciska nopelna te nav. Tas ir Dieva darbs, kurā drīkstam darboties un kaut ko paveikt. Visa slava un pateicība pieder vienīgi mūsu Dievam!

Diena iet uz novakari, ārā satumst, draudzes namā ir gaiši logi. Pansionātā vakariņo, otrajā stāvā, draudzes bērnudārzā, dipina bērnu solīši. Tie netraucē, bet iepriecina. Rīt varbūt ārā uz soliņa draudzes nama dārzā sēdēs pansionāta „vecmāmiņa”, pienāks mazs bērnudārznieks un ieliks rokās tikko ceptu smilšu kūku. Tā būs jauna diena ar šiem un citiem darbiem, ar Bībeles stundu senioriem un siltu zupas šķīvi, ar draudzes cilvēku apmeklēšanu mājās un daudz ko citu. Tā būs jauna Tavas žēlastības diena, Kungs Jēzu. Lūdzu, esi ar mums!

No Diakonijas darba ikdienas pierakstījusi
Ilze Kolma
 
« atpakaļ
 
Jezusdraudze.lv