Mīļā draudze, šogad esam aicināti kopīgi studēt Jāņa evaņģēliju. Esam iecerējuši katrā “Jēzus Draudzes Dzīves” numurā pievērst uzmanību konkrētai tēmai un kopīgi aplūkot norādītās nodaļas. Sagatavotie jautājumi, komentāri un ieteiktās Rakstu vietas palīdzēs saprast notikumus, iejusties aculiecinieku piedzīvotajā un ieraudzīt visu tā, kā to redzēja viņi. Kungs Jēzus nāca pie īstiem cilvēkiem īstos un patiesos notikumos. Tāpat Viņš nāk pie mums caur Savu Vārdu. 

Jautājumi un komentāri ir noderīgi, bet galvenais ir Bībele – Dieva vārds. To lasot, apzināsimies, ka Vārdu dzīvu mūsu sirdīs dara vienīgi Svētais Gars. Jēzus mācekļiem apsolīja, ka Svētais Gars nāks un vadīs visā patiesībā (Jņ 14:26). Vienīgi Svētais Gars Dieva vārdu izskaidro un rada ticību. 

Kādēļ studēt Bībeli? 

Jāņa evaņģēlija beigās ir dota precīza atbilde: tas ir rakstīts, “lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā” (Jņ 20:31). Tas ir rakstīts, lai mēs Jēzu iepazītu, Viņam ticētu un būtu izglābti Dieva bērni. Bībeles studijas mums ļaus iemīlēt Jēzu vēl vairāk un sekot Viņa balsij vēl uzticīgāk. 

“Ticība nāk no sludināšanas un sludināšana – no Kristus pavēles” (Rm 10:17). “Ticība” ir pirmā tēma, ko vēlamies apskatīt. Bez Dieva vārda mēs nevaram iepazīt ne Viņu, ne ceļu uz pestīšanu. Bez Dieva vārda mēs nevaram nākt pie ticības un iegūt mūžīgo dzīvību. 

Dievs runā ar mums caur bauslību un Evaņģēliju. Bauslība liek apjaust Dieva svētumu un Viņa svēto gribu attiecībā uz cilvēkiem. Tā liek ieraudzīt mūsu grēkus un pārkāpumus, lai tad vestu pie Jēzus Kristus. Pie ticības nākuši, varam teikt: “Viņš [Kristus] ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku.” (1Jņ 2:2)

Lai paliktu uz šaurā glābšanas ceļa, Dieva vārds ir izšķirošs ne tikai ticības dzīves sākumā, bet visā ticības dzīvē. Pāvils raksta: “Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.” (2Tim 3:16–17)

Studējot Dieva vārdu, mēs dzirdam Svētā Gara balsi un tiekam Viņa vadīti. Dieva vārds atbild uz mūsu visdziļākajām vajadzībām. Tas ved pie Jēzus Kristus, kurš spēj dziedināt, kurš audzina, sagatavo, stiprina, ir klāt ciešanās, sērās un bēdās un kura roka Viņa mācekļus nekad neatlaidīs. (Jņ 10:28) 

Kā vislabāk studēt Bībeli? 

Kāda Latvijas dievnama galvenās durvis reiz rotāja skaists rokturis, kas bija veidots kā eņģelis, kas, ceļos nometies, lūdzas. Tas katram nācējam atgādināja: “Nesteidzies ienākt Dieva namā savā spēkā, bet nāc ar lūgšanu!” Nākt Dieva priekšā ar sirdi, kas vēlas saņemt, – tāds ir pirmais aicinājums arī mums. 

Necentīsimies visu mērīt pēc sava priekšstata un dzīves uzstādījuma! Studējot mēs esam mācekļi un Kristus ir skolotājs. Necentīsimies izlasīt to, ko vēlamies dzirdēt, bet apņemsimies saklausīt, ko saka Dievs Kungs. Nevis vienkārši lasīsim, bet tieksimies pēc tā, lai mūsu dzīve tiktu Dieva mainīta un veidota. “Pazemīgie ēdīs un būs paēduši, un, kas To Kungu meklē, tie Viņu slavēs.” (Ps 22:27)

Atvēlēsim šīm studijām laiku un, ja iespējams, sāksim dienu ar Dieva vārda lasīšanu. Mācītājs Dītrihs Bonhēfers ir teicis: “Pirms sirds atveras pasaulei, Dievs vēlas to atvērt sev; pirms auss uztver dienas neskaitāmās balsis, tai agrumā jāsadzird Radītāja un Pestītāja balss. Pirmo rīta agruma klusumu Dievs ir sagatavojis sev. Tas pienākas Viņam. Lai dienas sākumā mēs esam klusi Dieva priekšā, jo Dievam pieder pirmais vārds. Un lai esam klusi Viņa priekšā arī, pirms dodamies gulēt, jo arī pēdējais vārds pieder Dievam.” 

Lasot jautāsim Dievam! Rūpīgi izlasīsim tekstu un, ja nepieciešams, pārlasīsim vairākas reizes. Tas palīdzēs ieraudzīt notikumus un apstākļus. Arī tos Dievs lieto, lai uz mums runātu. Piemēram, slimais vīrs pie Bētzatas dīķa gaidīja uz dziedināšanu, bet pats līdz dīķim īstajā brīdī nevarēja tikt. Vai arī mēs neesam tādi – grēka dēļ nespēcīgi un nederīgi? Lasīsim un lūgšanā jautāsim: “Kungs Jēzu, kāds es esmu Tavā priekšā? Kādēļ Tu apstājies pie manis, grēkā grimuša un nespēcīga?”

Nesaprotamos jautājumus uzticēsim Dievam! Apustulis Jēkabs mūs iedrošina: “Ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.” (Jk 1:5) 

Vienmēr lūkosimies uz Kungu Jēzu un ieklausīsimies Viņa balsī! Dieva vārda centrā ir Dieva Dēls Jēzus un Viņa kalpošana cilvēkiem. Lūgšanā jautāsim: “Ko tas nozīmēja tiem cilvēkiem? Kungs Jēzu, ko Tu vēlies sacīt man?” 

Īss ieskats Jāņa evaņģēlijā

Jānis ir Cebedeja dēls. Sākotnēji viņš ir Jāņa Kristītāja māceklis, tad Kristus izredzēts un nolikts (Jņ 15:16), lai nestu Evaņģēlija vēsti. Jānis nenāk savā spēkā, bet apliecina: “No Viņa pilnības mēs visi esam dabūjuši žēlastību un atkal žēlastību.” (Jņ 1:16) Augšāmceltais Kristus dāvāja Svēto Garu, lai Labā Vēsts un grēku piedošana tiktu nesta visiem ļaudīm. Un tā nav Jāņa, bet Kunga Jēzus Kristus vēsts, “kas mīt mūsos un būs ar mums mūžīgi” (2Jņ 1:2). 

Jāņa evaņģēlijs aicina draudzi turēties pie Kristus un kalpot Viņam. Tas apliecina, ka Jēzus ir Kungs un Ķēniņš, Dieva Jērs, Dieva svaidītais, ceļš, patiesība un dzīvība. “Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam.” (Jņ 3:18) Šie vārdi jautā: “Kā ir ar tevi?” – un aicina ticēt. Noliegt Kungu Jēzu nozīmē zaudēt Dievu, bet apliecināt Viņu nozīmē iemantot Tēvu un nākt Viņa valstībā.

Jāņa evaņģēlijs aicina augt ticībā un iet dziļumā.