JĀŅA EVAŅĢĒLIJA STUDIJAS

VĀRDS TAPA MIESA (Jņ 1:1–18)

Fakti

Jānis evaņģēliju iesāk un arī pabeidz ar tēmu par dzīvību. Sākumā lasām, ka “Viņā [Jēzū] bija dzīvība”, bet nobeigumā, ka tie, kas nākuši pie ticības Jēzum, iegūst dzīvību Viņā.

Pārdomām

Citos evaņģēlijos varam lasīt par Jēzus dzimšanu. Ir rakstīts par Jēzus bērnu un viņa dzimšanas apstākļiem, bet Jānis mūsu skatu vērš uz Jēzus godību. Kas tā ir par godību, ko viņam ir dots skatīt? Kas 1. nodaļā ir teikts par Jēzu? Kas Viņš ir, un kādēļ nāca šajā pasaulē?

Vai piekrīti teologa Viljama Barklija apgalvojumam, ka grēka dēļ cilvēks ir miris un tikai eksistē? Kā tu definētu jēgpilni nodzīvotu dzīvi? Ko nozīmē būt patiesi dzīvam? (Jņ 3:36, 5:24 un 6:40) Kas var kļūt par Dieva bērnu, un vai tam ir kāda saistība ar mūsu vecākiem? (Jņ 1:12–13) 

Cilvēki mēdz teikt: “Kad būšu vecs, sākšu ticēt,” – bet mēs nevaram paši izlemt būt labās attiecībās ar Dievu, jo mēs esam cilvēki, bet Viņš – svētais Dievs. Būt Dieva bērnam ir iespējams tikai tad, ja Dievs Savā lielajā žēlastībā nāk un atver mums ceļu pie Sevis. (Jņ 1:18)

Jēzus tiek salīdzināts ar gaismu. Ko tas mums māca, un vai šī gaisma spīd visiem? Cilvēks, kas mīl grēku, grib palikt tumsā (Jņ 3:19–20). Viljams Barklijs secina: “Mēs nekad nevarēsim ieraudzīt sevi, ja nepaskatīsimies uz sevi ar Jēzus acīm.” Jēzus kā patiesā gaisma ir arī ceļa rādītājs (Jņ 12:46).

JĀŅA KRISTĪTĀJA LIECĪBA, DIEVA JĒRS (Jņ 1:19–36)

Fakti

Jānis Kristītājs bija priestera Caharijas dēls, tāpēc viņš labi pārzināja upurēšanas kārtību un viņam bija zināma upura loma grēku piedošanā. Jāņa evaņģēlijs skaidri apliecina, ka Jānis Kristītājs ir tikai ceļa sagatavotājs, bet ne gaidītais Mesija.

Pārdomām

Jānis Kristītājs nāca sagatavot ceļu. Uz ko viņš aicināja, un kāda ir Pestītājam sagatavota sirds? Kā Jānis Kristītājs zināja, ka Jēzus ir gaidītais Mesija, un kāpēc viņš Jēzu sauc par Dieva Jēru? (2Moz 12:11–13, 1Kor 5:7, Jer 11:19)

PIRMO MĀCEKĻU AICINĀŠANA, FILIPS UN NĀTĀNAĒLS 

(Jņ 1:37–51) 

Fakti

Mācekļi Jēzu sauc par “Rabi”. Senebreju valodā tas nozīmē “Mācītājs”. Jāņa evaņģēlijā Jēzus tiek saukts par Mesiju. “Mesija” un “Kristus” nozīmē “Dieva svaidītais Ķēniņš”. 

Pārdomām

Mācekļi seko Jēzum un neuzdrošinās Viņu uzrunāt. Jēzus izdara ko īpašu: apgriezies viņus uzlūko un uzrunā. Pirmo soli vienmēr sper Dievs (1Jņ 4:19). Kā tas ir bijis tavā dzīvē? Kad mēs ejam pie Dieva, mēs ejam pie Tā, kurš mūs gaida.

Kā tu atbildētu uz Jēzus jautājumu “Ko jūs meklējat?”? Pēc kā ir izslāpusi tava sirds? Pajautā sev: “Kāda ir mana vajadzība?”, “Kādi ir mani dzīves mērķi?”, “Ko es no savas dzīves vēlos?” Mācekļu atbilde var mūs pārsteigt. Viņi vēlas redzēt, kur Jēzus dzīvo. Ja vēlies būt kopā ar Kungu, tad zini: Viņš ielūdz Savā kopībā. 

Viljams Barklijs norāda uz Andreju kā to mācekli, kas pieved cilvēkus pie Jēzus. (Jņ 6:8–9, 12:22) Vai arī tev ir prieks vest citus pie Jēzus?

KĀZAS KĀNĀ (Jņ 2:1–11)

Fakti

Kāna Galilejā ir mazs ciems pie Nācaretes. Tolaik Palestīnā kāzas bija īpašs notikums un svinības ilga vairākas dienas. Pēc ceremonijas jauno pāri lāpu gaismā pavadīja uz mājām. Ceļu izvēlējās pēc iespējas garāku, lai vairāk cilvēku varētu novēlēt viņiem laimi.

Pārdomām 

Jēzus piedalās kāzās un ir priecīgs tur būt. Kungs labprāt ir klāt mūsu dzīves notikumos, bet Viņu neatradīsim vietās, kur tiek ieti grēka ceļi. Jēzus grib ienākt visā mūsu dzīvē – arī mūsu mājās. Kādi mēs esam savās mājās? Vai nav tā, ka tieši tur atļaujamies vairāk nekā sabiedrībā? Jēzus savu svētību, žēlastību un godību grib izliet un atklāt tieši mūsu laulībā, ģimenē un mājās. 

Jānis īpaši ir izcēlis Jēzus sacīto: “Mana stunda vēl nav nākusi”. Jēzus ļoti skaidri zināja, ka ir nācis, lai piepildītu Tēva gribu. (Jņ 12:27, 12:31–32, 17:1–3)

Jēzus uzdevums kalpiem bija vienkāršs – piepildīt traukus ar ūdeni. Savukārt bauslību cilvēks piepildīt nespēj; to ir piepildījis Jēzus. (Rm 9:31, Rm 10:5–11)

Jēzus otrais uzdevums kalpiem prasīja uzticēšanos – aiznest ūdeni no šķīstīšanās trauka pārvaldniekam, kurš ļoti labi zināja, kāds vīns ir labs un kāds slikts. Tas liek jautāt: “Kā es varu nākt Svētā Dieva priekšā?” Svētā Dieva priekšā mēs varam nākt vienīgi Jēzus Kristus nopelna dēļ. (Gal 3:10–13, Ebr 4:12–16)

JĒZUS UN SAMARIJAS SIEVA (Jņ 4:1–42)

Fakti

Jūdi uzskatīja, ka samarieši ir atkrituši no pareizās ticības un viņus nicināja. Parasti jūdi Samarijai gāja apkārt, bet Jēzus nevairījās to šķērsot. Jēzus apstājās pie akas, kas atradās uz Jēkaba nopirktā zemes gabala (1Moz 33:18–19).

Pārdomām

Tajā apvidū akām bija un aizvien ir izšķiroša nozīmē. Ir divu veidu akas – tādas, kurās sakrājas lietus ūdens, un tādas, kurās ietek avota ūdens. Liela sausuma laikā lietus ūdens akas var izsīkt, bet avota akās ūdens ir atrodams vienmēr.

Jēzus saruna ar Samarijas sievu mudina jautāt: “Kas ir tā aka, no kuras smel tu? Vai tas ir dzīvs ūdens, kas patiešām atveldzē un nebeidzas?” Sieva savu piepildījumu meklēja attiecībās, bet arī piektā laulība to nesniedza. Kur piepildījumu meklējam mēs? Pasaule sola tik daudz veidu, kā darīt mūs laimīgus un piepildītus, bet atkal un atkal slāpst. Jēzus saka: “Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer! Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes.” (Jņ 7:37–38)

GALMA VĪRA DĒLA DZIEDINĀŠANA (Jņ 4:43–54)

Fakti

Runājot par galma vīru, grieķu tekstā izmantots vārds bazilikos, kas nozīmē “ķēniņa augstmanis”. Viņš bija turīgs, izglītots un ar varu apveltīts vīrs. Jēzus atradās Kānā, bet galma vīrs – 30 km attālajā Kapernaumā.

Pārdomām

Galma vīrs piedzīvo neizsakāmi grūtu brīdi – viņa dēls mirst. Bagātība, zināšanas, ietekme un vara vairs nepalīdz. Bezcerīgos brīžos cilvēki tveras pie dziedniekiem un vārdotājiem. Vai tas ir labi? (3Moz 19:31, 1Sam 15:23, 1Lk 10:13–14, 2Lk 33:6)

Vienīgi Dievs dod cerību bezcerībā – vīrs dzirdēja par Jēzu. Iespējams, galma vīra došanās pie Jēzus apkārtējos izraisīja neizpratni, varbūt izsmieklu. Viljams Barklijs izceļ kontrastu starp vienkāršu ciema galdnieku Jēzu un bagātnieku, kas meklē palīdzību. Vai mēs apkārtējo cilvēku uzskatu dēļ kādreiz esam kautrējušies nākt pie Jēzus? Kas lika galma vīram iet 30 km, lai sastaptu Jēzu? Dievs vienmēr mūs uzrunā pirmais. (Ef 1:4, Ef 2:3-6, Gal 1:15, Jes 49:15) 

Ticības ceļā lepnums, augstprātība, mūsu pašu spēks tiek nolikti malā. Uz ko atbildē galma vīram norāda Jēzus? Kad ļaudis ir gatavi ticēt? Vai Jēzus sacītais attiecas arī uz mums? Nav viegli dzirdēt Jēzus kritiku, taču bez tās nevar. Pārdomāsim, kādi cilvēki piedzīvo Dieva žēlastību. (Ps 10:17, Ps 119:66–76, Rm 8:28)

Kādā ceļā Jēzus aicināja iet galma vīru? Vai bija viegli pagriezties, uzticoties vienīgi Jēzus vārdam? Ticība nav tikai piekrišana – tā ir paļaušanās. (Ebr 11:1, 2Kor 5:7, Jk 2:18, 20, 26) “Tad tēvs saprata, ka tas bijis tanī pašā stundā, kad Jēzus viņam bija teicis: “Tavs dēls ir dzīvs.” Un viņš kļuva ticīgs ar visu savu namu.” (Jņ 4:53) Lūk, svētības ceļš: ticot uz Kungu Jēzu, tu tiec glābts mūžībai, un tā Kristus liecība ienāk visā namā.

Sagatavojis Reinis Bikše,
izmantojot Viljama Barklija grāmatu 

“Jāņa evaņģēlijs: ikdienas Bībeles studijas”