jaunumus savā e-pastā:               


Kas tas ir?
 
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv Vairāk informācijas >
Pārdomas par kalpošanu padomē
Pārdomas par kalpošanu padomē
Ko tev nozīmē būt draudzes padomē un kalpot draudzē?

 

Kalpoju draudzes padomē jau aptuveni 20 gadus. Dievs ir devis iespēju pabūt praktiski visās pozīcijās – esmu bijis padomes kandidāts, padomes loceklis, draudzes priekšnieks, vietnieks, valdes loceklis un pagaidu pārvaldes loceklis. 


Kopumā dažādās draudzes aktivitātēs kalpoju kopš 1992. gada, kad pēc padomju laikiem atsākām jauniešu darbu. Sirds dega, un bija liela vēlēšanās dot citiem to, ko pats no Dieva esmu saņēmis un piedzīvojis. Pirmā mīlestība jau ir pati skaistākā, un tad, kad pats esi piedzīvojis Dieva atklāsmes un svētības, grūti klusēt. Bet, protams, ir bijuši arī tādi brīži, kad svece vairs tik spoži nedeg. Visus šos gadus ir gājis kā pa kalniem, bet esmu bezgalīgi pateicīgs Debesu Tēvam, ka Viņš mani aicina kalpot. Tas man vienmēr ir palīdzējis saņemties un nepazust. Novēlu visiem, saņemot aicinājumu uz kādu kalpošanu, neatteikties, jo tā Debesu Tēvs palīdz, stiprina, pamāca un neļauj atslābt. Velns ir viltīgs un cenšas mūs visādi atrunāt no kalpošanas, jo viņš zina, ka tad mēs būsim Debesu Tēva apsardzībā un tikt mums klāt nebūs viegli. Vienu pagali ir viegli nodzēst, bet, ja esam visi kopā, tad mūsu ugunskuru velnam nenodzēst. 

Pašlaik mana kalpošana savijas arī ar darbu draudzes īpašumu apsaimniekošanā. Man ļoti patīk šis darbs, jo īpaši, kad ir redzami darba augļi, kas iepriecina arī citus. Baznīca ir mūsu pulcēšanās vieta, kur kopīgi lūgt Dievu, būt sadraudzībā un pieaugt ticībā, un ir jauki, ka varam būt sakoptās un skaistās telpās. Kamēr vien spēšu, gribu darboties un kalpot ar tām dāvanām, kuras Dievs man ir devis, un zinu, ka Viņš svētī un nekad nepamet kaunā. Dievs Tevi mīl, un es arī.

Aldis Krieviņš



Jēzus draudzē esmu jau kopš bērnības, kad mamma mani, māsu un brāli atveda uz Svētdienas skolu. Atceros: reiz sapnī redzēju, ka Svētdienas skolas darbība ir pārtraukta, jo tas esot bijis tikai projekts uz trim gadiem un vairs neesot, kas to rīko. Pamostoties bija ļoti skumji, līdz sapratu, ka tas ir bijis tikai sapnis. Vēlāk sāku apmeklēt arī jauniešu vakarus. Reiz kādā jauniešu vakarā runājām, ka nepietiek tikai ar to, ka priecājamies, cik Jēzus ir foršs. Jēzus gaida, lai mēs viņam sekotu, arī kalpojot un palīdzot nest tālāk Evaņģēlija vēsti. Tas ļoti uzrunāja, un es sāku savu pirmo kalpošanu – kopā ar draudzes evaņģelizācijas grupu vadīju Svētdienas skolu Pūrē. Kopš tā laika draudzē esmu kalpojusi arī citādi. Pašlaik es dziedu draudzes korī un vadu Bībeles studiju grupu pieaugušajiem. 

Draudzi vienmēr esmu uztvērusi vairāk kā ģimeni nekā iestādi vai interešu klubu. Ģimenē ir pierasts, ka katrs dod savu pienesumu un veido ģimeni kopā. Dievs katru no mums ir apveltījis ar dāvanām, kuras varam dalīt ar citiem un tā celt draudzi. Tieši kalpojot draudzē, vairāk sāku justies pie tās piederīga, tā man kļuva tuvāka un mīļāka. Kalpošana ir palīdzējusi arī tuvāk iepazīties ar brāļiem un māsām Kristū, iegūt jaunus draugus. Tomēr visvairāk man nozīmē apziņa, ka ar savu kalpošanu piedalos Dieva darbā, palīdzu uzturēt Evaņģēlija vēsti un esmu daļa no visas pasaules ticīgo māsu un brāļu komandas, kura palīdz īstenot Dieva plānu cilvēcei, un ka darbojos pašā nozīmīgākajā misijā pasaulē, kuras vadītājs ir varenākā būtne visumā. 

Ikdienā es strādāju slimnīcā par ārsti – ārstēju saslimušus bērnus. Pašlaik sabiedrībā tiek izcelta mediķu īpašā loma sabiedrībā, viņu atbildīgais un bieži vien nenovērtētais darbs, tomēr mediķi var palīdzēt tikai miesai un arī ne vienmēr. Reizēm piedzīvojam situācijas, kad medicīna ir bezspēcīga; arī no nāves tā nevar pasargāt, tikai reizēm to attālināt. Citādi ir ar kalpošanu Dieva uzdevumā, kā rezultātā cilvēki var iepazīt Dievu, kurš nāvei nolemtos atgriež mūžīgā dzīvībā. 

Lai piedalītos šajā Dieva plānā nav jābūt masu evaņģēlistam vai mācītājam. Viss sākas ar šīm mazajām „šūniņām” –  draudzēm –, kur katram kristietim ir iespēja augt, saņemt Dieva vārda skaidrojumu, brāļu un māsu iedrošinājumu un arī – dot. Jēzus draudzei pašlaik ir vajadzīgs, lai cilvēki aktīvāk iesaistītos dažādos kalpošanas darbos, lai ne vien nodrošinātu pašas draudzes darbību, bet arī piesaistītu jaunus brāļus un māsas, par viņiem rūpētos un palīdzētu viņiem augt. Mans sapnis ir, lai mūsu draudze kļūtu arvien spēcīgāka Dieva vārda nesēja, lai draudzē to varētu studēt ne tikai bērni Svētdienas skolā, bet arī pieaugušie dažādās Bībeles studiju grupās, kurām vajadzētu būt vairāk. Ceru un ticu, ka mana kalpošana draudzes padomē palīdzēs saskatīt vairāk iespēju, kā šo sapni pārvērst realitātē. 

Urzula Nora Urbāne



Jēzus draudzē esmu kopš bērnības un nešaubīgi varu teikt, ka tās ir manas garīgās mājas. Tāpat kā savās fiziskajās mājās mēs negribam justies kā viesi, arī draudzē esot un piedzīvojot gan svētības, gan pārbaudījumus, esam aicināti pielikt savu roku un sirdi tās veidošanā. 

Tā kā esmu bijusi gan iepriekšējā padomē, gan pārvaldē, šoreiz no aktīvajiem draudzes dzīves kārtošanas procesiem gribēju paiet malā, tomēr Dievam bija cits nodoms un te nu es esmu. 

Sākot jaunu darba un kalpošanas posmu, parasti jautā: kāds ir tavs redzējums, ko tu vēlies panākt? Uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt, kamēr nav skaidrs, kāds ir Dieva redzējums, jo tikai tam ir nozīme. Domājot un lūdzot par to, Dievs pamazām atklāj un pārliecina, kādā virzienā vajadzētu doties. Varu teikt, ka ceļš, ko esmu ieraudzījusi kā ļoti būtisku katram kristietim un draudzei kopumā, ir tas, ko, lietojot līdzību par sējēju, varētu saukt par dažādu veidu sēšanu, lai tie, kas draudzē tikko ienākuši, saņemtu atbilstošu garīgo barību un aicinājumu iesaistīties kalpošanā, un arī kristieši ar stāžu nebūtu kā mēbeles, pie kurām sen pierasts, ka tās atrodas noteiktā vietā, bet saņemtu to, kas nepieciešams viņu garīgajai izaugsmei. Tātad, lai katrs atrastu savu unikālo vietu draudzē un, tur atrazdamies, varētu piepildīt Dieva plānu un aicinājumu. Centīšos to paskaidrot ar trim virzieniem.

1.     Sēt plaši – rast veidus, kā uzrunāt tos, kuri vēl nav kristieši (piemēram, atjaunojot Alfakursu).

2.     Sēt dziļi – palīdzēt esošajiem draudzes locekļiem pieaugt praktiskajā kristīgajā dzīvē, piedāvājot garīgo padomdošanu, kā arī lekcijas, seminārus un pārrunas par dažādām ar kristīgo izaugsmi saistītām tēmām (attiecības ar Dievu, ar citiem, lūgšanu dzīve, ikdienas problēmu risināšana Bībeles gaismā, bibliskas atbildes un mūsdienu pasaules izaicinājumiem).

3.     Sēt savā starpā – „Bet, ja mēs staigājam gaismā, kā viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība citam ar citu un viņa Dēla Jēzus asinis mūs šķīstī no visas apgrēcības.” (1Jņ 1:7) Ar sadraudzību es saprotu ne tikai dievkalpojumus, bet arī atbalstu ikdienā, cita vajadzību pamanīšanu un atzīšanu, kā arī aizlūgšanas. 

Man nav receptes, kā to panākt, bet esmu gatava par to domāt, lūgt un meklēt arī praktiskus veidus, kā to veicināt. 

Māra Zviedre



Man kalpot padomē nozīmē kalpot draudzes garīgo un materiālo vajadzību piepildīšanai. Pieņemot lēmumus, ir svarīgi, lai padome un draudze savstarpēji uzticētos un paļautos. Uzskatu, ka Svētais Gars nesadala draudzi dažādos līmeņos; tas novestu pie sašķeltības un nespējas ieraudzīt, ka Pestītājs mūs visus mīl vienādi. Mēs katrs esam aicināts kalpot savā vietā ar tām dāvanām un atbildību, ko Dievs mums ir piešķīris, bet Jēzus Kristus priekšā mēs paliekam kā viena līgava, kam jābūt sagatavotai sastapties ar Viņu jebkurā brīdī. 

Es no sirds vēlos, lai starp draudzi un padomi valdītu abpusēji sirsnīgas brāļu un māsu attiecības. Domāju, ka tikai draudzes cilvēku gudrība vai materiālā labklājība – kas viss, protams, ir svētība un žēlastība no Tā Kunga – nevar atnest visu lietu izdošanos. Būtiskākā tomēr ir mūsu lūgšanu dzīve. 

Diez vai cilvēki labrāt nāktu kopā vietā, kur valda savstarpēja neuzticēšanās un šaubas, tāpēc aicinu draudzi un padomi tiekties pēc sirds skaidrības – tad mēs piedzīvosim Jēzu Kristu savā vidū. Aicinu biežāk sirsnīgi lūgt un aizlūgt citam par citu, lai Svētais Gars varētu vadīt un sekmēt mūsu kalpošanu arī turpmāk.

Jānis Upītis

 
« atpakaļ
 
Jezusdraudze.lv