jaunumus savā e-pastā:               


Kas tas ir?
 
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv Vairāk informācijas >

Sadraudzības dienas

Mīļie draudzes locekļi!Šogad vasaras vidū ierastās draudzes nometnes vietā aicinām jūs uz sadraudzības dienām, lai piedzīvotu kopīgu laiku lekcijās, diskusijās, pārgājienos, sadraudzībā un slavēšanā.Sadraudzības dienas ilgs nedēļu no 25.jūlija (svētdiena) līdz 01.augustam ... Lasīt vairāk >

Atcerēties, ka esmu mirstīgs

Par ko jums liek domāt nāve? Vai tās ir beigas vai jauns sākums? Par šiem jautājumiem aicinājām diskutēt Jēzus draudzes mācītāju Erbertu Bikši un draudzes locekļus, divus Pēterus, Pēteri Dekantu un Pēteri Bikši. Mēdz teikt: ja vēlies ieskatīties acīs dzīves patiesībai... Lasīt vairāk >

Augšāmcelšanās stāsts. Ilnas liecība.

Mans augšāmcelšanās stāsts ir ļoti spēcīga liecība par patiesu Dieva eksistenci un klātesamību. Kopš esmu piedzīvojusi šo brīnumu, vienmēr saku: „Dievs ir reāls, un es par to nekad nešaubīšos.” Stāsts sākās ar mūsu laulībām, pēc kurām mums ar vīru uzreiz pieteicās bēr... Lasīt vairāk >

 

Kā Tēvs Mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu mīlējis: palieciet Manā mīlestībā!
Jņ 15:9

Jēzus sacītais vārds „palieciet” mums ir ļoti svarīgs. Tulkojumā no grieķu valodas tas nozīmē „palieciet, gaidiet, uzturieties, dzīvojiet”. Lai paliktu Jēzus mīlestībā, pirmkārt, ir vajadzīga Viņa mīlestība. Jānis raksta: „Mīlēsim, jo Viņš ir mūs pirmais mīlējis.” (1Jņ 4:19) Redzi, Viņš tevi mīl pirmais. Tā ir brīnišķīga patiesība, ka Jēzus savus mācekļus, kas ir nepilnīgi, kļūdās un ir grēcīgi, sauc par saviem draugiem un uztur savā mīlestībā. Jēzus min skaistu piemēru par vīnakoku un zariem. Palikt Kristus mīlestībā nozīmē būt dzīvam zaram pie Viņa. Apstāsimies, lai ieraudzītu, ko nozīmē būt šim dzīvajam zaram.

Mēs visi kādreiz jūtamies vāji un bezspēcīgi. Kā vecāki, kā laulātie, kā bērni. Pieaugušie nezina, kā tikt galā ar bērnu audzināšanu, ar grūtībām laulībā, bērni nezina, kā būt paklausīgiem, un pusaudži – kā tikt galā ar emocijām un pieņemt sevi. Tādos brīžos mums savā nespēkā ir jānāk Dieva priekšā. Brīnišķīgs piemērs ir apustulis Pāvils, kurš ļoti labi apzinājās savu bezspēcību un arī Dieva bagātīgo žēlastību.

„Ne ka mēs paši no sevis būtu spējīgi ko labu domāt; bet, ja esam spējīgi, tad tas ir no Dieva” (2Kor 3:5). Tā Pāvils atzīst savu nespēcību. Nāc lūgšanā arī tu savā vājumā un nespēkā! Godīgām lūgšanām ir dots apsolījums: Svētais Gars nāk palīgā mūsu nespēkam un aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām (Rm 8:26). Pāvils ne tikai atzīst savu nespēku, bet arī piedzīvo Dieva lielo mīlestību un žēlastību. Dievs viņu svētī un stiprina, un Pāvilam ir drosme, cerība un spēks doties uzticētajā uzdevumā. Paliekot Kristus nopelnā, mums ir spēks un drosme pildīt savus uzdevumus.

Manuprāt, Dievam ir brīnišķīga humora izjūta. Pāvila vārda nozīme ir „mazais” vai „pazemīgais”. Tieši caur mazo Pāvilu Dievs izvēlējās aizsniegt tik daudzus. Dievs priecājas, kad ar savu mazumiņu nākam pie Viņa. Vai atpazīsti sevi tādos brīžos, kad vakara lūgšanā esi izsmelts, kad bērni neklausa un trūkst padoma, kad citiem iet labāk, audzinot bērnus ticībā, nekā tev? Tad Jēzus noteikti sacītu: „Neskaties uz citiem, bet paliec Manā mīlestībā!”

Jēzus reiz mācekļiem uzticēja pabarot 5000 vīru. Mācekļi atnesa dažas zivis un maizes. Nekaunies nākt Dieva priekšā ar mazumiņu! To mazumiņu, ar kuru atnāca mācekļi, Viņš neatraidīja, bet pateicās un to svētīja. Nāc ar to, kas tev ir dots, un liec to Jēzus rokās! Kad Jēzus svētī, mazumiņš vairojas.

Un nobeigumā kāds patiess stāsts. Pirms daudziem gadiem kāda mamma ar savu mazo bērniņu gāja pāri Dienvidvelsas kalniem. Viņus pārsteidza negaidīts putenis, tā ka nevarēja doties tālāk un nakts bija jāpavada ārā. Kad putenis norima, mammu atrada nosalušu. Viņa bija novilkusi savas drēbes un aptinusi ar tām bērnu, ko turēja klēpī. Kad daudzās drēbes atritināja, bērns, par pārsteigumu, bija dzīvs un vesels. Mamma bija atdevusi savu dzīvību bērna dēļ; tā bija mammas mīlestība. Pēc gadiem, kad šis puisītis Deivids Loids Džordžs bija pieaudzis, viņš kļuva par ievērojamu valstsvīru – par Lielbritānijas premjerministru.

Jēzus saka: „Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.” (Jņ 15:13) Patiesi draugi dalās visā. Jēzus par mums ir atdevis savu dzīvību, un tā ir lielākā mīlestība.

Paldies, Kungs Jēzu, ka Tu mūs neizsakāmi mīli un mēs varam palikt Tavā mīlestībā. Āmen.
Mācītājs
Reinis
 
Jezusdraudze.lv