jaunumus savā e-pastā:               


Kas tas ir?
 
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv Vairāk informācijas >

Laulāto pāru vakars

Laulātie pāri aicināti ierasties uz pieturu diviem! Lasīt vairāk >

Lielā intervija ar Māri Dozi

MĀRIS DOZE ir viens no Jēzus draudzes pērminderiem, taču tikai retais zina, ka viņš strādājis kopā ar diviem Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskapiem, studējis teoloģijas seminārā un ar nākamo sievu Vijolīti iepazinies pēc vietējo huligānu uzbrukuma mēģinā... Lasīt vairāk >

Pārdomas. Atgriešanās.

Jēzum sekoja tūkstošiem ļaužu. Divpadsmit no tiem bija Viņa paša izraudzītie tuvākie biedri. Šajās pārdomās esam aicināti tuvāk uzlūkot divus no viņiem – Jūdu Iskariotu un Sīmani Pēteri. Abiem Jēzus uzticējās. Jūdam Jēzus bija uzticējis glabāt visu naudu, kas mācekļiem... Lasīt vairāk >

 

Es nekad negribētu neko citu domāt kā tikai to, ka Kristus augšāmcelšanās ir notikusi taisni manis dēļ.
Mārtiņš Luters

Dr. Mārtiņš Luters savulaik rakstījis: „Es nekad negribētu neko citu domāt kā tikai to, ka Kristus augšāmcelšanās ir notikusi taisni manis dēļ.” Mani šie vārdi uzrunā un aizkustina, jo saklausu runājam cilvēku, kam ir personiska pieredze, piedzīvojums visā, ko Kristus ir paveicis. Tā nav no paša sirds un dzīves attālināta teoloģija, ar kādu, par nožēlu, jāsastopas itin bieži. Tā nav arī vienkārša parunāšana par Dievu, kurš kaut kur ir un kādam ir arī vajadzīgs. Tie ir vārdi, kuros saklausu no sirsnības, mīlestības un ticības drosmes izaugušu apliecinājumu – Kristus ir augšāmcēlies un Viņa augšāmcelšanā ir arī mana mūžīgā izglābšana. Te runā cilvēks, kas ne tikai kaut ko zina par Kristu, Viņa sniegto grēku piedošanu un augšāmcelšanos, bet kas pats arī dzīvo Kristū, Viņa dāvinātajā grēku piedošanā un augšāmcelšanās dzīvības spēkā.

No nešaubīgas ticības pārliecības nākuši vārdi neatstāj vienaldzīgu. Tie satricina, uzrunā un liek jautāt – vai arī man Kristus augšāmcelšanās no miroņiem ir tik liels dārgums, ka pieķeros tam visiem saviem spēkiem, zinot, ka vienīgi Viņa dzīvībā ir mana augšāmcelšanās un mūžīgā dzīvība? Kad domāju par to, man jāatzīst – es gribētu daudz drosmīgāk, sirsnīgāk un mīlošāk gan ar vārdiem, gan ar visu, kas esmu, apliecināt, ka man nav nekā dārgāka par Kristu, par Viņa sniegto grēku piedošanu un mūžīgās dzīvības dāvanu. Mārtiņa Lutera rakstītajā šo Kristum pieķeršanās dedzību un spēku nevar nepamanīt. Un, patiesi, var sacīt: „Es zinu, ka Bībelē ir rakstīts par Kristus augšāmcelšanos; zinu arī to, ka Baznīca māca un apliecina Kristus augšāmcelšanos,” – bet pavisam citādi ir, ja vari tā īsti, no sirds sacīt: „Es ticu, ka Kristus augšāmcelšanās ir notikusi taisni manis dēļ!” Tas nenozīmē, ka Kristus augšāmcelšanās nav notikusi arī citu dēļ, bet ko gan tas dotu, ja es zinātu, ka tas ir noticis priekš citiem, bet nebūtu pieredzējis to, ka Kristus savā augšāmcelšanās priekā ņem līdzi mani – jā, arī tieši mani!

Manuprāt, šis personiskās mīlestības un ticības apliecinājums Kristum ir izšķiroši svarīgs. Ceru, ka varat tam piekrist. Mani – un arī tevi – neglābj tas, ka Baznīca tic un apliecina. Neglābj arī tas, ka ir kādi kristieši, kuri tic. Mana un tava glābšana ir ticība Kristum, kad no sirds un mīlestībā sakām: es ticu! Ja tā varu sacīt, tad patiesi esmu ņemts līdzi Kristus dzīvē un augšāmcelšanā.

Lieldienu laikā tūkstošiem cilvēku dievnamos dzird Lieldienu Evaņģēliju: „Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem? Šeit viņa nav, viņš ir augšāmcēlies.” (Lk 24:5–6) Taču no dzirdēta Evaņģēlija ir jānonāk pie paša apliecināta Evaņģēlija, kad vari sacīt: „Es tam ticu. Tagad es droši zinu to pats – Kristus patiesi ir augšāmcēlies arī manis dēļ.”

Lūkas evaņģēlijā ir stāsts par diviem mācekļiem, kuri pēc tam, kad Kristus ir sists krustā, iet savu ceļu, bet tad viņus sastop Jēzus, kaut arī Viņš sevi vēl neatklāj kā augšāmcēlušos Kungu. Notiek saruna, kurā mācekļi stāsta, ka dažas sievas no rīta ir bijušas pie Jēzus kapa un pārnākot sacījušas, ka redzējušas eņģeļus – tie pavēstījuši, ka Jēzus ir dzīvs. Lūk, mēs redzam, kā tas var notikt. Kādi redzēja, kādi piedzīvoja, kādi stāstīja, bet pārliecības par to, ka Kristus patiesi augšāmcēlies, tomēr nav. Viss radikāli izmainās tad, kad Kristus pats atklājas mācekļiem, dāvinot viņiem ļoti personisku pieredzi. Tad skan drosmīgs, pašu sacīts ticības apliecinājums: „Kungs patiesi augšāmcēlies!” (Lk 24:34)

Mīļie draugi, no sirds novēlu ikvienam – lai tava ticība nav tikai tas, kam tic citi. Lai tavā ticībā liesmo un deg tavs paša augšāmceltā Kristus piedzīvojums, kurā līdz ar Luteru vari sacīt: „Es nekad negribētu neko citu domāt kā tikai to, ka Kristus augšāmcelšanās ir notikusi taisni manis dēļ!” Šāda ticība patiesi mūs glābj un dāvina mūžīgo dzīvību.
Svētību un mieru vēlot,
mācītājs Erberts Bikše
 
 
Jezusdraudze.lv