jaunumus savā e-pastā:               


Kas tas ir?
 
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv Vairāk informācijas >

Par drošību dievnamā

UZMANĪBU!Pastiprinoties Covid 19 saslimšanai, nepieciešams ievērot jaunus drošības pasākumus, lai slimība neskartu baznīcas apmeklētājus. Lasīt vairāk >

Intervija ar mācītāju Intaru Jonīti

Kopš vasaras Jēzus draudzei ir piepulcējies mācītājs Intars Jonītis, kurš vairākas reizes mēnesī kalpo ar Dieva vārdu un sakramentu, kā arī vada iesvētes mācību. Paredzams, ka turpmāk kalpošana kļūs arvien intensīvāka. Lai tā izdotos pēc iespējas labāk, aicinājām jauno māc... Lasīt vairāk >

Mācītājs Intars Jonītis

Ar lielu prieku paziņojam, ka mūsu draudzei pievienojas mācītājs Intars Jonītis ar dzīvesbiedri Ēriku. Līdz šim Intars ir kalpojis Vecpiebalgas draudzē un Jaunpiebalgas Sv. Toma draudzē.Intars tika aicināts uz sarunām jau iepriekšējās padomes laikā, un viņa kandi... Lasīt vairāk >

 

Rūpējieties par tās pilsētas labklājību, kurp Es jūs liku aizvest, un pielūdziet To Kungu par to, jo tās labklājība būs arī jūsu labklājība.
Jer 29:7

Dieva Gara mudināts, pravietis Jeremija reiz rakstīja vēstuli Bābeles trimdā aizvestajiem tautiešiem. Vēstulē rakstīts arī šis teikums: „Rūpējieties par tās pilsētas labklājību, kurp Es jūs liku aizvest, un pielūdziet To Kungu par to, jo tās labklājība būs arī jūsu labklājība.” (Jer 29:7)

Ja padomā, mēs visi līdzināmies trimdiniekiem, jo mūsu īstās mājas, īstā dzimtene nav šī grēkā kritusī pasaule. Domu par svešniecību reiz izteicis arī ķēniņš Dāvids: „Mēs esam svešinieki un piemājotāji tavā priekšā kā visi mūsu tēvi; mūsu dienas virs zemes ir kā ēna, un tur nav cerības!” (1Lk 29:15) Ja jau pasaulē esam tikai uz brīdi, kārdinoša varētu kļūt doma: tad jau kaut kā tikai šo svešniecības laiku nodzīvot! Līdzīgi domāja arī Bābeles trimdinieki. Dievs ar pravieša Jeremijas starpniecību centās ļaužu prātus ievirzīt citā gultnē. Dievs it kā sacīja: „Neizniekojiet jums doto laiku! Veidojiet saturiski bagātu un skaistu dzīvi, lai kur jūs atrastos!”

Kādam gudram cilvēkam reiz jautāts: „Ko tu darītu, ja zinātu, ka rīt ir pasaules gals?” Viņš atbildējis: „Es šodien vēl iestādītu ābelīti.” Jauki! Tas nozīmē – es darīšu to labāko, ko spēju, lai dzīvi šajā pasaulē darītu jēgpilnāku, skaistāku un auglīgāku. Šī pasaule pavisam noteikti nevar tapt labāka un skaistāka, ja esam egoisti – egoisti, kas dzīvo ar domu: ka tikai es izdzīvoju, ka tikai man un manējiem kaut cik labi klājas.

Mēs neesam vieni šajā pasaulē, šajā zemē, arī valstī. Mums no jauna jāatceras, ka mūsu mīlestība, mūsu devums un darbs nes labumu un svētību citiem. Tieši tāpat, citu cilvēku mīlestību un darba augļus baudot, ieguvēji esam arī mēs.

Jā, ne vienmēr pasaule ir tā iedvesmojošākā vieta – kā reiz trimdiniekiem Bābele –, bet mums ir dota iespēja vairot tajā gan garīgo un dvēselisko, gan arī materiālo labklājību. Mums jāatzīst, ka lielā mērā dzīvojam no citu cilvēku veikuma, no viņu darba augļiem. Nu, piemēram, mēs ikdienā sparīgi lietojam automobili un mobilo telefonu. Vai vari uzbūvēt automobili? Vai spēj izgatavot mobilo telefonu? Kāds, cits ar citu sadarbojoties, to paveic. Un mēs, kristieši, taču arī esam kā dzīvi locekļi dzīvā ķermenī – Kristus Baznīcā. Vienīgi tā Baznīca var pastāvēt, būt auglīga un nest svētību šajā pasaulē, kur dzīve ne vienmēr ir omulīga. Visu uztur rūpes un gādība citam par citu. Lūk, tādēļ, pat trimdā esot, „Rūpējieties par tās pilsētas labklājību, kurp Es jūs liku aizvest, un pielūdziet To Kungu par to, jo tās labklājība būs arī jūsu labklājība.”

Mēs labi zinām, ka svētību un izdošanos dāvā Dievs. Mēs darbojamies, strādājam, bet vienlaikus arvien paliekam pazemīgā, dedzīgā lūgšanā. Dievs ir jālūdz, un jālūdz ne jau par sevi un savām vajadzībām vien. Jālūdz par pilsētu, kurā dzīvojam, par cilvēkiem tajā. Jālūdz par zemi, par valsti, arī par visu plašo pasauli, jo, tā globāli raugoties, visa pasaule ir svešniecības vieta, kas nepastāvēs mūžīgi, kā teikts Bībelē.

Kamēr vien mēs šeit esam, mums lielā sirsnībā ir jārūpējas par šīs planētas garīgo, dvēselisko un arī materiālo labklājību, jo tikai tā arī mēs paši iegūstam tik ļoti nepieciešamo labklājību.

Dievs mūs aicina uz auglīgu darbu un lūgšanām.
Svētību un mieru vēlot,
mācītājs Erberts
 
Jezusdraudze.lv