Kas vismazākajās lietās uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākajās lietās netaisnīgs, tas arī lielās lietās ir netaisnīgs.
Lk 16:10

Vai, pirmo reizi dzīvē sastopot kādu cilvēku, varēsiet tūdaļ sacīt, ka viņam pilnīgi uzticaties? Tā, manuprāt, būtu liela kļūda. Lai pārliecinātos, vai cilvēks patiesi ir uzticams, viņš ir jāiepazīst, un iepazīšana prasa laiku. Varbūt kāds jums ir sacījis, ka šis cilvēks ir uzticams. Tam jau ir sava vērtība, jo īpaši, ja to saka kāds, kuru pašu esat iepazinuši kā uzticamu. Tomēr, lai ar pārliecību par kādu varētu teikt, ka viņš ir uzticams, šis cilvēks ir labi jāiepazīst.

Ja ar jautājumu par uzticamību nostājamies svētā Dieva priekšā, lieta kļūst vēl sarežģītāka, jo Bībele apgalvo, ka šajā pasaulē „nav neviena taisna, neviena paša .. visi ir aizgājuši no Dieva, visi kļuvuši vienlīdz nederīgi; nav neviena, kas dara labu, pat viena nav” (Rm 3:10,12). Dievs nekļūdās, izsakot šādus apgalvojumus. Bībelē rakstītais ir nevainojami uzticams. Dabiski dzimušajā cilvēkā nav nekā laba. Tas nozīmē, ka arī uzticamības viņā nav. Ir tikai nemitīgi mēģinājumi līdz uzticamībai aizsniegties, saprotot, ka tā būtu ļoti vajadzīga. Šie mēģinājumi aizsniegties kaut kā vēl satur kopā pa visām vīlēm irstošās cilvēku attiecības pasaulē. Dieva žēlastība ļauj tam tā notikt. Sirsnīgs paldies Dievam par to!

Tomēr jautājums paliek: kā iegūt īstu, patiesu uzticamību? Bībelē lasām, ka uzticamība ir daļa no Svētā Gara dota un veidota augļa. Tas nozīmē, ka uzticamība nav no mums pašiem, bet gan no Dieva. Vienīgi svētais Dievs ir nevainojami uzticams, kā to lasām Bībelē: „.. zini, ka Kungs, tavs Dievs, ir Dievs, uzticams Dievs ..” (5Moz 7:9) Mums, neuzticamajiem, ir jāatgriežas Dieva klātbūtnē, lai Viņā un no Viņa iegūtu spēju kļūt uzticamiem, un ceļš pie svētā Dieva un visām Viņa dāvanām ir tikai viens – Jēzus, Pestītājs, kurš saka: „Neviens nenāk pie Tēva kā vien caur Mani.” (Jņ 14:6)

Uzticams cilvēks ir taisnīgs, godīgs, neuzpērkams. Šādu cilvēku izveidot spēj vienīgi Dievs sava Vārda un Svētā Gara spēkā. Ja cilvēks ik dienas dzīvo Bībeles mācības gaismā, Svētā Gara svētībā un vadībā, uzticamība pieaug. Tā kļūst redzama visā mūsu – Kristus sekotāju – dzīvē. Uzticamība kļūst redzama laulāto draugu attiecībās, darbā, sadzīvē un kalpošanā draudzē. Vai mūsu uzticamība jau ir nevainojami pilnīga? Nē, bet tai ir dots viss, lai tā mūsos varētu pieaugt un nobriest. Uzticamība ir auglis, kas nobriest pretī pilnībai.

Dievs ir mīlošs Tēvs. Viņš mūs veido un audzina. Dažkārt arī pārbauda, vai uzticamība mūsos ir pieaugusi. Parasti Dievs vispirms mums uztic nelielus pienākumus un aicinājumus. Ja esam uzticami, Viņš paver durvis lielākiem. Tā, laikam ritot, uzticamības auglis aug un briest pretī pilnībai. Dievs veido mūs par cilvēkiem, kas ir uzticami ne tikai šad un tad, bet vienmēr un visā. Uzticamība pieder pie Kristū izglābtā cilvēka jaunās dabas. Tā ir nevis viņa paša daba, bet no augšienes, no Dieva, piedzimušā cilvēka daba. Paliekot vienotībā ar Kristu, mums tiek dāvināta arī žēlastība palikt uzticamiem līdz galam, līdz pat mūžības dienai, kad skatīsim Kristu Viņa atnākšanā.

Atklāsmes grāmatas tekstā Kristus mūs iedrošina, sakot: „Esi uzticams līdz nāvei, un es tev došu dzīvības vainagu.” (Atkl 2:10) Mums jāpaļaujas nevis uz saviem spēkiem, bet uz to, ko pie mums dara un darīs Dievs. Gluži tā, kā raksta apustulis Pāvils: „Viņš arī darīs jūs stiprus līdz galam, tā ka mūsu Kunga Jēzus Kristus dienā jūs būsiet nevainojami.” (1Kor 1:8)

Pateicība un gods Dievam par žēlastību kļūt uzticamiem!