Visu Dievs darījis jauku tā īstajā laikā! Pat mūžību viņš tiem ielicis sirdī – vien neatklāt cilvēkam darbus, ko Dievs darījis no iesākuma līdz galam.
Māc 3:11

Tu ieej skaisti iekārtotā, rūpīgi koptā dārzā. Iedvesmojoši un patīkami, vai ne? Dievs visa iesākumā reiz izveidoja dārzu kā dzīves telpu cilvēkiem. Viss Dieva radītais bija ļoti labs. Dārza vidū bija iedēstīts dzīvības koks, un cilvēku sirdīs Dievs ielika mūžīgo dzīvību.

Kad šodien ieejam pasaules, cilvēces dārzā, pilnīgā skaistuma un labuma vietā ir daudz dadžu un ērkšķu. Daudz kas ir izpostīts un sabojāts, tomēr viss vēl nav pavisam slikti un cilvēku sirdīs arvien vēl ir nojausma par mūžīgo dzīvību. Patiesi, nav maz to, kuri saka: aiz nāves robežas ir jābūt turpinājumam.

Salamans žēlojas (lietošu Bībeles veco tulkojumu): „Žēl tikai, ka cilvēks nevar izprast Dieva darbu – ne tā iesākumu, ne galu.” (Māc 3:11) Vai tiešām tā? Jā un nē. Mēs nekad nespēsim sacensties ar Dievu gudrībā un zināšanās, tomēr visu to, kas mums dzīvei un mūžībai ir svarīgs, Dievs mums ir darījis zināmu.

Vai zinām kaut ko par visa iesākumu un nobeigumu? Izrādās, zinām gan. Atveru Bībeles pirmo lappusi un lasu tur par iesākumu: „Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” (1Moz 1:1) Dieva darbs pie pasaules veidošanas sācies. Lasu tālāk un redzu, kā tas notiek un turpinās. Nonākot līdz Bībeles pēdējai grāmatai, es redzu pasaules beigas un cilvēkus ejam pretī jaunam sākumam, kas būs mūžīgs.

Nedz Salamans, nedz arī mēs paši nespētu izprast Dieva darbu – ne tā iesākumu, ne galu. Pateicība Dievam, ka līdz ar Kristus nākšanu pasaulē mums ir atvērušās durvis uz izpratni par Dievu un Viņa darītajiem darbiem. Jēzus mācekļiem reiz sacīja: „Jums ir dots zināt Debesu valstības noslēpumus.” (Mt 13:11) Grēka un velna varas aptumšotie prāti, tagad Kristū izglābti, saprot Dieva darbu, tā iesākumu un piepildījumu, saprot Dievu Viņa skaistumā un brīnumainajos, pilnīgajos darbos.

Ar Kristus krusta nāvi un augšāmcelšanos tumsas vara ir salauzta un uzvarēta un mēs esam nonākuši mājās – Dieva klātbūtnē. Zinām – pilnīgo piepildījumu vēl neesam sasnieguši – to ar prieku vēl tikai gaidām –, tomēr ticībā Jēzum kā Glābējam esam jau mājās.

Apustulis Pāvils runā par noslēpumu, kas reiz bija nepieejams, bet tagad ir atklāts: „Noslēpums, kas no laiku laikiem paaudžu paaudzēs bijis apslēpts, bet tagad tapis atklāts viņa svētajiem – ticīgajiem.” (Kol 1:26) Kas ir šis noslēpums, kuru atverot līdzi atveras visi Dieva gudrības un atziņas krājumi? Skaidrāk par apustuļa Pāvila sacīto vairs nevar pateikt: „Šis noslēpums ir Kristus jūsos – dievišķās godības cerība .. viņā ir apslēpti visi gudrības un atziņas krājumi.” (Kol 1:27, Kol 2:3)

Mīļie draugi! Ja gribam saprast Dievu, visu, ko Viņš veic un dara ne tikai pasaulē, bet arī mūsu katra dzīvē, paliksim arvien ticībā Kristus klātbūtnē. Viņā esot un paliekot, pavisam noteikti pieredzēsim – dievišķās gudrības un atziņas krājumi atveras.