jaunumus savā e-pastā:               


Kas tas ir?
 
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv Vairāk informācijas >

Laulāto pāru vakariņas Anglijā

Ja tev ir vīrs vai sieva, noteikti ņem viņu līdzi – gaidīsim jūs abus uz vakariņām Anglijā! 2014. GADA 9. MAIJĀ PLKST. 19.00Studentu korporācija ”Selonija”,Rīgā, Stabu ielā 17 Ģērbšanās smalkais stils: dāmām – cepurīte vai matu rota, kungiem – tauriņš un lietussargsDalī... Lasīt vairāk >

Pavasara talka Rāmavas muižā

Lielā pavasara talka Rāmavas Depkina muižā "ĀBEĻDĀRZU ATJAUNOJOT"!26. aprīlī no plkst. 10:00 aicinām kopīgi iztīrīt un atjaunot seno muižas ābeļdārzu un parku!Nodrošinām:plkst. 10:00 transportu no Jēzus draudzes baznīcasuzmundrinošu mūziku darba instrumentusp... Lasīt vairāk >

Lielā intervija

Turpinot iepazīstināt lasītājus ar mūsu draudzes locekļu profesijām, šoreiz uz sarunu esam aicinājuši trīs sabiedrisko attiecību speciālistus. Edgara Gertnera, Ineses Knipšes un Ivara Kupča ikdiena ir ļoti dinamiska, tā nekad nav garlaicīga. Kaut arī šī profesija ir kļuvus... Lasīt vairāk >

 

Maizei, ko baudām, ir sena vēsture. Tās iesākums – Radīšanas stāstā, bet maizes pavairošanās stāsts cauri laiku lokiem – arvien vēl tas pats. Un tas ir stāsts par Dieva laipnību, uzturot cilvēci.

Tāls ir ceļš līdz maizei uz mūsu galda: grauda sēšana zemē, augšana, labības vārpa, pļauja, kulšana, kaltēšana, malšana, mīklas tapšana, karsta krāsns, līdz beidzot galdā ir silta un smaržīga maize. Mēs lūdzam un lūgsim arī turpmāk: „Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien...” Tās sākums – Dieva domā. Un tās esamība vēl tagad – Dieva darbā, kas aizvien vēl turpinās.

Jēzus zināja maizes vērtību, kad mācīja saviem mācekļiem Svēto lūgšanu, bet Viņš zināja vēl daudz vairāk. Viņam pieder vārdi: „Cilvēks nedzīvo no maizes vien.” Šiem vārdiem itin viegli rodam atbildi: jā, es neesmu tikai fiziska būtne, man ir arī dvēsele un gars. Dziļi katrā no mums ir ierakstīta patiesība – īsti es dzīvoju tikai tad, kad dvēsele un gars ir paēduši. Mums ir vajadzīga maize, kas remdē sirds izsalkumu. Un tāda maize ir. Maize, kuras ceļš pie mums arī ir bijis tāls. Tās sākums – Dieva sirdī mūžībā. Mēs pazīstam šo stāstu: no Tēva mūžībā dzimis, kā cilvēkbērns pasaulē nācis, dzīvē patiess Dievs un patiess cilvēks, krustā piesists un no mirušajiem augšāmcēlies. Lūk, Maize, kas likta mums galdā un kas dod mūžīgo dzīvību dvēselei un garam. Jēzus saka: „Es esmu dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.”

Ielūgums skan tik nepārprotami vienkārši: nāc un ņem!

Ko lai es ņemu?

Kristus dod mums ne tikai savus vārdus un mācību, Viņš dod mums sevi pašu. Viņš zina, ka cilvēks nevar būt paēdis ar stāstu par maizi vien. Lai dzīvotu, viņam ir jāēd pati maize. Lai mēs būtu īsti dzīvi un dzīvotu mūžīgi, mums ir vajadzīgs Kristus, pats Kristus! Ar mazāk nepietiek. Svētajā Vakarēdienā, mums saņemot maizi, skan Jēzus sacītie vārdi: „Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa, kas par jums top dota!” Saņemot vīnu: „Ņemiet un dzeriet visi no tā; šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums top izlietas.”

Jēzus nāk pie mums svētajā Dieva Vārdā un svētajos sakramentos. Vārdā un sakramentos mēs saņemam Jēzu kā Dzīvības Maizi mūsu dvēselēm.

Jēzus kā patiesā Dzīvības Maize mums visiem ir tik pieejams. Atliek tikai baudīt, lai piedzīvotu, ka garīgais izsalkums tiek remdēts un sirds kļūst pilna prieka un pateicības.
Pateicībā par Jēzu Kristu un Viņa žēlastību,
mācītājs Erberts Bikše
 
 
Jezusdraudze.lv