jaunumus savā e-pastā:               


Kas tas ir?
 
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv Vairāk informācijas >

Iesvētes mācību cikls

12. septembrī atsāksies iesvētes nodarbību cikls. Nodarbības notiks katru pirmdienu plkst. 18.30. Tās ir 14 nodarbības, kurās kopīgi iepazīsimies ar svarīgākajiem kristīgās ticības un luteriskās pašizpratnes jautājumiem. Uz iesvētes mācību ciklu ir aicināts ikviens, kurš v... Lasīt vairāk >

Kurss "Brīvība Kristū"

Kas ir „Brīvība Kristū” Kad jūs no rīta pamostaties un palūkojaties spogulī, ko jūs tur redzat? Vai Dieva darinājumu, mākslas darbu? Bet varbūt ko citu? Droši vien katrs no mums spogulī vēlas saskatīt cilvēku, kas veidots pēc Dieva līdzības, – Dieva darinājumu. Mēs a... Lasīt vairāk >

Latvijas ev. lut. baznīcas 27. sinode

3. un 4. jūnijā Rīgas Domā notika LELB 27. Sinode, kas pulcēja draudžu mācītājus un delegātus, kā arī Baznīcas vadību – kopumā  337 dalībniekus. Šoreiz par LELB Sinodi zināja un interesējās arī tādi cilvēki, kas ikdienā baznīcu neapmeklē un pie ... Lasīt vairāk >

 

Neskumstiet, jūsu patvērums ir prieks, ko dod Kungs!
(Neh 8:10)

Ķēniņš Sālamans reiz ir sacījis: „Laiks raudāt un laiks smiet, laiks sērot un laiks diet” (Māc 3:4). Vai nevarētu būt tā, ka laiks, ko pavadām diezgan skumjā noskaņojumā, ir daudz ilgāks nekā laiks, ko izdzīvojam ar prieku? Kaut kā iestrēgstam sēru un asaru laikā, nespējot pārslēgties uz prieka un līksmes laiku. Un man jādomā – kādus Dievs mūs gribētu redzēt? Tad man jādomā arī par vecākiem: ja esi tētis vai mamma, kādus tu vēlies redzēt savus bērnus? Raudošus, skumstošus vai tomēr daudz vairāk priecīgus, labā noskaņojumā esošus? Atbilde taču skaidra, vai ne? Iepazīstot Bībelē rakstīto, domāju, ka arī Dievs to grib: savs laiks asarām un skumjām, bet savs laiks arī priekam un līksmei, turklāt prieka laiku Viņš paredzējis daudz, daudz ilgāku par skumju un bēdu laiku. Rakstu vietā no Nehemijas grāmatas – „Neskumstiet, jūsu patvērums ir prieks, ko dod Kungs!” – tas skaidri ieraugāms.

Nehemijas grāmatas 8. nodaļā ir stāsts par to, ka priesteris Ezra lasa tautai priekšā Mozus bauslības grāmatu. Tauta sen nebija dzirdējusi publiski lasītus Svēto Rakstu vārdus. Daudzi no jaunās paaudzes tos, iespējams, vispār nebija dzirdējuši. Svēto Rakstu vārdi bija dievišķas dinamikas, dzīvības pilni, tie skāra sirdis, dziļi aizkustinot: „..visa tauta raudāja, dzirdēdama bauslības vārdus” (Neh 8:9). Dieva svētuma, patiesības pieskāriens caur Svētajiem Rakstiem. Savas vainas, grēcīguma, necienīguma ieraudzīšana un apzināšanās. Ir asaras un skumjas, un tās ir labas un svētīgas skumjas. Arī apustulis Pāvils runā par to, ka ir tādas labas skumjas: „[Jūs] tikāt apbēdināti uz atgriešanos no grēkiem: jo jūs tikāt apbēdināti pēc Dieva nolūka.. Jo bēdas, kas ir pēc Dieva nolūka, ved uz atgriešanos un izglābšanos, ko nenožēlo, bet pasaulīgās bēdas ved nāvē.” (2Kor 7:9, 10) Ir svētīgu skumju brīži, bet Dieva nodoms nav tāds, lai mēs tajās dzīvotu. Pēc bauslības nāk Evaņģēlijs, kas tev tik nepārprotami saka, ka esi Dieva mīlēts un izglābts uz mūžību. Ir laiks par to priecāties un līksmot, turklāt ilgstoši! Priesteris Ezra nāca pie tautas, kas grasījās ieslīgt skumjās, ar tādu kā pagrūdienu pretī priekam, sakot: „Šī diena ir svēta Kungam, jūsu Dievam! Nesērojiet un neraudiet! Neskumstiet, jūsu patvērums ir prieks, ko dod Kungs!” Tas nozīmē – ieejiet priekā, esiet priekā kā jūsu patvēruma vietā.

Prieks kā patvērums? Nevis vienkārši kaut kāds prieks, bet prieks, ko dod Kungs! Prieks, ko Dievs dod, patiesi ir brīnišķīga patvēruma telpa pasaulē, kurā ir tik daudz bēdu, sāpju un skumju. Arī apustulis Pāvils labi zināja, ka ir šāda patvēruma vieta priekā; vēstulē draudzei viņš raksta: „Priecājieties Kungā vienmēr, es sacīšu vēlreiz – priecājieties!” (Flp 4:4) Šie vārdi mūs visus ielūdz un aicina neiestrēgt skumjās un bēdās, bet vienmēr atcerēties, ka Kristū tu esi izglābts mūžīgai dzīvībai. Prieka avots ir atvēries. Tev ir dota iespēja tam piekļūt, lai baudītu prieku un līksmi kā Dieva dotu dāvanu.

Šīs pārdomas vēlos pabeigt ar kāda dievbijīga cilvēka vārdiem: „Kas staigā pēc Dieva prāta, tas arī bez redzama iemesla vienmēr jutīs sevī miera saldumu un prieku; kas darīs Viņa gribu, tam tā palīdzēs lielos un brīnišķīgos darbos un nolīdzinās uz tiem visus ceļus. Bet, kas staigā savā gribā un pret sirdsapziņu un Dieva padomu, tam bieži palīdz ļaunais, bet visa izdošanās galā kļūst par slazdu. Un prieks, ko cilvēks meklē bez Dieva, ir tikai troksnis un apreibināšanās. Cilvēka sirdī pastāvīgi cīnās cilvēka paša, ļaunā ienaidnieka un Radītāja griba. Pirmā ir cieta un bieži netaisna, otrā ir lišķīga un galā dod bēdas un postu, un tikai Dieva griba ir taisnīga un redzīga līdz galam, ar mieru un labumu iznākumā. Un visbiežāk mūsu lūgšana lai nav – dod man to vai citu –, bet – Tavs prāts, Kungs, lai notiek, jo Tavs prāts ir glābiņš, miers un žēlastība. Pat ja cilvēks to pirmajā mirklī nesaprot.”

„Priecājies Kungā, un Viņš dos, ko tava sirds vēlas!” (Ps 37:4)
Sirsnībā
mācītājs Erberts Bikše
 
 
Jezusdraudze.lv