jaunumus savā e-pastā:               


Kas tas ir?
 
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv Vairāk informācijas >

Kora “Sōla” koncerts “Ziemas epifānija”

Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sõla” 18. decembrī plkst. 18.00 ielūdz uz 18 gadu jubilejas koncertu “Ziemas epifānija” Rīgas Jēzus baznīcā (Elijas iela 18). Kora 18. sezona iesākās ļoti veiksmīgi – ar Grand Prix iegūšanu Pirmajā Starptautiskajā Baltijas jūra... Lasīt vairāk >

Meklējam mājvietas 100 svētceļniekiem

„Neaizmirstiet viesmīlību! Jo daži ar to, pašiem nezinot, savos namos ir uzņēmuši eņģeļus!” (Ebr 13:2) TEZĒ EIROPAS JAUNIEŠU TIKŠANĀS RĪGĀ No 2016. gada 28. decembra līdz 2017. gada 1. janvārim Rīgā un tās apkārtnē notiks Tezē Eiropas tikšanās, kas pulcēs aptuveni 15 0... Lasīt vairāk >

Kristus dzimšana

Vai toreiz Betlēmē nebija jāierodas lielam pūlim, varbūt pat pasaules tautām, lai sveiktu jaundzimušo pasaules Glābēju? Bet patiesība bija tāda, ka tur ieradās tikai gani un Austrumu gudrie. Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, bet cik da... Lasīt vairāk >

 

Mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju.
Lk 1:47

Mīļie draugi, mums ir dota brīnišķīga dāvana – prieks. Zinu, ka ar šīs dāvanas pieņemšanu un lietošanu diezgan daudziem ir grūtības. Ir ļoti daudz grūtsirdīgu un noskumušu ļaužu. Bet tā taču tam nevajadzētu būt – vismaz starp tiem, kas iepazinuši, ko nozīmē atrasties Dieva klātbūtnē.

Kristus piedzimšanas pasludinājumā viens no pirmajiem vārdiem bija „prieks”: „Eņģelis tiem [ganiem] sacīja: „..es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm”” (Lk 2:10). Visiem ļaudīm paredzētais prieks. Un tu neesi izņēmums. Varbūt sacīsi: kā lai priecājos, ja prieka vienkārši nav? Pareizi – pašiem nav. Un, ja ir, tad ļoti īss. Tev ir vajadzīgs Viņš, kurš atnes un dāvina dievišķā prieka dāvanu. Tas prieks, kas piepilda pāri plūstoši. Eņģelis Ziemsvētku naktī teica ne tikai to, ka būs liels prieks. Viņš pavēstīja arī, kas ir lielā prieka nesējs, dāvinātājs un arī iemesls: „..jums šodien .. ir dzimis Pestītājs, kas ir Kristus, Kungs” (Lk 2:11). Pestītājs. Glābējs. Tas ir tā, it kā uz nāvi notiesātā kamerā ienāktu kāds, kurš savas varas pilnvarās teiktu: tu esi brīvs, tu vari iet!

Tas, kurš no grēka elles izvests mūžīgā izglābšanā, dzīvībā, glābēju un atbrīvotāju novērtē. Tad pateicības prieks ir ne tikai liels – tas ir milzīgs! Ja esi to pieredzējis, tad labi saproti, par ko ir runa. Pestītāju un Viņa sniegto izglābšanu pieredzot, nevar nepriecāties. Pirms Jēzus vēl bija dzimis, kad Viņa māte Marija saprata, ka runa ir par Pestītāju, Glābēju, kuram jānāk pasaulē, viņas sirdi un dvēseli pārpludināja prieks: „Mana dvēsele augstu teic Kungu, un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju” (Lk 1:46,47). Nē, Viņš nav Pestītājs kādiem. Viņš ir Pestītājs man. Viņš mani, grēcinieku, izceļ ārā no grēka, velna un nāves valstības un ieceļ sava mīļā Tēva svētajā valstībā. Tad mana sirds priecājas un gavilē par brīnumaino žēlastību. Tas patiesi ir ļoti dziļš un varens prieks. Pravietis Jesaja daudzus gadsimtus pirms Kristus dzimšanas garā redzēja šo vareno prieku, kas notiks. Viņš rakstīja: „To tautu tu vairosi, darīsi lielu prieku, tie priecāsies tavā priekšā, kā mēdz priecāties par ražu, kā gavilē, dalot laupījumu!” (Jes 9:2)

Kad domāju par sevi un arī par daudziem citiem kristiešiem, ir sajūta, ka vispirms gandrīz vai jāatvainojas, pirms atļaujamies izpaust un parādīt savu prieku un līksmi par Dievu, Pestītāju. Dievkalpojumā viss ir tik svinīgi, ka šķiet – nez vai priecīgs, līksms acu skatiens, gaišs, plats smaids te iederētos. Savs laiks, protams, asarām, bet savs laiks taču arī lielam, pāri plūstošam priekam, vai ne?

Mīļie draugi, dažkārt ir tāds kā paradokss – sabiedrībā, pasaulē esot, savu prieku, pat līksmi, parādām, bet dievnamā savu prieku izpaust nespējam. Vai tā tam vajadzētu būt? Psalma autors bija ļoti labi sapratis, kādus Dievs grib mūs redzēt, kad nākam Viņa priekšā: „Gavilē Kungam, visa zeme! Kalpojiet Kungam ar prieku, nāciet viņa priekšā ar dziesmām!” (Ps 100:1,2) Mīļie draugi, mums patiesi nav jāatvainojas, pirms uzdrošināmies savu prieku, līksmi izpaust. Tā ir Dieva griba, ka esam priecīgi un līksmi. Un ne tikai Ziemsvētku vai kādu citu svētku laikā. Apustulis Pāvils zināja, kā kristiešiem vajadzētu priecāties: „Priecājieties Kungā vienmēr, es sacīšu vēlreiz – priecājieties!” (Flp 4:4)

Lai visiem patiesi priecīgi, līksmi un gaviļu pilni Kristus dzimšanas svētki!
Sirsnībā
mācītājs Erberts
 
 
Jezusdraudze.lv