Kad tie zvaigzni ieraudzīja, tos pārņēma milzīgs prieks.
Mt 2:10

Ziemas nakts. Debesis tik skaidras. Tu palūkojies uz debesīm: zvaigznes. Cita par citu spožāka, un to ir tik daudz. Tu saki: „Tik brīnumaini, tik skaisti! Sirds uz mirkli kļuvusi priecīgāka un līksmāka.” Brīnišķīgi, tomēr sirds ilgojas pēc tāda prieka, kas būtu liels un visu pārveidojošs. Tava sirds nekļūdās – lielais, visu pārveidojošais prieks tev patiesi ir jāiegūst. Gudrie vīri no austrumu zemes bija zvaigžņu vērotāji, zvaigžņu ceļu pētnieki. Jaunas zvaigznes ieraudzīšana viņiem noteikti bija priecīgs notikums, tomēr neviena no zvaigznēm, kas mirdzēja debesīs, nebija spējusi dāvināt to lielo, milzīgo prieku, pēc kura sirds tā ilgojās.

Viņi gaidīja un meklēja īpašu zvaigzni, kura vēstītu: ir piedzimis Ķēniņš, Pestītājs. Pamatu gaidīt šādas zvaigznes atspīdēšanu deva pravietojums: „Radīsies zvaigzne no Jēkaba, nāks zizlis no Israēla.” (4Moz 24:17) Gudrie vīri no austrumu zemes ticēto un ilgoto arī sagaidīja. Zvaigzne, kuru viņi ieraudzīja, bija īpaša, ne ar vienu citu nesalīdzināma. Tas man atgādina līdzību par pērļu tirgotāju, kurš, atradis īpaši vērtīgu pērli, pārdeva visas citas, kas viņam piederēja, lai to nopirktu. Ieraudzījuši tik īpašu zvaigzni, vīri no austrumu zemes visu atstāja un devās uzmeklēt Ķēniņu, par kura piedzimšanu šī zvaigzne vēstīja.

Kādu dienu viņi stāvēja pie vienkārša nama Betlēmē, pār kuru spīdēja tik brīnumainā, tik īpašā zvaigzne. Zvaigzni redzot, viņus piepildīja milzīgs prieks, kā to lasām evaņģēlijā. Jā, ir tāds milzīgs prieks, kas, sirdī ienācis, spēj pavadīt cilvēku visa mūža garumā. Tas ir piedzīvojums, ko nekas nespēj izdzēst no sirds, prāta un atmiņas. Tā ir arī mūsu dzīves Zvaigznes diena jeb Zvaigznes atspīdēšanas laiks, kurā tik personiski sadzirdam vēsti „Tev šodien Pestītājs dzimis, kas ir Kristus, tas Kungs”. Tā ir diena vai laiks, par kuru var sacīt: „Ir dzimis ne tikai Jēzus, Pestītājs; arī es caur Viņu piedzimu no augšienes, piedzimu mūžīgai dzīvībai.” Ikviens, kas to ir pieredzējis, zinās, kā tas ir – būt milzīga prieka pārņemtam. Šo prieku vārdos nemaz nav iespējams izteikt. Tādu prieku, ko iepazinis Kristus izglābtais cilvēks, iespējams, nav iepazinuši pat eņģeļi. Viņi nav pieredzējuši, ko nozīmē no pakļautības grēkam, velnam un nāvei tikt pārceltiem Svētā Dieva klātbūtnē, jo viņi tur ir atradušies vienmēr. Šo milzīgo prieku ir novēlēts piedzīvot mums, grēciniekiem. Kristus piedzimšanas naktī to pasludināja arī eņģelis: „Es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm, jo jums šodien .. ir dzimis Pestītājs.” (Lk 2:10–11)

Dievs grib dāvināt šo lielo prieku visiem cilvēkiem. Vai visi to iegūs, piedzīvos? Jābūt gataviem visas citas „zvaigznes” atstāt, lai sekotu tai, kura vienīgā aizved pie Kristus. Betlēmes zvaigzne bija uzticama. Tā nostājās virs nama, kurā bija Kristus bērns, Pestītājs. Nekur vairs nebija jāmaldās meklējot. Kristus bija tur, un Viņa priekšā varēja noslīgt pielūgsmē. Pasaulē ir daudz „zvaigžņu”, kas aicina tām sekot, apsolot prieku un laimi, bet es zinu droši – ir tikai viena uzticama zvaigzne, kas aizved pie Kristus un pestīšanas: tā ir Bībele, svētais un uzticamais Dieva vārds. Tas ir Evaņģēlijs – labā, priecīgā vēsts. Tur esmu atradis Kristu, Glābēju, un līdz ar Viņu arī milzīgo prieku par grēku piedošanu, kas necienīgam cilvēkam tiek dāvināta.

Varbūt lielo, visu piepildošo prieku nekad vēl neesi piedzīvojis, bet varbūt, laikam ritot, reiz Kristū piedzīvotais pestīšanas prieks ir zudis. Pieņem no jauna lēmumu sekot ticībā vienīgajai uzticamajai zvaigznei, kas aizved pie Kristus! Evaņģēlijā vienmēr atradīsi Kristu un līdz ar Viņu – mieru un lielu prieku Svētajā Garā. Šo mieru un prieku neviens nespēj atņemt, jo Kristus tev ir apliecinājis, ka esi piedzimis no augšienes – Dievam un mūžīgai dzīvībai.

Lai visiem svētīgs Kristus piedzimšanas svētku laiks!