jaunumus savā e-pastā:               


Kas tas ir?
 
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv Vairāk informācijas >

Laulāto kurss

Laulātie pāri, laiks randiņam! Lasīt vairāk >

Iesvētes mācība

Jau pavisam drīz mūsu draudzē sāksies jauns iesvētes mācības kurss. Tās ir 14 nodarbības pirmdienu vakaros, lai kopīgi domātu par svarīgāko cilvēkā, lai trauksmainās šodienas vidū meklētu līdzsvaru un mieru. Iesvētes mācības kurss ir kristīgās ticības pamati, kas palīdz iz... Lasīt vairāk >

Roberts Pudže. Dzīvesstāsts.

Šogad ikviens ir aicināts sēsties pie Latvijas 100. dzimšanas dienas kopīgā svētku galda. Svinību priekšvakarā gribas pajautāt: cik daudz no jubilāres mūža mēs paši esam piedzīvojuši? Desmit, divdesmit, piecdesmit gadus? Lai arī cik ilgi mēs Latviju nesauktu par mā... Lasīt vairāk >

 

Tās [bauslības] vārdi tev ir jo tuvu – tavā mutē un tavā sirdī, tikai pildi tos.
5Moz 30:14

Šī mēneša lozungs ir tikai viens teikums no gara Mozus sprediķa, ko viņš saka visas Israēla tautas priekšā īsi pirms ieiešanas apsolītajā zemē. Visa Dieva izredzētā tauta ir jaunas nākotnes priekšā. Sīnaja bauslība kļūs par cilvēka apziņas, rīcības un ticības mērauklu. Pirms iebrist Jardānas ūdeņos un spert pirmo soli uz apsolītās zemes ir jādzird Dieva derība, Viņa apsolījuma vēsts. „To es tev šodien esmu pavēlējis – mīlēt Kungu, savu Dievu, staigāt viņa ceļos un turēt viņa baušļus, likumus un tiesas, tad tu dzīvosi” (5Moz 30:16). Lūk, dzīves formula, kas iekalta bauslības plāksnēs, un Mozus to vēlreiz atgādina kā ceļamaizi, kā vaduguni savas tautas rītdienai.

Mozus runā par muti un sirdi jeb par vārdu un apziņas pasauli. No visas radības tikai cilvēkam ir dāvināta vārdu valoda un apziņa nomanīt mīlestības un ticības ceļu. Ja savu vārdu un sirds pasauli mācāmies līdzsvarot un pielāgot Dievam, tad iemantojam dzīves bagātību, par ko lasām Pāvila vēstulē galatiešiem (Gal 5:22, 23). Vārdi runā par ticības apliecināšanu. Mozus iedrošina tautu būt drosmīgiem un nebaidīties apliecināt savu es ticu. Vārdi būvē ne tikai mūsu ikdienu: jo vairāk mēs pasaulē runājam Dieva vārdus, jo vairāk šie vārdi stiprina un iedrošina mūs pašus. Līdzās vārdiem Mozus norāda uz sirdi kā Dieva radītā cilvēka dzīvības centru. Sakāmvārdu grāmata to atgādina: „Vairāk par visu sargi savu sirdi, jo no tās dzīvība izverd!” (Sak 4:23)

No Mozus sacītā mēs varam mācīties vārdu vērtību. Runāt par ticību ir daļa no kristīgās dzīves identitātes. Mūsdienu pasaulē kļūst arvien grūtāk runāt par ticības dziļo un paliekošo nozīmi. Daudzi kristiešu balsi uztver vai nu ar smīnu, vai nicinājumu. Daudzās pasaules baznīcās pat kancele ir kļuvusi tikai par apputējušu mēbeli – no tās sen vairs neatskan Dieva vārds. Bet ar bauslību vai Mozus likumiem nav iespējams atraisīt cilvēka vārdus, kas liecinātu par Dievu. Vārdiem es ticu dzīvību dod nevis akmens plāksnes un tajās iekaltie likumi, bet Dieva pieskāriens mūsu sirdij. Mūsu esības trauslākā vieta kļūst par satikšanās vietu ar debesīm.

Par to runā apustulis Pāvils Vēstulē romiešiem. Viņš lieto tos pašus Mozus vārdus un domas, tikai jaunā zeme, uz kuru viņš aicina, ir pestīšana un Dieva žēlastība. Viņš saka: „Un, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs viņu uzmodinājis no mirušajiem, tu tiksi glābts, jo ar sirdi tic, lai saņemtu taisnību, bet ar muti liecina, lai gūtu pestīšanu.” (Rm 10:9, 10) Cik zīmīgi: vārdi gluži kā izņemti no Mozus mutes, tikai bauslības vietā ir Kristus. Cilvēka vārdu un sirds pasaule stingri turas nevis pie bauslības, bet pie ticības! Kristus Jaunajā Derībā kļūst par visas bauslības piepildījumu. Vecās Derības valodā sakot, Viņš ir iemiesotā Tora, tāda, kas nav uzrakstīta, bet ir dzīvs Dieva likums – ar miesu un asinīm. Tādējādi caur Kristu Sīnaja derība tiek piepildīta un reizē transformēta. Likums vairs nevar notiesāt cilvēku, jo, kā Pāvils saka, „taisnība .. nāk no ticības” (Rm 10:6).

Tas ir negaidīts pavērsiens, salīdzinot ar Mozus vārdiem, un reizē liels iepriecinājums grēka skartajam cilvēkam. Bet tieši tāds, ar Kristus Garu piepildīts un pārmainīts, cilvēks spēj šajā pasaulē atdarīt savu muti ticības apliecināšanai. „Es nekaunos evaņģēlija” (Rm 1:16) – šo Pāvila drosmi varam ņemt kā labu paraugu savai ticībai. Tas palīdz dzīvot šajā neziņas un nemiera pilnajā laikā.

Mūsu vārdu un sirds pārvērtības ir Kristus darbs – tā nav bauslība, tie nav standarti vai mode, bet dzīvu daroša ticība. Israēla tauta pārgāja Jardānas upi sausām kājām, jo Dievs pašķīra ūdeņus. Viņi nesa derības šķirstu ar Dieva likumiem. Bet mums apsolītā zeme ir daudz tālāka – tā pārvar pasaules un sirds robežas. Ar ticības acīm raugoties, Dievs mūsu priekšā ir atvēris nepārvaramu un trakojošu straumi. Lai šī grēku straume mūs neaprītu, Dievs mums pa priekšu sūta savu Kalpu. Pār viņu Golgātā gāzās Ādama vaina, kas notiesāja visus cilvēkus uz nāvi. Viņš pacieta, pārspēja nāvi un augšāmcēlās dzīvībai. Ja šo patiesību mēs spējam apliecināt ar vārdiem un iedēstīt savā sirdī, tad mēs esam uz dzīvības un pestīšanas ceļa.
Sirsnībā
virsmācītājs Jānis
 
 
Jezusdraudze.lv