Viņš ir mūsu miers.
Ef 2:14

Tautā ir labi zināms sakāmvārds: „Miers baro, nemiers posta.” Tā arī ir – kur miera nav, tur viss jūk, irst un brūk. Ļaudis tiecas pēc labuma un labklājības, bet kā lai labums un svētība nāk, ja attiecībās citam ar citu tik daudz nemiera, kas visu gandē un posta? Miers auglīgai un svētīgai dzīvei pasaulē ir izšķiroši svarīgs.

Jēzus saviem mācekļiem mācīja: „Lai kurā namā jūs ieietu, vispirms sakiet: miers šim namam!” (Lk 10:5) Jā, ja valda miers, sastapšanās atnesīs patiesu prieku un ieguvumu. Ja miera nav, viss lemts neveiksmei.

Kad Jēzus pēc augšāmcelšanās no mirušajiem atnāca sastapt mācekļus, Viņa pirmie vārdi bija: „Miers ar jums.” (Lk 24:36) Nedrošībai, nemieram un bailēm ir jāpārtop mierā, lai varētu sadzirdēt, uztvert Dievu, Viņa gribu un nodomus. Jēzus savus mācekļus izveidoja par miera vēstnešiem, miera nesējiem nemiera plosītajā pasaulē. „Laimīgi [svētīgi] miera nesēji, jo viņi tiks saukti par Dieva bērniem,” sacīja Jēzus. (Mt 5:9)

Man jādomā, kas esam mēs – miera nesēji? Bet varbūt nemiera cēlāji? Lai kaut ko nestu, ir jābūt, ko nest. Lai mierā varētu dalīties ar citiem, tam ir jābūt mūsos. Mēs nespējam paši no sevis izravēt nemieru un tā vietā iedēstīt mieru.

Ticu, ka gribam iegūt mieru un tiecamies pēc tā, tomēr īsti paliekoša miera kā nav, tā nav. Gluži kā pravietis Jeremija saka: „Tie saka: miers, miers, bet miera nav!” (Jer 6:14) Gribam operēt ar viltotu naudu, bet drīz tiekam atmaskoti.

Es uzticos Bībeles vēstij – tam, ka īstu mieru mēs nespējam radīt paši. Tas mums jāsaņem no Tā, kurā vienīgajā ir mūžīgs miers un kurš pats ir Miers. Tas ir Kristus, mūsu Glābējs. Jā, vienīgais uzticamais Glābējs, kurš izglābj arī no mūsu nemiera. Jēzus tik pārliecinoši saka: „Es jums atstāju mieru, savu mieru es jums dodu. Es dodu jums ne tā, kā pasaule dod. Jūsu sirds lai neiztrūkstas un neizbīstas.” (Jņ 14:27) Viņš dod. Mums jāsaņem, jāpieņem.

Vai esam gatavi to ticībā darīt? Tūdaļ gan vēlos piebilst, ka saņemšana saistās ar kaut kā atdošanu. Tas, kas jāatdod, ir mūsu vainas un grēki. Bez savu grēku ieraudzīšanas un atzīšanas, bez dziļas, patiesas grēku nožēlas, bez grēku piedošanas saņemšanas, sirdī miera nav.

Velns un grēki ir nemitīgie nemiera cēlāji. Kamēr ar tiem nav tikts galā, īsta miera cilvēkam nav. Pateicība Dievam, ka ticībā Kristum, mūsu Kungam, mēs svinam uzvaru pār šiem nemiera cēlājiem. Apustulis Pāvils par mieru, kas iegūts ar Kristu, raksta: „Tā nu starp mums, ticībā attaisnotajiem, un Dievu ir iestājies miers caur mūsu Kungu Jēzu Kristu” (Rm 5:1).

Kristū iegūtais miers nav viltota nauda. Tas ir tik dziļš un tālāk plūstošs, ka mūsu prāts to nespēj pat īsti aptvert, nedz arī spējam to pienācīgi paskaidrot citiem. Tas ir Dieva dots miers; tā raksta arī apustulis Pāvils: „Un Dieva miers, kas pārspēj jebkuru sapratni, lai pasargā jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” (Flp 4:7)

Vai tici, ka arī tavā sirdī un dzīvē var īstenoties reiz pravieša Jesajas sacītie vārdi, ka tavs miers būs kā upe (Jes 66:12)? Lai ko arī mums gribētos domāt vai sacīt, vienu es tomēr zinu droši – ticībā Kristum, Glābējam, tas ir iespējams.