Šajā pasaulē arī bez ticības Kristum ir iespējams sasniegt daudz. Ir pietiekami daudz ietekmīgu, bagātu cilvēku, kuri ne tuvu nav kristieši. Bet vienmēr paliek jautājums: kāds būs gala rezultāts? „Ko gan iegūst cilvēks, ja tas iemanto visu pasauli, bet savai dvēselei nodara ļaunumu?” (Mt 16:26)

Bez Kristus var sasniegt diezgan daudz, bet tikai to, kas kā smiltis beidzot izbirst starp pirkstiem un pazūd. Gribi vai negribi, dzīves lielais jautājums vienmēr būs: kas ir tavas dzīves centrālais akcents – laicīgā labklājība vai dvēseles mūžīgā labklājība?

Jāņa evaņģēlijā Jēzus saka zīmīgus vārdus: „..bez manis jūs neko nespējat darīt” (Jņ 15:5). Lai iegūtu mūžīgo dzīvību, lai celtu Dieva Valstību, ir vajadzīgi pārdabiski resursi. Arī pasaulē kā kristietim esot, lai īstenotu Dieva gribu, ir vajadzīgs pārdabisks spēks, dievišķa palīdzība. Jēzus, lietojot metaforu, saka: „ES ESMU vīnakoks, jūs esat zari” (Jņ 15:5). Mēs saprotam – dievišķā, pārdabiskā spēka avots ir pats Kristus. Viņa spēku mēs baudām paši un tajā kalpojam arī citiem vien tad, ja esam savienoti ar Viņu.

Vīnakoka augļi nobriest pie zariem, stīgām. Visiem kristietības augļiem ir jākļūst redzamiem pie mums, kristiešiem. Mūsu dzīvē. Visā, kas esam.

Kādu uzticību Dievs mums ir izrādījis! Kāda milzīga privilēģija, bet arī atbildība! Tāpēc mēs nekad neteiksim: „Lūk, mēs paši sagādājām šos labos augļus.” Mēs sacīsim: „Mēs vienkārši esam tur, kur mums jābūt – vienotībā ar Jēzu.” Dzīvība ir no Viņa. Un augļi rodas tikai tāpēc, ka ir dzīvība no Viņa.

Bībelē rakstīts: „Neapslāpējiet Garu!” (1Tes 5:19) un „..neapbēdiniet Dieva Svēto Garu..” (Ef 4:30). Šie ir ļoti vērā ņemami vārdi. Kas notiek, ja Svētais Gars nevar brīvi darboties pie mums un caur mums? Kā kristieši mēs garīgi kalstam. Kādus augļus var sagaidīt no zara, kas nīkuļo un kalst?

Bībelē lasām: „..Gara auglis ir: mīlestība, miers, prieks, izturība, krietnums, labestība, uzticamība, lēnprātība, savaldība” (Gal 5:22–23a). Šie augļi un vēl citi tiem līdzīgi rodas caur mums, bet tikai tad, ja Svētais Gars var darīt savu pārdabisko, svētījošo darbu.

Atslēga visam – vienotība ar Jēzu. Viņš paliek mūsos ar visu, ko sacījis un mācījis. Mēs paliekam Viņā ar savu ticību un uzticēšanos, kad Viņa sacīto un mācīto īstenojam dzīvē.

Uz to ļoti skaidri norāda divi Jāņa evaņģēlija 15. nodaļas panti. Jēzus saka: „Ja jūs manī paliekat un mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsiet lūgt, ko vien gribēsiet, un tas jums notiks” (Jņ 15:7) un „ Ja jūs turēsiet manus baušļus, jūs paliksiet manā mīlestībā, tāpat kā es esmu turējis sava Tēva baušļus un palieku viņa mīlestībā” (Jņ 15:10).

Es ceru, ka mēs visi esam gatavi sacīt: „Jēzu, ne pasauli iegūt ir manas dzīves mērķis, bet tas, lai mana dvēsele būtu izglābta Tavā Valstībā un lai es varētu iedrošināt arī citus iet Tavas mūžīgās dzīvības ceļā.”