jaunumus savā e-pastā:               


Kas tas ir?
 
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv Vairāk informācijas >

Taizé Rīgā un Jēzus draudzē

Šogad Rīgā notika Taizé 39. Eiropas jauniešu tikšanās. Tās galvenā tēma bija „Kopā paverot cerību ceļus”, un tika izcelti šādi aspekti: padziļināt iekšējo dzīvi un solidaritāti starp cilvēkiem; meklēt ceļus izlīgšanai un mieram starp cilvēkiem; nojaukt valodas un k... Lasīt vairāk >

Lielā intervija ar Smilgām

Satikšanās, attiecības, laulība – šīs tēmas kristietībā vienmēr bijušas aktuālas un ļoti personiskas. Īpašs ir arī satikšanās stāsts, ko piedzīvoja Jēzus draudzes jauniešu un LEAF kalpotāja Elīna Smilga (agrāk Tauriņa) un viņas vīrs Edgars.   Kā jūs viens otru sa... Lasīt vairāk >

Jautājums mācītājam

Kādā apģērbā man būtu jānāk uz dievkalpojumu? Baznīca un dievkalpojums ir laiks Dieva tuvumā. Mūsu garīgā stāja Kunga priekšā ir pazemīga sirds, kas ticībā satver pestīšanas mantojumu, tāpēc laikā, ko pavadām baznīcā, lielākais uzsvars ir uz cilvēka iekšieni, nevis ... Lasīt vairāk >

 

Dieva žēlastība ir kā debesis, kas vienmēr stipri stāv pāri mums. Zem šī jumta mēs esam droši, lai kur būdami.
M. Luters

Dr. Mārtiņš Luters reiz rakstījis: „Dieva žēlastība ir kā debesis, kas vienmēr stipri stāv pāri mums. Zem šī jumta mēs esam droši, lai kur būdami.” Vārdi, kuros skan mierinājums un iedrošinājums. Dieva žēlastība – kā jumts virs galvas, zem kura varam būt drošībā, lai kur arī atrastos. Arī apustulis Pāvils rakstījis līdzīgus vārdus: „Dieva glābēja žēlastība ir atspīdējusi visiem cilvēkiem.” (Tit 2:11) Visiem cilvēkiem! Tad jau viss ir vislabākajā kārtībā. Taču vai patiesi viss jau ir vislabākajā kārtībā? Vai tiešām visi cilvēki jau atrodas zem šī Dieva žēlastības jumta?

Ar Dievu viss ir vislabākajā kārtībā, jo Viņš ir licis žēlastībai spīdēt visiem cilvēkiem. Bet ar cilvēkiem gan viss nav tik labi, jo ne visi Dieva žēlastībā ir iegājuši un atraduši tajā drošu patvēruma vietu. Vai varam Dievam un Viņa godības tronim tuvoties tādi, kādi paši esam? Pravieša Jesajas grāmatā lasu vārdus: „Jūsu vainas jūs nošķir no Dieva, jūsu grēki apslēpj viņa vaigu, ka viņš jūs nesadzird!” (Jes 59:2) Un Vēstulē ebrejiem lasu: „Jo mūsu Dievs ir kā uguns, kas aprij!” (Ebr 12:29) Izrādās, nekas nesvēts nevar tuvoties Dievam, nākt Viņa priekšā. Šo bezcerības pilno stāvokli apzinoties, Vecās Derības laika vīrs Ījabs izsaucās: „Kaut es prastu viņu [Dievu] atrast, kaut nāktu viņa mājoklī!” (Īj 23:3) Lai nonāktu svētā Dieva klātbūtnē, ir jākļūst svētam. Satriecoša patiesība! Saprotu, ka man pašam nav nekādu līdzekļu, resursu, lai tāds kļūtu. Mani resursi ir tādi, kas var padarīt vienīgi vēl netīrāku un nesvētāku. Ieraugot šo realitāti, man agrāk vai vēlāk jānonāk pie manas dvēseles kliedziena: „Kungs, esi man grēciniekam žēlīgs!”

Man šķiet, šī tad arī ir tā vieta, kur sāku saprast, ko nozīmē žēlastība. Mana vaina Dieva priekšā ir tik liela, ka nedz es, nedz kāds cits nespēj to izdzēst tā, lai es kļūtu pilnīgi tīrs, svēts. Un tad es saucu pēc žēlastības, jo bez tās esmu pazudis uz mūžību. Pateicība Dievam – Viņš neklusēja! Viņš atsaucās pazudušajam, postā grimstošajam cilvēkam. Apustulis Pāvils raksta: „Viņš [Dievs] līdz ar Kristu atdzīvināja arī mūs, kas bijām miruši savos pārkāpumos, – žēlastībā jūs esat izglābti –, viņš mūs līdz ar Kristu ir augšāmcēlis un līdz ar viņu sēdinājis debesīs.” (Ef 2:5,6)

Redzi, tā nav tikai nākotne. Tā ir jau tagadne. Tie, kuri savos grēkos bija miruši, tagad ir nonākuši svētā Dieva klātbūtnē, kur patiesi ir nesatricināmas drošības un patvēruma vieta. Bet – tikai tādēļ, ka Kristus mūsu vainas un grēkus Dieva priekšā ir izdzēsis. Lūk, tā ir žēlastība. Viss mans parāds ir pilnībā samaksāts. Kristus, Dieva Dēls, mani ir bezgalīgi mīlējis un uzņēmies visu manu vainu. Viss nolīdzināts. Viss samaksāts. Vienīgi ticībā uz Kristu – Viņa Golgātas upura dēļ – Dieva taisnās tiesas tronis ir kļuvis arī par žēlastības troni, gluži kā Vēstulē ebrejiem lasām: „Tad nu ar drošu prātu tuvosimies žēlastības tronim, lai tiktu apžēloti un saņemtu žēlastību, kas nāk kā palīdzība īstā brīdī.” (Ebr 4:16)

Mīļie, mums jāsaprot, ka Dieva žēlastība nav vienkārši emocionāls līdzjūtības akts. Nē, Viņa žēlastība balstās Dieva svētajā taisnīgumā, kam bija jāpiepildās līdz galam. Dieva svētās prasības spēja piepildīt vienīgi Kristus, atdodot sevi visu. Paturēsim to prātā uz visiem laikiem, lai mums būtu pieejama žēlastība, – par to ir ļoti, ļoti dārgi samaksāts. Brīnišķīgs apsolījums: Dieva žēlastība kā jumts, zem kura esam drošībā, lai kur būdami. Taču atcerēsimies, ka bez ticības Kristum kā mūsu Glābējam tas pie mums nevar īstenoties.

Vai Tev ir Kristus, Dieva Dēls, kuram tici un uz kuru paļaujies? Ja ir, tad Dieva žēlastība Tev patiesi ir kļuvusi par nesatricināmu, drošu patvēruma vietu katram dzīves mirklim.
Sirsnībā
mācītājs Erberts
 
 
Jezusdraudze.lv