"Dievs liek vaļsirdīgajiem piedzīvot izdošanos.." (Sal. pam. 2, 7)
Salamana pamācību grāmatā atrodam ļoti praktiskus padomus dzīvei. Salamans teic, ka, šīs labās pamācības ņemot vērā, cilvēka dzīve iegūst īpašu skaistumu un svētību.
Tas ir kā "krāšņs vainags tavai galvai un skaista rota tavam kaklam".

Es ticu, arī mēs esam par to pārliecinājušies, ka gudrība, kuras avots ir Dievs, pieber mūsu dzīves dārgumu glabātavas ar svētībām. Ar tādām, kurām ir mūžības vērtība.
Dažus no šiem svarīgajiem padomiem vēlos izcelt.

Izcila vērtība ir, ja cilvēks ir vaļsirdīgs. Salamans saka: "Dievs liek vaļsirdīgajiem piedzīvot izdošanos.."( Sal. pam. 2, 7) Tā taču būs arī mūsu pieredze – vaļsirdīgs (atraisīts, atvērts) cilvēks parasti visur ir gaidīts un mīlēts. Viņam parasti visur durvis tiek atvērtas.
Pavisam citādi ir, ja cilvēks aizvien ir pilns aizdomu, par sevi citiem neko nestāsta.
Tu nekad īsti nevari zināt, ko viņš sevī nes. Vai viegli ar tādu cilvēku veidot attiecības? Pavisam nav viegli. Par sirsnīgas draudzības veidošanu nemaz nerunājot.
Ķēniņš Salamans ir uzmanīgi vērojis cilvēkus, un par tādu sevī noslēgtu cilvēku viņš saka: "Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē savu iegribu un pretojas visam, kas labs." (Sal. pam. 18, 1)
Dažkārt cilvēki domā – kāpēc man īsti neveidojas attiecības ar citiem? Iemesli varētu būt dažādi. Taču būtu vērts uzdot arī šo jautājumu: vai esmu vaļsirdīgs, iekšēji brīvs, atvērts cilvēks? Vaļsirdība patiesi ir viena no atslēdziņām, ar kuru atvērt durvis uz cilvēku sirdīm. Tā atver durvis pat uz ievērojamu, augstu stāvošu cilvēku sirdīm. Tādēļ arī Salamans raksta: "Visu ķēniņu mīlēts ir tas, kas runā vaļsirdīgi." (Sal. pam. 16,13)
Varētu teikt arī tā: ķēniņi nomaina viens otru, bet vaļsirdīgais cilvēks paliek svētīts, visu cienīts un mīlēts. Vēl noteikti jāpiebilst, ka patiesai vaļsirdībai nav nekā kopīga ar liekulību. Vaļsirdība ir tieši tad, kad tu saki un rīkojies tā, kā tu domā, bet tevis sacītajā un darītajā nav nekāda slikta nodoma, vien tiekšanās pēc visa, kas labs un svēts. Lūk, cik svarīgi ir mācīties būt vaļsirdīgiem.

Bet kā tad kļūt par cilvēku, kas ir vaļsirdīgs?

Uzklausot Salamanu, man šķiet, it kā viņš mums sacītu: vaļsirdība izaug no skaidras sirds. Skaidra sirds. Es to redzu kā sirdi ar stikla sienām. Tu vienkārši satiec cilvēku, kuram nav nekā slēpjama, no citiem nobēdzināma. Viņš izstaro atklātību, atraisītību, brīvību. Jūs piekritīsit, ir taču tik patīkami būt kopā ar šādu cilvēku.
Gluži citādi ir, ja cilvēks savā dzīvē dara netīras, nesvētas, ļaunas lietas. Parasti jau ar to nelepojas. Šādam cilvēkam būs vienmēr kaut kas no citiem slēpjams. Viņa sirds nebūs skaidra. Kā lai viņš būtu vaļsirdīgs? Padomāsim katrs par sevi – vai man ir ilgas iegūt skaidru sirdi, skaidru un mierīgu sirdsapziņu?
Skaidra sirds izstaro sirsnību, bet vienmēr arī prieku.
Sirsnība un prieks, jo īpaši šajā laikā, ir tik ļoti nepieciešami. Salamans to labi zina un tādēļ saka tā: "Līksma sirds dara līksmu arī vaigu, bet, ja sirds noskumusi, tad zūd arī drosme." (Sal. pam. 15,13) Dažkārt mēs kādam sakām: "Kādēļ tu tāds bēdīgs? Pasmaidi taču!" Bet kā lai cilvēks smaida, ja viņa sirdī nav prieka. Īsts, patiess prieks nāk no sirds, kas ir apmierināta un līksma. Tādēļ, nevis lūpu kaktiņi vispirms ir jāpaceļ uz augšu, bet vispirms priekam ir jāpiepilda sirdi, tad lūpu kaktiņi paši celsies uz augšu. Mūsu strauji skrejošās dzīves dienas taču ir vērts izdzīvot priecīgi un līksmi.
Kad Salamans domā par prieka nozīmi mūsu dzīvē, viņš saka tā: "Noskumušajam nav nevienas priecīgas dzīves dienas, bet laba noskaņa rada ik dienas patīkamu labsajūtu." (Sal. pam. 15,15)
Būsim pieredzējuši, ka tad, kad ienāk priecīgs, optimistisks cilvēks, kļūst gaišāk.
Bet nospiests un nomākts cilvēks aiz sevis var atstāt vēl ilgi ne pārāk patīkamas izjūtas.
Salamans to izsaka ar vārdiem: "Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus." (Sal. pam. 17, 22) Ticu, ka mēs neviens taču negribam būt šādi "kaulu kaltētāji" citiem.
Kāda jauna studente reiz dalījās savās izjūtās. Viņa bija atstājusi savu iepriekšējo dzīves vietu kopmītnēs un apmetusies uz dzīvi pie kādas vecākas kundzes. Kundze bija kristīgas draudzes locekle. Bet šai kundzei bija viena izteikta problēma. Viņa arvien bija ļoti nospiesta, bez prieka, depresīva. Studente bija pamanījusi to, ka, dzīvojot šādā gaisotnē, arī viņa sāk zaudēt viņai iepriekš tik raksturīgo dzīvesprieku, optimismu. Es centos dot iespējami labu padomu, lai šo problēmu viņa varētu atrisināt. Bet vienu mēs no šī piemēra varam redzēt – Salamanam tiešām taisnība "sagrauzts gars izkaltē kaulus". Un ne tikai pašam skumju māktajam cilvēkam, bet arī tiem, kuriem ar šādu nomāktu cilvēku ilgi jābūt kopā. Ir tiešām ļoti grūti ilgi būt kopā ar cilvēku, kas vienmēr ir nīgrs, neapmierināts, nospiests un visu kritizē. Paldies Dievam, ka Kristus nāca pasaulē, lai meklētu arī šādus cilvēkus un viņu sirdis pārradītu priekam un optimismam. Bet patiesība ir, ka daudzkārt mūsu kaitēm nemaz nav vajadzīga medicīna, vien tas, ko saka Salamans: "Priecīga sirds dziedina vainas." Un mēs ikviens varam arī citiem būt šādi labi "dakteri", vainu dziedinātāji.

Noslēdzot man šķiet svarīgs jautājums: "Vai varu tā vienkārši saņemties, sevi sapurināt, lai iegūtu vaļsirdību, skaidru sirdi un priecīgu noskaņojumu? Ja to tā vienkārši varētu, tad jau pārsvarā visi to būtu arī ieguvuši. Es varu to vēlēties. Varu arī censties. Tas man arī jādara. Tomēr, lai šos dārgumus iegūtu, man ir vajadzīga palīdzība. Man ir vajadzīgs Palīgs, Pestītājs, Glābējs. Agrāk vai vēlāk man jānonāk pie atbildes, ka vienīgi Kristus Jēzus manu sirdi iztīra no grēkiem, no visa, kas netīrs un nesvēts. Viņš manu veco, skumju nomākto sirdi ņem prom un tās vietā dāvina prieka un gaišuma piepildītu sirdi.
Viņš ir Palīgs un Glābējs, kas nāk pie mums, un Viņam pieder vārdi, bet arī vara šos vārdus piepildīt: "Redzi, visu Es daru jaunu."
Salamans mums mācīja, ka šie ļaudis ir vaļsirdīgi, ar skaidru sirdi, viņi izplata prieku.
Un tas viss tomēr ir gluži nepelnīta dāvana, ko saņemam no Kristus vienkāršā ticībā un mīlestībā uz Viņu. Kristus nāk, lai mums to no jauna dāvinātu. Mūsu aicinājums ir dāvanas pieņemt.
Āmen.

Jēzus draudzes mācītājs
Erberts Bikše