1Pirmajā nedēļas dienā agri no rīta, kad vēl bija tumsa,Marija Magdalēna nāk pie kapa un redz akmeni no kapa noveltu. 2 Tad viņa skriešus dodas pie Sīmaņa Pētera un otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un saka tiem: "Viņi To Kungu no kapa paņēmuši, un mēs nezinām, kur viņi To nolikuši." 3 Tad Pēteris un otrs māceklis devās turp un nāca pie kapa.4 Bet abi divi skrēja; un otrs māceklis skrēja ātrāk par Pēteri un pirmais nonāca pie kapa.5 Viņš noliecās un redzēja autus tur noliktus, bet pats neiegāja. 6 Pēc tam, viņam sekodams,nāk arī Sīmanis Pēteris; viņš ieiet kapā un redz autus noliktus 7 un sviedrautu, ar ko Viņa galva bija apsegta, nevis pie pārējiem autiem noliktu, bet atsevišķi satītu savā vietā. 8 Tad arī otrs māceklis iegāja, kas pirmais pie kapa bija nācis, redzēja un ticēja. 9 Jo tie vēl nebija sapratuši rakstus, ka Viņam vajag uzcelties no miroņiem.10 Pēc tam abi mācekļi atkal aizgāja mājās.11 Bet Marija stāvēja ārā kapa priekšā un raudāja. Un vēl raudādama viņa ieliecās kapā 12 un redz tur sēžam divus eņģeļus baltās drēbēs, vienu galvgalī un otru kājgalī, tai vietā, kur bija gulējušas Jēzus miesas.13 Tie saka viņai: "Sieva, ko raudi?" Viņa tiem saka:"Viņi manu Kungu paņēmuši,un es nezinu, kur viņi To likuši." 14 To sacījusi, viņa apgriezās un redz Jēzu stāvam, bet nezina, ka tas ir Jēzus.15 Jēzus viņai saka: "Sieva, ko tu raudi? Ko tu meklē?" Viņa,domādama, ka tas ir dārznieks, saka Viņam: "Kungs, ja tu Viņu esi aiznesis,tad pasaki man, kur tu Viņu esi licis, lai es Viņu dabūtu!" 16 Jēzus viņai saka: "Marija!"Viņa apgriezās un ebrejiski saka uz Viņu: "Rabuni" (tas ir: mācītājs)! 17 Bet Jēzus viņai saka : "Neaizskar Mani, jo Es vēl neesmu aizgājis pie Tēva; bet ej pie Maniem brāļiem un saki tiem: Es aizeimu pie Sava Tēva un jūsu Tēva, pie Sava Dieva un jūsu Dieva." 18 Tad Marija Magdalēna iet un stāsta mācekļiem: "Es savu Kungu esmu redzējusi,un to Viņš man sacījis." / Jņ 20: 1-18 /