28 Un tie tuvojās pilsētiņai, kurp tie gāja, bet Viņš likās ejot tālāk. 29 Un viņi To gauži lūdza un sacīja: "Paliec pie mums, jo vakars metas, un diena jau pagalam!" Un Viņš iegāja pie tiem palikt. 30 Un notika, ka Viņš, ar tiem pie galda sēdēdams, maizi ņēma, pateicās, pārlauza un tiem to deva,31 tad viņu acis tapa atvērtas un tie Viņu pazina; bet Viņš no tiem nozuda.32 Un tie sacīja savā starpā: "Vai mūsu sirds mūsos nedega, kad Viņš ar mums runāja ceļā, mums rakstus izskaidrodams?" 33 Un tai pašā stundā viņi cēlās, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un atrada tos vienpadsmit sapulcējušos un tos, kas pie tiem bija. 34 Tie sacīja: " Tas Kungs patiesi augšāmcēlies un Sīmanim parādījies." 35 Un viņi šiem stāstīja,kas bija noticis ceļā un kā Tas viņu pazīts, maizi laužot. / Lūkas 24 : 28-35 /