Kad Jēzus iegāja Kapernaumā, pie viņa pienāca kāds centurions un lūdza:"Mans kalps guļ mājās paralizēts un briesmīgi cieš." Jēzus tam sacīja:"Es iešu un viņu dziedināšu." Bet centurions atbildēja:"Kungs, es neesmu tā cienīgs, ka tu nāc manā namā; dod tikai pavēli, un mans kalps būs dziedināts. Jo arī es esmu cilvēks, kas pakļauts varai, un man ir padotie – kareivji; kad vienam es saku:ej, – tas iet, un citam:nāc, – viņš nāk, un savam kalpam:dari to, – viņš dara." To dzirdēdams, Jēzus izbrīnījās un sacīja tiem, kas viņam sekoja:"Patiesi es jums saku:ne pie viena Israēlā es tādu ticību neesmu atradis.   Un es jums saku:daudzi nāks no austrumiem un rietumiem un sēdēs kopā ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu Debesu valstībā, bet Valstības dēli tiks izgrūsti ārā tumsībā; tur būs vaimanas un zobu griešana." Tad Jēzus sacīja centurionam:"Ej, lai tev notiek, kā tu esi ticējis!" Un kalps tapa vesels tanī pašā stundā. / Mateja 8:5-13 /