Tauta priecājās par labprātīgajiem ziedojumiem, jo visi Kungam ziedoja no sirds pilnības! Un arī ķēniņš Dāvids varen priecājās! Dāvida lūgšana Visai sapulcei klātesot, Dāvids slavēja Kungu, sacīdams: "Slavēts tu, Kungs, Israēla Dievs! Mūsu tēvs no mūžības līdz mūžībai! Kungs, tu varens un liels, dižens, mūžīgs un cēls! Viss, kas debesīs un virs zemes, tava valstība, Kungs! Tu – visam pāri! Bagātība un gods – no tevis! Tu valdi pār visu, tavā rokā spēks un vara! Stipru un varenu tu visu dari! Mūsu Dievs, tagad tev pateicamies! Slavējam tavu diženo vārdu! Bet kas esmu es, kas ir mana tauta, ka spējām tā ziedot kā šoreiz!? Viss nāk no tevis – kas nāk no tevis, to atdevām tev! Kā svešinieki mēs tavā priekšā, visi mūsu tēvi kā ceļinieki, mūsu dienas kā ēna pār zemi – un cerību nav! Kungs, mūsu Dievs, visa šī bagātība, ko savācām, lai celtu namu tavam svētajam vārdam, – tevis dota, jo tev pieder viss! Es zinu, mans Dievs, – tu pārbaudi sirdis, tev tīkami taisnīgie! Taisnu sirdi un labprāt es visu devu! Tagad arī tava tauta, kas šeit, es redzu – tev ziedo ar prieku! Kungs, mūsu tēvu Ābrahāma, Īzaka un Israēla Dievs! Uzturi mūžam šādu nodomu savas tautas sirdī! Pievērs sev viņu sirdis! Ļauj manam dēlam Sālamanam no visas sirds pildīt tavus baušļus, liecības un likumus! – lai viņš paveic visu, lai uzbūvē celtni, ko sāku es!" Dāvids sacīja visai sapulcei:"Slavējiet Kungu, savu Dievu!" Un visa sapulce slavēja Kungu, savu tēvu Dievu, viņi pielūdza un zemojās Kungam un ķēniņam. Nākamajā dienā viņi lielā skaitā pienesa Kungam sadedzināmos upurus par visu Israēlu:tūkstoš vēršus, tūkstoš aunus, tūkstoš jērus, kā arī dzeramo upuri. / 1. Laiku 29:9-21 /