Tajās dienās nāca cēzara Augusta pavēle pierakstīt iedzīvotājus visā zemē. Šī pirmā pierakstīšana notika laikā, kad Sīrijā valdīja Kirēnijs.Un visi devās ceļā,lai tiktu pierakstīti,katrs uz savu pilsētu. Arī Jāzeps no Galilejas,no Ncaretes pilsētas, gāja uz Jūdeju,uz Dāvida pilsētu, ko sauc Betlēme,tādēļ ka viņš bija no Dāvida nama un dzimtas, lai tiktu pierakstīts kopā ar Mariju, savu saderināto, sievu, kas bija grūta. Viņiem tur esot, tai pienāca laiks dzemdēt. Un viņa dzemdēja Dēlu, savu pirmdzimto, ietina viņu autiņos un guldīja silē, jo tiem nebija vietas augšistabā.Tajā pašā apvidū gani nomodā zem klajas debess sargāja savus ganāmpulkus. Un Kunga eņģelis tiem piestājās, Kunga godība viņus apmirdzēja, un tie ļoti izbijās. Eņģelis tiem sacīja: “Nebīstieties,redziet,es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm, jo jums šodien Dāvida pilsētā ir dzimis Pestītājs,kas ir Kristus, Kungs.Redzi,jums šī zīme: jūs atradīsiet bērniņu, autos ietītu un silē gulošu.”Piepeši tur pie eņģeļa bija redzama debesspulku draudze,tie slavēja Dievu un sacīja: “Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes cilvēkiem, pie kā viņam labs prāts.” Kad eņģeļi aizgāja no tiem debesīs,gani savā starpā runāja:“Iesim uz Betlēmi raudzīt kas noticis,ko Kungs mums ir pavēstījis.” Un tie steigšus nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un bērniņu,silē gulošu.Kad viņi to redzēja, tie pavēstīja,kas viņiem par šo bērniņu bija sacīts. Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par to, ko gani viņiem bija sacījuši.Un Marija visus šos vārdus paglabāja sevī,sirdī tos pārdomādama. Un gani griezās atpakaļ, teikdami un slavēdami Dievu par visu,ko bija dzirdējuši un redzējuši kā viņiem tas bija sacīts. / Lūkas 2: 1 -20 /