Naktī Kungs parādījās Sālamanam sapnī, un Dievs sacīja:"Lūdz man, ko lai tev dodu?" Sālamans sacīja:"Savam kalpam, manam tēvam Dāvidam, tu darīji lielu žēlastību, jo viņš staigāja tavā priekšā uzticībā un taisnībā, sirds skaidrībā ar tevi, un tu esi saglabājis viņam doto lielo žēlastību – esi ļāvis viņa dēlam šodien sēdēt viņa tronī. Un tagad, Kungs, mans Dievs, tu esi licis valdīt savam kalpam mana tēva Dāvida vietā, bet es esmu jauns zēns un nezinu, ne kad nākt, ne iet. Un tavs kalps ir tavas tautas vidū, kuru tu izvēlējies, – tā ir tik liela tauta, ka tās daudzumu nevar ne saskaitīt, ne pārskaitīt. Dod savam kalpam dzirdīgu sirdi, lai tiesātu tavu tautu, lai saprastu, kas labs un kas slikts, – kas gan spēs iztiesāt šo tavu milzīgo tautu." Kungam patika tas, ko Sālamans lūdza. Dievs viņam sacīja:"Tāpēc ka tu lūdzi šo, bet nelūdzi sev ilgu mūžu un nelūdzi sev bagātību, un nelūdzi savu ienaidnieku dzīvību, bet lūdzi saprašanu, lai izprastu tiesu, tad, redzi, es daru, kā tu runāji! Redzi, es tev dodu gudru un redzīgu sirdi! Tāda kā tu nav bijis pirms tevis un nebūs pēc tevis! Arī to, ko tu nelūdzi, es tev dodu – gan bagātību, gan godu. Tāda kā tu nebūs starp ķēniņiem visu tavu mūžu! Ja tu staigāsi manos ceļos, turēdams manus likumus un baušļus, kā staigāja tavs tēvs Dāvids, es paildzināšu tavas dienas." Sālamans pamodās, un, redzi, tas bija sapnis! Viņš gāja uz Jeruzālemi, nostājās Kunga derības šķirsta priekšā un upurēja sadedzināmos upurus un miera upurus. Tad viņš sarīkoja svētkus visiem saviem kalpiem. / 1. Ķēn.3:5-15 /