Brāļi, daru jums zināmu evaņģēliju, ko jums pasludināju un ko jūs arī pieņēmāt un kurā pastāvat. Caur to jūs arī tiekat glābti, ja vien stingri turaties pie tā, ko esmu jums pasludinājis. Citādi velti esat sākuši ticēt. Vispirms es jums nodevu to, ko pats esmu saņēmis:Kristus mira par mūsu grēkiem, pēc Rakstiem, un tika guldīts kapā un trešajā dienā augšāmcēlās, pēc Rakstiem, un parādījās Kēfam, pēc tam tiem divpadsmit, pēc tam parādījās vienlaikus vairāk nekā piecsimt brāļiem, no kuriem lielākā daļa vēl ir dzīvi, bet daži jau aizmiguši, pēc tam parādījās Jēkabam, pēc tam visiem apustuļiem, un kā vispēdējam viņš pārādījās man kā tādam priekšlaicīgi dzimušam. Jo es taču esmu vismazākais no apustuļiem un neesmu cienīgs saukties par apustuli, tādēļ ka reiz es vajāju Dieva draudzi. Bet no Dieva žēlastības esmu tas, kas esmu, un viņa žēlastība manī nav bijusi veltīga. Es esmu vairāk par viņiem visiem pūlējies, taču ne es, bet Dieva žēlastība, kas ar mani. Mēs tā visi sludinām – vai nu es, vai tie citi –, un tā jūs esat sākuši ticēt. / 1. Korint.15:1-11 /