Bet tanīs dienās, pēc tām bēdām, saule aptumšosies un mēness nedos savu spīdumu, un zvaigznes kritīs no debesīm, un debess stiprumi sakustēsies. Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesīs ar lielu spēku un godību. Un tad Viņš sūtīs Savus eņģeļus un sapulcinās Savus izredzētos no četriem vējiem, no zemes gala līdz debess galam. Bet mācaities līdzību no vīģes koka: kad viņa zars jau iezeļ un lapas plaukst, tad jūs nomanāt, ka vasara ir tuvu! Tā arīdzan, kad jūs visu šo redzēsit notiekam, tad zinait, ka tas ir tuvu pie durvīm. Patiesi Es jums saku: šī paaudze nezudīs, iekāms viss tas nebūs noticis. Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs. / Marka 13:24-31 /