Redzēdams ļaužu pūli, Jēzus uzkāpa kalnā un apsēdās, un viņa mācekļi sapulcējās ap viņu. Un viņš sāka tos mācīt, sacīdams: “Laimīgi garā nabagie, jo viņiem pieder Debesu valstība.  Laimīgi apbēdinātie, jo viņus mierinās.  Laimīgi lēnprātīgie, jo viņi mantos zemi.  Laimīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo Dievs viņiem papilnam to dos. Laimīgi žēlsirdīgie, jo Dievs būs viņiem žēlsirdīgs.  Laimīgi sirdsšķīstie, jo viņi Dievu redzēs. Laimīgi miera nesēji, jo viņi tiks saukti par Dieva bērniem.  Laimīgi taisnības dēļ vajātie, jo viņiem pieder Debesu valstība.  Laimīgi jūs esat, ja jūs manis dēļ lamās un vajās, un runās visu ļaunu par jums.  Priecājieties un gavilējiet – jūsu alga ir liela debesīs. Tāpat tie vajāja arī praviešus, kas bija pirms jums." / Mat. 5:1-12 /