Un tie nonāca Jērikā. Kad viņš ar saviem mācekļiem un lielu ļaužu pūli gāja prom no Jērikas, ceļa malā sēdēja kāds akls ubags, Timeja dēls Bartimejs. Izdzirdis, ka tas ir Jēzus no Nācaretes, viņš sāka kliegt un sauca:"Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!" Un daudzi to apsauca, lai viņš apklustu. Bet viņš kliedza jo skaļāk:"Dāvida dēls, apžēlojies par mani!" Jēzus apstājies sacīja:"Sauciet viņu šurp!" Un tie aicināja aklo, tam sacīdami:"Esi drošs, celies, viņš tevi sauc." Un, savus svārkus nometis, viņš pielēca kājās un nāca pie Jēzus. Un Jēzus viņam jautāja:"Ko tu gribi, lai es tev daru?" Aklais sacīja:"Rabuni, kaut es varētu redzēt!" Jēzus viņam sacīja:"Ej, tava ticība tevi ir dziedinājusi!" Un tūlīt viņš kļuva redzīgs un sekoja Jēzum ceļā. / Marka 10:46-52 /