|
Reiz Jēzus jautāja kādam aklam vīram: „ Ko tu
gribi, lai Es tev daru?”
Vīrs atbildēja: „ Kungs, ka es varu redzēt!” (
Lk 18: 40,41 )
Jēzus aicināja sacīt konkrētu lūgšanu. Aklais
vīrs to arī darīja.
Vēl viens piemērs. Jēzus izteica saviem
mācekļiem aicinājumu: „...tad nu lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš strādniekus
sūta savā pļaujā.” ( Lk 10: 2 ) Jēzus šeit aicina lūgt konkrēti – lai kristieši
atsauktos iziet evaņģēlija pasludināšanas darbā.
Mēs drīkstam lūgt konkrētas lūgšanas, mums tas
pat ir jādara, vienlaikus paturot vērā, ka bieži tomēr nezinām, kas mums būtu
tas labākais. Bībele runā par mūsu
nepilnīgajām zināšanām: „ Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs
nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu
nopūtām.” ( Rom 8: 26 )
Kāds reiz jautāja: vai drīkst lūgt pēc auto – konkrētas
markas, konkrētas krāsas?
Lūgt, protams, to var, tikai neesmu
pārliecināts, ka Dievs būtu „ parakstījies” kļūt par pazemīgu mūsu pasūtījumu
izpildītāju. Viņš ir Dievs, un mēs esam Viņa kalpi, nevis otrādi. Ne velti,
dodot Svēto Lūgšanu, Jēzus iekļāva tajā vārdus: „ Tavs prāts lai notiek kā
debesīs, tā arī virs zemes.” Tas nozīmē – Tavs prāts lai notiek arī tad, kad
esmu izteicis kādu konkrētu lūgumu. Apustulis Pāvils arī reiz izteica kādu ļoti
konkrētu lūgumu – kaut varētu tikt izdziedināts no kādas konkrētas fiziskas
kaites. Jēzus viņam atbildēja: „Tev pietiek ar Manu žēlastību.” Pāvils neapvainojās,
ka viņa konkrētā lūgšana netika atbildēta tā, kā viņš to labprāt būtu vēlējies.
Viņš zināja –
Jēzus
ir ar mani, es uzticos Viņam pilnīgi visā.
Mācītājs Erberts Bikše |