Reiz Jēzus jautāja kādam aklam vīram: „ Ko tu gribi, lai Es tev daru?”

Vīrs atbildēja: „ Kungs, ka es varu redzēt!” ( Lk 18: 40,41 )

Jēzus aicināja sacīt konkrētu lūgšanu. Aklais vīrs to arī darīja.

Vēl viens piemērs. Jēzus izteica saviem mācekļiem aicinājumu: „...tad nu lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš strādniekus sūta savā pļaujā.” ( Lk 10: 2 ) Jēzus šeit aicina lūgt konkrēti – lai kristieši atsauktos iziet evaņģēlija pasludināšanas darbā.

Mēs drīkstam lūgt konkrētas lūgšanas, mums tas pat ir jādara, vienlaikus paturot vērā, ka bieži tomēr nezinām, kas mums būtu tas labākais. Bībele runā  par mūsu nepilnīgajām zināšanām: „ Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām.” ( Rom 8: 26 )

Kāds reiz jautāja: vai drīkst lūgt pēc auto – konkrētas markas, konkrētas krāsas?

Lūgt, protams, to var, tikai neesmu pārliecināts, ka Dievs būtu „ parakstījies” kļūt par pazemīgu mūsu pasūtījumu izpildītāju. Viņš ir Dievs, un mēs esam Viņa kalpi, nevis otrādi. Ne velti, dodot Svēto Lūgšanu, Jēzus iekļāva tajā vārdus: „ Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” Tas nozīmē – Tavs prāts lai notiek arī tad, kad esmu izteicis kādu konkrētu lūgumu. Apustulis Pāvils arī reiz izteica kādu ļoti konkrētu lūgumu – kaut varētu tikt izdziedināts no kādas konkrētas fiziskas kaites. Jēzus viņam atbildēja: „Tev pietiek ar Manu žēlastību.” Pāvils neapvainojās, ka viņa konkrētā lūgšana netika atbildēta tā, kā viņš to labprāt būtu vēlējies. Viņš zināja –

Jēzus ir ar mani, es uzticos Viņam pilnīgi visā.