Otrdiena, 26. jūlijs

26.jūlija pēcpusdienā „Smuku muižas” autostāvvieta strauji pildās ar mašīnu rindām. Ierodas autobuss, no kura „izbirst” bērni, jauniešu pulciņš, ģimenes un šajā dzīvē visvairāk pieredzējušie. Katrs tiek piereģistrēts, un dalībnieki kā skudriņas kustas pa muižas celiņiem, meklēdami savas mājvietas, nesdami līdzpaņemtās mantas, rosīdamies pa telpām, pārbīdot un sabīdot matračus un gultas, un apgūdami apkārt esošās platības. Daži drosmīgie par spīti laika prognozei uzslej savas teltis un ir gatavi atklāšanas vakaram.

Nometne tiek atklāta lielajā kopā sanākšanas teltī ar Kristības tēmu kā savas dzīves mērķa apzināšanos un nodošanos Kristum, mācītāja uzrunu, dziesmām, kopīgu drēbju karināšanu teltī un lielu, noslēpumainu skapi, kas savu nozīmi atklās tikai nometnes noslēguma dienā. Kad paši mazākie dalībnieki nolikti gulēt, lielajā teltī turpinās kopīgas spēles un sarunas pie galdiņiem.

„Ierodoties „Smuku muižā”, pārņēma sajūta, ka esmu atbraukusi uz vietu, kur varu atmest visas ikdienas rūpes un arī steigu. Jā, tieši vārds „miers” man asociējas ar nometnē pavadīto laiku un sevišķi pirmo dienu, kad apkārt ir pilns ar nepazīstamām sejām, tomēr tas ne drusciņ nebiedē, jo visi ir pārsteidzoši pretimnākoši un draudzīgi. Pirmajā dienā iepriecināja gan skaistā apkārtne, gan labā ēdināšana (jo jau no mazotnes dažādas sporta nometnes nozīmēja vismaz nedēļu ilgu vēdera burkšķēšanu), tomēr bija arī neziņa par to, kas gaidāms nākošajās piecās nometnes dienās.
Nometne atmiņā ir atstājusi daudzus ļoti spilgtus brīžus, tomēr visvairāk uzrunāja „Gaismas nakts” un vakara pasākums Remtes baznīcā, kad, esot savās pārdomās un lūgšanās, Dieva tuvums tik ļoti saviļņoja dvēseli un garu, ka pār vaigu nereti notecēja pa kādai neviltotai prieka asarai.” Zanda Šteinerte

„26.jūlija pievakare. Smuku muižas pagalmā mūs sirsnīgi sagaida nometnes „administratori”, veikli sadalot pa ģimenītēm paredzētajām mājvietām. Muiža varena: ar daudzām ēkām dzīvošanai, brīnišķīgu ēnainu parku, astoņu dīķu kaskādēm, sporta laukumiem un „saiešanas telti” kalna galā. Tur arī pēc gardas maltītes pirmais kopīgais vakara pasākums par tēmu „Kristība”. Daudz dziesmu. Videoekrānā pirmās intervijas – „Ko tu esi paņēmis līdz uz nometni?” Atbildes visdažādākās – no „drošības pēc līdzpaņemta palaga” līdz pārliecībai, ka arī šī nometne būs lielisks piedzīvojums. Visi vēl nedaudz satraukti, nedroši: kas tās par pārvērtībām, kuras mūs gaida? Un kas notiks ar lieko apģērba gabalu, kurš bija jāatnes līdzi, lai tagad tiktu piekārts pie garu garām auklām telts griestos? Mani baltie un melnie „krekli”, skapis, kur paslēpt nevajadzīgo un lieko, būs tēmu „Brīnišķīgās pārvērtības” caurvijošie simboli, bet to mēs šajā vakarā vēl nezinām. Nometne ir sākusies!

Visspilgtākais iespaids no nometnes noteikti ir tās brīnišķīgās pārmaiņas, ko pamanīju nometnes ritējumā gan pie sevis, gan pie daudziem citiem: visu kopā pavadīto laiku uztvēru kā lielu garīgu „ģenerāltīrīšanu”, kad tu no jauna apjēdz, cik daudz netīra un lieka ir tavā dvēseles „skapī”, bet ir Kāds, pie kura krusta to visu var atstāt, ļaujot Viņa dzīvinošajam spēkam visu darīt tīru un jaunu. Paldies Tev, Jēzu!” Maija Frīdberga

Trešdiena, 27.jūlijs

Nometnes otrā diena.

Rīts sākas ar slavēšanu, brokastīm un kopīgu mājvietu sakopšanu. Šīs dienas tēma – valoda. Valoda kā mūsu verbālais izpausmes veids – meli, puspatiesības, apkārtējo sāpināšana, aizskaroši joki un citas grēka izpausmes – tie visi ir mūsu valodas „melnie krekliņi”, kuriem iepretim liekam baltos. Bībeles stundās sadalāmies pa vecumiem – pirmie uz sarunām dodas paši mazākie; pakāpeniski pieaugot vecumam, no lielās telts pazūd arī pārējās vecuma grupas. Katrai grupiņai ir sava tikšanās vieta, kur netraucēti tiek diskutēts par dienas tēmu. Kad tēma izrunāta, grupiņas dodas uz aktīvo saliedēšanos – dažādām fiziskām aktivitātēm un spēlēm. Vērojot dalībnieku sejas, tajās manāms prieks un smiekli. Arī neliels lietus nav šķērslis aktivitāšu baudīšanai.

Nemanot klāt ir pusdienas, un svaigā gaisā par apetīti sūdzēties nevar. Uzreiz pēc pusdienām sākas drūzmēšanās pie interešu grupiņu sarakstiem – lai tiktu uz kāroto grupiņu, jāierodas laicīgi. Brīvajos brīžos, kamēr peldvietā kūsā enerģija, dažās mājiņās var dzirdēt pēcpusdienas saldā miega šņākuļošanu.

Dienas noslēgumā vakariņas un vakara pasākums ar slepeno viesi skapī, dziesmām, spēlēm un priekšnesumiem. Kad mazākie nometnes dalībnieki nolikti gulēt, lielākos priecē NIT – Nometnes Improvizācijas Teātris. Smiekli, sajūsmas pilni saucieni un aplausi piepilda lielo telti.

„Man ļoti patika Bībeles stundas, jo tajās risinājās interesantas diskusijas par izvirzīto dienas tēmu. Manuprāt, īpaši noderīgi bija tas, ka mūsu grupiņas vadītājs Daniēls rosināja apdomāties un ieteica dažādus veidus, kā mēs konkrēto dienas tēmu varam integrēt mūsu ikdienā. Atmiņā no otrās dienas palicis gan runātais par baltajiem meliem, gan par noklusēšanu – arvien cenšos par to piedomāt. Arī par to, kādā veidā es izvēlos pateikt patiesību – vai ar mīlestību, vai skarbāk. Man gribētos garākas Bībeles stundas. 

No visas nometnes visspilgtāk man atmiņā palikusi „Gaismas nakts” un došanās uz Remtes baznīcu. Tie bija lieliski vakari, kuros gūtās emocijas un sajūtas arvien liek sajust mīlestību un mieru. Esmu ļoti pateicīga, ka man bija iespēja izbaudīt šo brīnišķīgo nometnes nedēļu.” Krista Arcimoviča

"Ja tā padomā, tad tieši nometnes otrā diena palikusi atmiņā ar īpaši spilgtām emocijām un iespaidiem. Tā kā draudzes nometnē uz visu pilno laiku piedalījos pirmo reizi, tad katra lieta, katra aktivitāte bija kā pārsteigums. No šīs dienas Bībeles stundas jo īpaši atceros diskusiju par rupjām anekdotēm, un, protams, izrunātos piemērus. :) Bet, ja nopietni, Bībeles stundas tēma bija uzrunājoša - ja parēķina, cik katru dienu mēs katrs izrunājam vārdus un cik no tiem varbūt ir tādi, kurus nevajadzēja... Un ja vēl pieskaita arī vārdos ietvertās domas... Tā man ir pārdomu tēma joprojām. Un vēl - vakara improvizācijas teātris - tas bija lieliski! Ļoti ceru, ka šī aktieru grupa uzstāsies vēl kādu reizi! Izmantojot man doto izdevību, - paldies visiem nometnes organizatoriem un veidotājiem. Jums tas izdevās! :)" Zane Pumpure - Prāmniece

Ceturtdiena, 28.jūnijs

Nometnes trešā diena. Šodienas tēma – attieksme. Mūsu attieksme pret notiekošo, mūsu reakcija uz situācijām – dusmas, nesavaldība un citi „melnie krekliņi”. Diena kā jau ierasts pēc plāna – slavēšana, brokastis, uzkopšana, Bībeles stunda, aktīvā saliedēšanās, pusdienas un pēcpusdienas brīvais brīdis, interešu grupiņas, vakariņas un vakara pasākums. Interešu grupiņu klāsts plašs – sākot no kaķu kopšanas pamatiem, dārgumu meklēšanas, dejošanas nodarbībām, stiepšanās vingrinājumiem, grafikas, filcēšanas, dažādu lietu pagatavošanas no otrreiz lietojamiem materiāliem, lūpu spīdumu, dekoratīvu kūciņu un šokolādes konfekšu izveides, grafikas darbiem, beidzot ar diskusijām par dzīves pārmaiņām.

Vakara pasākumā neizpalika noslēpumainais viesis skapī, ludziņa, spēles, slavēšana. Šajā vakarā īpaši spilgti izpaudās Dieva varenība un apsardzība. Stipri lija un tuvējā apkārtnē pat tika izskaloti ceļi, bet tas mums netraucēja patverties lielajā teltī un veldzēt dvēseli „Gaismas nakts” pasākumā. Slavēšana, lūgšanas, miers, asaras, nastu un lūgšanu atdošana Jēzum – tādi mēs bijām šajā vakarā. Mēs vairs neesam tie paši, kad esam redzējuši Jēzus krustu.

„No nometnes trešās dienas man visspilgtāk palicis atmiņā pasākums "Gaismas nakts". Svecīšu gaisma un skaistā dziedāšana manī radīja īpašu noskaņu, izteiktu miera sajūtu.

Bībeles stundā, runājot par dienas tēmu – attieksme, nonācām pie vairākām vērtīgām atziņām. Piemēram, ka, lielākoties, dusmām tomēr ir graujoša ietekme uz mums, un, ja reiz dusmas ir mūs pārņēmušas, pēc iespējas ātrāk jācenšas no tām atbrīvoties.
Kopumā nometne man ļoti patika. Paldies organizatoriem.” Toms Treifelds

„Nometnes trešā diena pagāja mierīgi un jauki. Visspilgtāk atmiņā palicis jaukais vakara pasākums, kur ļoti izcilā un saprotamā veidā tika izspēlēta „grēka nasta”. Esmu sastapusi cilvēkus, arī kristiešus, kuri reizēm nesaprot, kāpēc viņi neizjūt patiesu brīvību sevī, jo arvien ir kāda vainas apziņa vai dusmas. Nereti izrādās, ka tā ir šī „nasta”, kas kaut kādā veidā velkas līdzi, jo kaut kas līdz galam nav izsāpēts vai piedots. Paldies – tas tiešām bija izcili! Un to visu, protams, fantastiski pavadīja jaukais lietus gāziens, kas sevi pieteica ļoti spēcīgi un turpinājās līdz pat rītam... Mīļš, mīļš paldies visiem, kas piedalījās nometnītes sagatavošanā un tapšanā. Tas arvien ir izcils garīgais un miera piepildījums ilgākam laikam. Mūsu ģimenes ierosinājums – biežāk izspēlēt Bībeles tekstus ludziņās. ” Liene Čodare

Piektdiena, 29. jūlijs

Piektdienas tēma - dzīvesveids. Kāda ir ideāla dzīve, kādām īpašībām mums jāpiemīt un kādas īpašības piemīt „vecajam cilvēkam”? Vakara pasākumā ludziņa mācīja, kā cilvēks spēj iemantot visu pasauli, bet pazaudēt savu dvēseli. Centāmies uzstādīt dziedāšanas skanīguma rekordu un jutām līdzi trīs drosmīgiem dalībniekiem, kuriem vajadzēja izturēt atjautīgus pārbaudījumus un sacensties par saldumiem un uzvaru. Pašā vakarā notika nakts pasākums ar latviešu dziesmām un stāstiem par Latvijas vēsturi, kas bija emocionāls un patriotisks brīdis visiem klātesošajiem.

"Piektdiena patiesi bija spilgtu iespaidu pilna. Tā kā šajā dienā paviesoties mūsu draudzes nometnē biju uzaicinājusi rakstnieci un evaņģēlisti Daci Priedi, tad agri no rīta devāmies uz Kuldīgas pusi. Tobrīd daudzi vēl gulēja, kā vēlāk noskaidrojās, slapjos guļammaisos, jo stiprā lietus dēļ ceļmalas grāvju ūdens plūda uz dīķi cauri dažu nometnes dalībnieku teltīm. Arī ceļš uz Kuldīgu un atpakaļ bija pārsteigumu pilns. Vietām tas, tāpat kā apkārtējie lauki, bija pilnīgi pazudis zem ūdens, vietām atgādināja krāčainu kalnu upi. Kad mēs, uzticot sevi Dieva vadībai, laimīgi bijām atpakaļ nometnē, izrādījās, ka ceļa posms pie Brocēniem iegruvis un satiksmei slēgts. Otrs spilgts moments šajā dienā bija tas, ka evaņģēliste Dace negaidīti nometnē satika savus draugus – mācītāja Normunda Zariņa ģimeni. Biju lieciniece tam, kā dažās minūtēs atrisinājās Normundam vajadzīgā amata tērpa problēma. Šī diena no jauna spilgti parādīja gan Dieva varenību, liekot cilvēkam saprast savu niecību, gan Dieva rūpes par katru no mums, ja vien ikdienas ieliekam sevi Viņa rokās." Aija Zandere

Sestdiena, 30. jūlijs

Sestdiena bija, iespējams, īpašākā diena nometnē. Dienas gaitā runājām, ka esam Dieva apzīmogoti, esam citādāki kā pasaule, un Dieva Svētais Gars ir vienmēr ar mums pat tad, ja to nejūtam. Anna un Hansjorgs Baldingeri turpināja savu lekciju ciklu, šodien par vīra un sievas pienākumiem, kamēr citi varēja baudīt brīvo laiku. Vakarā ar autobusu devāmies uz tuvējo Remti, lai piedzīvotu vakaru baznīcā. Ieejot saņēmām lapiņu ar Bībeles pantu, saldumiņu un neredzamu zīmogu, kas attiecīgā apgaismojumā vakara gaitā iespīdējās kā balodis. Tikām „Svētā Gara apzīmogoti” šādā skaistā un uzskatāmā veidā, baudījām mūziku, uzvedumu un laiku lūgšanās.

„Sestdienas rīts bija gan priecīgs, gan skumīgs. Zināju, ka nometne tūlīt beigsies, tāpēc centos pēdējo dienu kopā tvert pēc iespējas vairāk.

Ļoti ātri pienāca vakara pasākums baznīcā. Mani pārņēma sajūta, ka mēs visi esam patiešām viena ģimene. Visi savstarpēji saistīti, viens ar otru sirsnīgās attiecībās. Viens liels veselums!

Tās sešas dienas, kuras es piedzīvoju kopā ar visiem šiem cilvēkiem, bija svētīgas, un šajā laikā es jutos patiešām piepildīta. Jutu, ka Tētis ir šeit un uz to visu ne tikai noraugās, bet arī iesaistās visā, ko mēs darām.” Alise Ceļmale

"Kristībā mēs tiekam apzīmogoti ar Svēto Garu un brīnumaini pārvērsti par Dieva bērniem, kam paredzēta daļa pie mūžīgās dzīves mantojuma. Mūsu pestīšanas zīmogs mērkts Jēzus Kristus asinīs. Nav neviena stiprāka zīmoga par šo. Tas pasargā, nodrošinot Svētā Gara klātbūtni, kad ejam cauri dzīves visdrūmākajām ielejām un atņem tiesības ļaunumam pazudināt dvēseli.
Kādi esam mēs iepretī Svētā Gara sadraudzībai, kā izturamies pret šo beznosacījuma mīlestības dāvanu?
Tas bija pārdomu un rīcības temats visai nometnes dienai. Mēs atvērām savas sirdis laipnībai, žēlsirdībai un piedošanai, lai neapbēdinātu Dieva Svēto Garu.
Norimuši pēc dienas aktivitātēm, pulcējāmies Remtes dievnamā, piepildot to līdz malām. Jēzus tuvums atvēra sirdis pateicības un slavas dziesmām. Uz ceļiem pie altāra klusībā uzticējām Jēzum savas sirds visapslēptākās ilgas.
Laimīgi, Svētā Gara piepildīti un noguruši atgriezāmies nometnes mājokļos, lai dotos pie miera Dieva rokās." Skaidrīte Mežecka

Svētdiena, 31. jūlijs

Diena iesākās ar gatavošanos dievkalpojumam turpat Smuku Muižas lielajā teltī. Mācītājs Erberts savā uzrunā atgādināja, ka mums jābūt kokiem ar labiem augļiem, lai iemantotu dzīvību, kā arī jāvēsta par dzīvību citiem, kam tas ļoti nepieciešams, lai nepazustu pasaulīgajās lietās. Pirms pusdienām baudījām īpaši nometnei gatavotu gardumu - kūku ar nometnes nosaukumu. Pēc pusdienām visi steidza baudīt vēl pēdējos ūdenspriekus un sakārtot guļvietas, lai dotos atpakaļ uz Rīgu.

„Īsi pirms šīs, savas pirmās, nometnes savu gribu ieliku Dieva uzticamajās rokās. Visu nometnes laiku mani pavadīja neparasts satraukums, ko izskaidroju ar veco drēbju nomaiņas procesu. Svētdien bija lielisks dievkalpojums, kura laikā atcerējos visu piedzīvoto, izjusto, centos to aptvert, bet mans prāts, loģiski, atsacījās to darīt.” Alīse Elme

„Ideja par tīrākām drēbēm un skapi bija brīnišķīga. Cilvēku redzējums un valoda, kādā ideja tika nodota tālāk, bija tik pašsaprotama un lieliska! Katru nometnes dienu šī ideja tika vīta vaļā kā vēl viena kora balss, lai pamazām pasniegtu domu apkārtējiem. Mēs cenšamies drēbes ne tikai mazgāt vai turēt skapī, bet tīrās drēbes rādām tālāk un noslaukām putekļus no tām, ja nepieciešams. Paldies visiem un paldies Dievam par Svētā Gara klātbūtni visu nometnes laiku!” Aleksandrs Jalaņeckis

Nometnes iespaidus sagatavoja Kristīne Homatova un Alise Pīrāga