|
Feldmanis
R. Vienīgi Kristus : Sprediķu krājums 1991-1994. – Rīga :
Profesora Roberta Feldmaņa fonds, 2011 R.Feldmaņa
svētrunu klausītāji Mežaparka Gustava Ādolfa draudzes
dievkalpojumos stāsta, ka tos nav iespējams aizmirst. Atmiņā
palikusi spēcīgi izteiktā apziņa par Dieva klātesamību
dievkalpojumā, Vārdā un sakramentā. Prasmē skaidrot Dieva vārdu
liela nozīmība tiek piešķirta tam, ka mācītājs (R.Feldmanis)
vienmēr runāja to, kam ticēja un izteica to, ar ko pats dzīvoja.
Sprediķi tapa uz vietas - dievkalpojumā un kancelē, nekad iepriekš
nevarēja paredzēt to saturu. Lai gan sprediķos uzmanību saistīja
izmantotie interesantie fakti, negaidīti skatījumi, minējumi, pat
provokācijas, tomēr mācītāja nolūks nekad nav bijis būt
interesantam klausītājam, bet ”…atvērt draudzei acis, lai tā
skatītu Dieva darbību.” Grāmatas veidotāji norāda, ka
R.Feldmaņa sprediķi tika teikti ar cēlu dievbijīgu patosu, īpašu
runas intonāciju, akcentiem un pauzēm, tāpēc rosina tos
noklausīties mājaslapā www.robertsfeldmanis.lv.
Ieskatam, raksturojoši fragmenti no grāmatas:
”Viņš
[Kristus] ir nācis meklēt un darīt svētu to, kas ir pazudis. Viņš
ir nācis iedegt par jaunu to, kas ir apdzisis. Viņš ir nācis
iedvest viņā to, ko aizdedz Svētais Gars svētā nemierā, arī
svētā ilgošanā, svētā mīlestībā pēc Dieva un tanī
piekritībā, ko dod cilvēks, kas nestaigā tumsībā un nepiedauzās
naktī un kuram ir ceļš, ceļš, par kuru Viņš pats ir teicis: Es
esmu ceļš. Es esmu gaisma, bet Es arī esmu ceļš. Es esmu mūžīgā
dzīvība. Es esmu patiesība.
”Lai
mēs paceļam savu skatu uz Pestītāju. Tas, ko Viņš dara, nav
aizstājams ne ar ko citu. Tas, ko Viņš dara, plūst, un to nav
iespējams pārtraukt… Debesu valstība mūs gaida ar visu to, kas
mēs esam, ar visu to, kādi mēs esam. Tā neuzstāda citas
prasības, citas kvalifikācijas, kā cilvēki mēdz pie uzdevumiem
un darbiem tagad prasīt vai gaidīt, vai pretī sniegt. Šī vienīgā
kvalifikācija, šī vienīgā prasība ir – neatlaist savas rokas
no tā, pie kā tu esi saistīts ar sava Pestītāja uzdevumu, un
tanī pašā laikā pilnā apziņa – kur Es būšu, tur būs arī
mans māceklis.”
Sagatavoja Ingūna Stranga |
