Katrs iepazīšanās stāsts ir īpašs, un nav svarīgi, vai tas bijis pirms 2 vai 42 gadiem. Nav mazsvarīgu iepazīšanos, bet ir tādas, kas maina mūsu dzīvi. Viena no tām ir satikšanās ar Jēzu, savukārt otra – sava īstā cilvēka atrašana. Šoreiz parunāsim par to otru – par iepazīšanos ar cilvēku, kas maina Tavu ikdienu un arī Tevi pašu.

Guna & Pēteris

Taisnība ir teicienam, ka tas īstais un vienīgais atnāk visnegaidītākajā brīdī. Viss sākās 2010. gada februārī Jēzus draudzes Alfa kursā. Guna un Pēteris katrs ar saviem jautājumiem un dzīves „bagāžu” atnāca uz Alfa kursu. Baznīca un draudze viņiem kļuva par miera ostu, kur būt sadraudzībā ar jaukiem cilvēkiem un veidot attiecības ar Dievu. Gunas acīs tā noteikti bija pēdējā vieta, kur iepazīties un iemīlēties, bet tieši tur notika liktenīgā abu satikšanās.

Alfa kursa laikā viņi viens otru pat neievēroja, jo veidoja attiecības ar Dievu un saviem grupiņas biedriem. Pēc kursa beigām vairāki absolventi uzsāka iesvētes mācību, un šis kļuva par laiku, kur viņi sāka iepazīt viens otru – kopīgi ar jauniegūtajiem draugiem devās izbraucienos ar riteņiem, apmeklēja filmu vakarus, brauca uz jūru. Aktivitātes viņus satuvināja un sarunas ļāva iepazīt vienam otru arvien tuvāk. Šis bija arī laiks, kad Pēteris un Guna pieņēma Jēzu Kristu. Atskatoties viņi atzīst, ka abu satikšanās ir lielākā Dieva dāvana.

Un Dievs bija paredzējis arī plānu, kā viņus satuvināt. Jūnijā Guna absolvēja augstskolu un izlaiduma vakarā neveikli izmežģīja potīti – tik ļoti, ka nevarēja paiet vēl pāris nedēļas. Šajā laikā pārpratuma dēļ viņi ar Pēteri bija sastrīdējušies, jo kāds atgadījums bija Gunu sāpinājis. Tomēr Pēteris nevēlējās Gunas draudzību pazaudēt. Viņš sagatavoja Gunai dāvanu maisiņu, ko pa nakti uzkāra uz sētas durvīm. Maisiņā bija sarūpēta smēre kājai, kastītē sagriezti siera gabaliņi sunītim (Pēteris zināja, ka tie ir Gunas suņa mīļākie gardumi), krāsaina nozīmīte ar uzrakstu „Guna ir visforšākā”, granātābols, diskā sarakstītas Gunas mīļākās dziesmas, kaktuss, kurš nu jau tapis par viņu draudzības simbolu, un vēstulīte, kurā atzinās, ka negrib zaudēt draudzību. Šī dāvaniņa un rūpes Gunu pārsteidza un saviļņoja. Drīz vien viņi atkal sāka sarunāties un draudzēties. Un pēc kāda laika abi saprata, ka vienkārša draudzība ir pāraugusi mīlestībā vienam pret otru. Kopš šī laika viņi ir kopā gandrīz katru dienu, un katra šī diena ir īpaša. Un, kā abi atzīst, ļoti nozīmīga loma viņu attiecībās ir Dievam, kurš ir ar viņiem kopā ikdienā un kopīgajās kalpošanās. Abi ir ļoti pateicīgi Dievam par doto dāvanu.

Laima & Mārtiņš

Laima un Mārtiņš iepazinās jau bērnībā, kopīgi mācoties Svētdienas skolā, apmeklējot dažādas Jēzus draudzes aktivitātes un kopā ar brāļiem un māsām ciemojoties viens pie otra. Dievs viņiem dāvāja daudz laika, lai iepazītu otru – draudzība veidojās palēnām, bet pamatīgi, un klusībā viņus sirdīs raisījās arī simpātijas vienam pret otru.

2003.gada pavasaris visu mainīja. Aprīlī, kad daba mostas jaunai dzīvei, arī Laima un Mārtiņš pamodās jaunam gadalaikam savās dzīvēs. Tas bija neaizmirstams pavasaris! Mārtiņš spēra pirmo soli un uzrakstīja mīlestības vēstulīti, ko personīgi kopā ar Milky Way šokolādes batoniņu iedeva Laimai. Vēstulītē bija atzīšanās, kuru Laima klusībā gaidīja. Pēc tās sekoja gara, prieka un sarunu piepildīta diena pastaigājoties. Runājoties viņi arvien vairāk apjauta, cik daudz kopīgu vērtējumu un interešu viņus vieno. Vienīgie, kas spēja šīs sarunas pārtraukt, bija Ikarus autobusi. Kad tie brauca garām, abi aizturēja elpu un tikai pēc dūmu mākoņa izgaišanas sarunas turpinājās. Tikai pēc kāda laika Laima un Mārtiņš atklāja, ka abiem ir kopīgs ieradums aizturēt elpu, tuvojoties Ikarus autobusam.

Pēc divu gadu ilgas patiesas draudzības, viņi saprata, ka kopā vēlas pavadīt visu atlikušo mūžu. Uzsākot draudzību, viņi viens otram atzinās simpātijās, bet pēc divu gadu ilgas draudzības sekoja patiesa atzīšanās mīlestībā, kas ārkārtīgi aizkustināja sirdis.

Abi ir priecīgi par Dieva bagātīgo izdomu viņu dzīvēs. Ar Dievu nekad nav garlaicīgi! Laima un Mārtiņš pateicas Dievam par attiecībām astoņu gadu un sešu mēnešu garumā un diviem gadiem un trīs mēnešiem laulībā. Un tas ir tikai sākums...

Kristīne Homatova