|
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv
Vairāk informācijas >
|
Lejupielādēt elektronisko "Jēzus draudzes dzīves" jūnija izdevumu >>>
|
| Pārējo ieliekam Dieva rokās |
|
Ieradāmies Jēzus draudzē pirms 9 mēnešiem. Grūti ticēt, ka laiks tik ātri ir paskrējis. No sākuma
bijām mazliet nobijušies par to, kā iejutīsimies tik lielā draudzē, kur ir 1000 draudzes locekļu
(Kanādas draudzē ir apmēram 160 draudzes locekļu). Dievs mūs atbalstīja, jo jau no paša sākuma
jutām mīlestību un viesmīlību no draudzes cilvēkiem. It kā bijām ienākuši vienā lielā ģimenē, kurā
ir daudz māsu, brāļu, bērniņu un ģimenes galva – Kristus. Jā, šo jutām no paša sākuma, ka ticība ir
Jēzus draudzes locekļu dzīves centrā. Šis ļoti uzrunāja kā liela liecība no jūsu ģimenes.
Dāgs: “Sākumā nezināju, ko īsti sagaidīt prakses laikā. Satiekoties ar mācītāju Erbertu, viņš man
ieteica iesaistīties visur, kur vien vēlos. Pirmo mēnesi tā arī bija, apmeklēju gandrīz visas draudžu
aktivitātes, lai redzētu, kur man patiktu un kur es jūtu aicinājumu vairāk iesaistīties. Protams,
uzsvars bija dievkalpojumu vadīšanā gan liturģijā, gan sprediķojot svētdienās un ceturtdienās.
Bet tagad, paskatoties atpakaļ, dievkalpojumi ir bijuši tikai daļa no manas prakses. Man bija tas
gods palīdzēt vadīt Iesvētes mācību kopā ar mācītāju Erbertu un evaņģēlistu Haraldu. Vadīju
jaunizveidoto Vecāku atbalsta grupu kopā ar Jolantu Nierliņu-Buzmakovu un vēlāk kopā ar Eviju
Stefaņenko grupiņu Svētdienas skolā. Šis bija liels izaicinājums man, jo mums pašiem vēl nav
bērnu. Daudz ieguvu no grupas mammām. Vēl iesaistījos “Alfa kursā”, šī bija mana pirmā reize,
un mani aizkustināja komandas gars, kuram mērķis bija jauno kristiešu evaņģelizācija. Redzu
arī, ka septiņi cilvēki, kas izgāja pēdējo “Alfa kursu”, turpina iet pa ticības ceļu un ir nolēmuši
iesvētīties. Draudzes darbu ar jauniešiem redzu kā ļoti dzīvu un aktīvu. Bija liels prieks slavēt
kopā ar jauniešiem piektdienas vakaros. Viena no grūtākajām lekcijām, ko novadīju, bija par
Bībeles interpretāciju: teicu jauniešiem, ka tā būs smaga tēma, bet viņi bija nolēmuši, ka tai jābūt.
Pēc lekcijas bija daudz jautājumu par šo tēmu, par to man bija liels prieks. Santa Cileviča mani
aicināja uz LELB Atbalsta centru ģimenēm un bērniem “Roku rokā”, kurā Latgales priekšpilsētas
trūcīgie bērni var paēst un padarīt skolas darbus. Ļoti pozitīvi ir tas, ka arī citi draudzes locekļi ir
sadzirdējuši Jēzus aicinājumu kalpot šiem bērniem. Te ir redzama vēlme un atbildība piedalīties
ārējā kalpošanā.
Mājas mums bija draudzes namā Dzirnavu ielā, tur ir sava republika, kurā valda mīlestība.
Draudzes valde ļoti nāca pretī dzīvokļa jautājumos. Ikreiz, kā gājām garām Tabitai vai Maijai
draudzes pansionātā, mūs pacienāja ar kaut ko garšīgu. Pirmos mēnešus Maiga mūsu veselību
uzturēja ar svaigi spiestu ķirbju sulu. Draudzes namā tiešām jutāmies droši un kā mājās. Bija
iespēja novadīt vairākus dievkalpojumus un svētbrīžus draudzes pansionātā. Līvija un Jolanta
mani iesaistīja diakonijas darbā, lietā, kas man ir ļoti pie sirds, gan dodoties apciemojumos, gan
piedaloties paciņu izdalīšanā. Visā prakses laikā jutu lielu atbalstu un drošības sajūtu no sava
mentora – mācītāja Erberta, no kura esmu ieguvis tik ļoti daudz.
Edija: “Arī es, izdzīvojot šo Dieva svētības pārpilno laiku kopā ar Dāgu, vēlos pateikties ikkatram!
Redzot to degsmi un prieku Dāga acīs kalpojot, uzreiz sapratu, ka labāka vieta, kur izdzīvot
draudzes dzīvi, nevarētu būt. Īpaši no savas puses vēlētos uzsvērt Rutes lomu, mācītāja sievas
amatā esmu pavisam nesen, tāpēc Rutes loma baznīcā man bija ļoti aktuāla. Redzēt to, cik šiverīga
un atbildīga ir mācītāja sieva Rute, kas pārzina katru stūrīti baznīcā un ne tikai, man dod lielu
iedrošinājumu nākotnei. Šis svētīgais laiks man kā jaunai kristietei ir liecinājis ļoti spēcīgi, esmu
augusi ticībā!
Būs ļoti grūti šķirties no jums visiem. Atceros, kad reiz Adventa laikā kopā ar bērniem no Atbalsta
centra “Roku rokā” bijām atnākuši uz baznīcu, Rute novēlēja bērniem, lai viņi atrod sev garīgās
mājas. Šīs mums abiem šajos 9 mēnešos ir kļuvušas par garīgām mājām. Dievam pateicamies par
jums visiem, jūsu kalpošanu un mīlestību, ko jūs mums sniedzāt. Lai Dievs svētī jūsu kalpošanu!
Pēc prakses sāksies kalpošana bāreņu nometnē, un tad 24. jūlijā dodamies atpakaļ uz Kanādu, kur
man vēl atliek 1 studiju gads. Paralēli studijām turpināsim kalpot Monreālas draudzē. Uz Kanādu
brauksim ar lielu vezumu labām atmiņām un pieredzi, kuru jūs esat mums devuši. Pārējo ieliekam
Dieva rokās.”
Dāgs un Edija Demandti |
| « atpakaļ |
|
|
|
