Jau rakstījām, ka no 1. līdz 5. jūnijam Drēzdenē, Vācijā, notika Vācijas Baznīcu dienas, uz kurām devās arī ap 20 mūsu draudzes māsas un brāļi. Viņus varēja sastapt dažādos muzikālajos pasākumos, LELB stendā sarunās ar apmeklētājiem, Baltijas kafejnīcā, Centrālās un Austrumeiropas satikšanās centrā un citur. Lūk, daži spilgtākie iespaidi:

Elīna Tauriņa:

Vācijas Baznīcu dienās piedalījos pirmo reizi. Lai arī bija ļoti plaša pasākuma programma, diemžēl nesanāca aiziet uz lekciju, kur varētu smelties ko garīgu, jo pārsvarā lekcijas bija par politiku, ES valstu vēsturi vai sociālām problēmām. Bet viss pārējais man patika. Prieks bija par mūsu kompāniju un muzikālajiem pārsteigumiem, kurus varēju apmeklēt Baznīcu dienu ietvaros. Interesanti likās, ka pasākumi notika pa visu Drēzdeni – tā varējām to izbraukāt un apsaktīt.

Silvestrs Lūsis:

Piedalījos kā viens no mūsu draudzes bazūņkora pārstāvjiem. Pasākums bija ļoti labi noorganizēts, un bija prieks just kristīgu gaisotni, kas caurstrāvoja pilsētu visa pasākuma laiku. Biju patīkami pārsteigts arī par salīdzinoši lielo latviešu aktivitāti un to, ka varēju iepazīties, parunāties ar vairākiem ārzemēs dzīvojošiem latviešiem. Ļoti vērtīga pieredze un kvalitatīvi pavadīs laiks!

Edīte Lūse:

Un tur būs arī tava sirds! – šis bija Baznīcu dienu moto. Tā arī parasti ir – pie tā, par ko visu laiku domā, ko vēlies, būs arī tava sirds. Līdzīgi bija arī ar šo braucienu. Pats Debesu Tēvs to mums sakārtoja. Arī apmešanos – dzīvojām skolā, netālu no centra, un transports kursēja ļoti precīzi. Arī brokastis un pusdienas mums tika sarūpētas. Drēzdenē šajās dienās bija ap 120.000 dalībnieku, un tomēr viss bija tik labi organizēts, ka šķita, it kā tā būtu parasta ikdiena. Varēja skaidri sajust lielā Režisora klātbūtni. Īpašu sajūtu veidoja tas, ka visapkārt bija ticīgie – laipni, smaidīgi, sirsnīgi. Katedrāles un baznīcas bija atvērtas. Tem, kas netika iekšā, bija iespēja klausīties dievkalpojumu pie ārpusē uzstādītajiem skaļruņiem. Uz ielām skanēja kristīgu dziesmu melodijas visdažādākajā izpildījumā. Īpaši pārsteidza cilvēks-orķestris, kurš ar vismaz 20 instrumentiem izspēlēja dziesmu melodijas. Citviet kāds kristīgais ebrejs uz ksilofonam līdzīga instrumenta Dievam par godu spēlēja Baha skaņdarbus. Īpašs piedzīvojums bija vācu-latviešu dievkalpojums Moricburgā: tulkots abās valodās, ar dzīvu Dieva Vārdu, liecībām. Pēdējā dienā bija noslēguma dievkalpojums: cilvēki sēdēja abos Elbas krastos, dziesmas un bazūņu skaņas arī vienojās no abiem krastiem. Taču vissvarīgākie man bija dzirdētie vārdi “Tad ejiet, stāstiet, dalieties Kristus mīlestībā!”

Helēna Godiņa:

Mēs ar Līgu daudz bijām LELB stendā, kur bija interesantas sarunas ar apmeklētājiem. Andris Ceļmalis bija izgatavojis īpašus klucīšus, no kuriem varēja uztaisīt baznīcas – tas ļoti palīdzēja uzsākt sarunas, tos bija arī iespēja nopirkt, un ienākumi bija ziedojums 5 baznīcu celtniecībai Latvijā. Jauki bija redzēt pilsētā tik daudz Baznīcu dienu dalībnieku – tas radīja kopības sajūtu. Noslēguma dievkalpojums bija iespaidīgs.

Līga Dolace:

Ļoti jauki bija būt Baltijas kafejnīcā, kad tur dziedāja gospel koris no Latvijas. Un dabūjām nogaršot visgaršīgāko itāļu saldējumu pasaulē!