Tas ir jautājums par mūsu ticību, proti, kam es uzticos – Kristum, kurš saka, ka Viņam ir dota visa vara debesīs un virs zemes, vai kāda cilvēka izveidotam horoskopam, par ko Bībele saka, ka šādas lietas pavisam noteikti ir negantība Dieva acīs?

Ir Rakstu vietas, kas par to runā. Piemēram: „Kas griezīsies pie zīlniekiem un pareģiem, lai ar tiem kopā ielaistos netiklībā, to Es uzlūkošu ar dusmīgu vaigu un viņu izdeldēšu no viņa tautas vidus.” (3Moz 20:6) Pravieša Jesajas grāmatā Dievs ļoti skaidri norāda uz to, ka tulkot likteni vai dot norādījumus, kā rīkoties, vadoties no zvaigznēm, to stāvokļa, ir līdzīgi buršanai, vārdošanai, zīlēšanai, un tas nozīmē – arī jebkurai citai okultai praksei. „Lai nu nāk tagad un tev palīdz tie debesu mērotāji un zvaigžņu novērotāji, kas pēc atsevišķiem jaunajiem mēnešiem aplēš to, kas nāks pār tevi! Tiešām, tie ir kā salmi, ko uguns aprij; tie nevarēs pat savu paša dzīvību glābt no liesmu varas.” (Jes 47:13- 14)

Pagājušā gada 3. un 4.decembrī norisinājās svarīgs notikums Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dzīvē. Lutera baznīca un tās jaunuzceltais draudzes nams viesmīlīgi uzņēma LELB 25. Sinodi – ap 390 delegātus no Latvijas draudzēm. Jēzus draudzi pārstāvēja mācītājs Erberts Bikše, evaņģēlists Haralds Biete un draudzes priekšnieks Māris Pētersons.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Sinode ir Baznīcas augstākais lēmējorgāns, kas sanāk reizi trīs gados un kas lemj par Baznīcai vissvarīgākajiem jautājumiem.

Īsumā pastāstīšu par šīs Sinodes būtiskākiem lēmumiem, ziņojumiem un iespaidiem.

Cerības festivāls bija viens no spilgtākajiem 2010. gada notikumiem. Jēzus Kristus kā centrālā persona – neredzams, bet sajūtams nevienu neatstāja vienaldzīgu visu festivāla norises laiku. Ap Viņu virmoja dzīvas sarunas starp dažādu konfesiju un kopienu piederīgajiem, kā arī tādiem, kas pirmo reizi nopietni tiecās ar Jēzu iepazīties. Daudzi simti atsaucās Franklina Grehema uzaicinājumam iziet priekšā, lai nožēlotu savas kļūdas un lūgtu Jēzus vadību turpmākajā dzīvē. 

Ziemassvētku zvanu skaņas izskanējušas, Vecgada uguņošana ir apdzisusi. Sācies jaunais 2011. gads. Ko nesīs šis gads? Tas zināms vienīgi Dievam.

Atskatoties uz pagājušā gada darbiem, paveiktiem un iecerētiem, varu teikt: „Mana dvēsele slavē To Kungu!” (Lk 2:46) visa gada garumā. Mums katram ir, par ko pateikties Dievam un līdzcilvēkiem. 

Arī diakonijas nozare pateicas tiem 164 draudzes locekļiem, kuri mīlestībā sagatavoja Ziemsvētku dāvanas mūsu draudzes vecākās paaudzes brāļiem un māsām. Paldies arī tiem, kas gatavoja dāvanas Ziemsvētku loterijai. Loterijas ienākumus mēs izlietojām, pasūtot 30 laikraksta „Svētdienas Rīts” gada abonentus tiem draudzes locekļiem, kuru rocība ir ierobežota.

11. decembra vakarā draudzē uz tikšanos sanāca mūsu draudzes mūziķi. Tikšanās mērķis bija iespēja mūziķiem garīgi pieaugt, lai pēc tam ar dziļāku izpratni pildītu Mūsu Kunga aicinājumu. Draudzes mūzikas dzīves vadītāja un ērģelniece Vita Kalnciema bija uzaicinājusi lektoru – Rīgas Doma mūzikas direktoru Guntaru Prāni un mūziķi un pedagogu Aleksandru Jalaņecki. Viņi dalījās ar mums savās pārdomās par to, kas ir slavēšana un slavēšanas mūzika. 

Guntars Prānis mūs virzīja Bībeles izpētē, akcentējot 150. psalmu. Tajā teikts: „Visi, kam dvaša, lai slavē To Kungu! Aleluja!” Guntars uzsvēra, ka slavēšana nav tikai mūziķu izpildījums, bet gan ikvienas radības attiecības ar Dievu, jo ikvienam, kam dvaša, būtu jāslavē To Kungu. Guntaru citējot, „ja kāds neslavē Dievu, tad ar viņu principā kaut kas nav kārtībā.” Tātad nav nozīmes, vai esmu muzikāli izglītots; es ar visu savu būtību slavēju To Kungu. Tai pat laikā viņš uzsvēra neatņemamu sastāvdaļu muzicējot – sava instrumenta pārzināšanu.

Ikvienam, kas piedalījās dievkalpojumā Vecgada vakarā vai 1. janvāra rītā, kā ik gadu bija iespēja izvilkt lapiņu ar Dieva Vārdu jeb lozungu jaunajam gadam. Šī tradīcija mūsu draudzē pastāv jau ilgi, un gandrīz 45 gadus šo kalpošanu – izvēlēties lozungus jaunajam gadam – veic draudzes māsa Vija Kalniņa. Par to, kad un kā šis process norit, viņa stāsta: „Katru gadu šajā darbā tiek pavadīti apmēram divi mēneši. Sāku ar lūgšanu, lai Dievs izredz tieši tos vārdus, kas būs vajadzīgi cilvēkiem, kuri šos lozungus izvilks. Es viņus nepazīstu, bet Dievs gan. Tad atšķiru Bībeli un sāku lasīt, līdz apstājos pie kāda panta. Ticu, ka Svētais Gars ņem vadību Savās rokās.” Lozungi ir gan no Vecās, gan Jaunās Derības. Beidzamajos gados esot bijis jāsameklē apmēram 1000 lozungu tekstu. Lozungi pēc tam tiek ievadīti datorā, un šeit talkā nāk draudzes māsa Maija Šķenderska. „Lai Dievs dod, ka vajadzētu arvien vairāk lozungu! Un lai Dievs svētī katru un uzrunā personīgi ar tieši viņam domātu Vārdu arī šajā gadā!” novēl V. Kalniņa.