|
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv
Vairāk informācijas >
|
|
| Vētrainais brauciens |
|
Nedēļas nogalē, no 6. līdz 8. augustam, kad Latvijā tika solīts liels karstums, mūsu draudzes 16 jaunieši devās laivu braucienā pa Gauju, sākot to netālu no Strenčiem. Kādiem tā bija pirmā reize, tomēr lielākā daļa jauniešu bija pieredzējuši laivotāji. Vadīšanu un organizēšanu bija uzņēmies Reinis Bikše un Seila Paegle.
No sākotnēji ieplānota maršruta nobraucām tikai 2/3 (~30km). Pēdējā posmā, atšķirībā no pirmā, straume mūs nesa straujāk, un laivas pārvarēja krācīti pēc krācītes – tas mierīgajai laivošanai piedeva asākas izjūtas. Bija patīkami pēc izkaršanas laivās nopeldēties turpat vēsajā Gaujas ūdenī. Bet bija arī vietas, kurās, stumjot laivas, pārvietojāmies ātrāk nekā airējoties, jo ūdens līmenis bija līdz ceļiem.
 Siltos vakarus pavadījām pie ugunskura, daloties dienas iespaidos, klausoties iedvesmojošus stāstus, cepot desas un kartupeļus un uzēdot ar šokolādes sviestu smērētas maizītes. Neizpalika arī spoku stāsti un joki.
Mums šis brauciens paliks atmiņās kā neaizmirstams... Bijām jau izcēlušies krastā, lai dotos mājup, kad mūs pārsteidza iespaidīga vētra. Lielie, resnie koki sāka locīties kā niedres, tie lūza mums visapkārt kā sērkociņi. No ugunskura, kuru bijām paspējuši iekurināt, gaisā pacēlās ogles, tā paspilgtinot sirreālo sajūtu. Tomēr Dieva apsardzība bija ļoti jūtama! Viens no lielajiem kokiem nogāzās tieši nometnes vietas vidū, turklāt gandrīz virsū Oskaram Mežeckim, kurš tanī mirklī mēģināja savaldīt ugunskura ogles. Šis pats koks krītot nolauza otra koka galotni, un abi uzgāzās virsū divām laivām, tās saplēšot. Skrienot cauri lidojošām laivām, mantām un kvēlojošām oglēm, visi patvērāmies lejā pie Gaujas, un turpinājām vērot koku galotnes, lai izvairītos no krītošiem kokiem. No debesīm gāzās lietus, un tas radīja grūtības saskatīt krītošos kokus. Kad vētra mitējās, uzkāpām atpakaļ nometnes vietā, un skats mūs pārsteidza – milzīgie koki izgāzti ar visām saknēm, turklāt daži no tiem nobloķējuši ceļu ārā no meža. Bijām izmirkuši līdz pēdējai vīlītei. Tomēr pateicāmies Dievam par apsardzību un slavējām Viņu par Viņa klātbūtni.
Līdz brīdim, kad bijām savākuši visas mantas, izpūtuši laivas un atdzinuši mašīnas, bija pagājušas jau vairāk kā divas stundas. Reinis ar Ilzi, kas devās pakaļ mašīnām, kuras bija atstātas laivu brauciena sākuma un beigu vietās, pēc tam stāstīja, ka vētra bija nogāzusi lielu koku blakus vienai no mašīnām, to tomēr neskarot. Bet brīdī, kad viņi aptvēruši, ka šo koku izkustināt nevarēs, lai atbrīvotu ceļu izbraukšanai, pa to pašu ceļu pēkšņi pretī nācis vietējo māju saimnieks ar motorzāģi.
Iespaidu pārpilni atgriezāmies Rīgā – ar izlādētiem mobilajiem tālruņiem, slapjām drēbēm mugursomās, divām saplēstām laivām, ieguvuši skaistu saules iedegumu un uzaudzējuši dažus milimetrus muskuļu, lai stāstītu par Dieva varenību un apsardzību šajā laivu braucienā.
Krācīšu Līga (Līga Dolace)
Foto: Madara Uburģe
|
| « atpakaļ |
|
|
|
