|
Kā jau iepriekšējā draudzes avīzītes numurā varējāt lasīt, mēs ar Erbertu no 14. - 27. aprīlim viesojāmies Amerikā Mineapoles latviešu ev.-lut. draudzē. Viss sākās tā - vairāk nekā pirms pusgada zvanīja Mineapoles draudzes mācītāja Maija Cepure-Zemmels un izteica piedāvājumu piedalīties Mineapoles draudzes Celsmes dienās kā vieslektoriem. Tēmu drīkstējām izvēlēties paši. Šo piedāvājumu sajutām kā Dieva dotu un tāpēc atsaucāmies kalpot viņu vidū šādā veidā. Mūsu tēma Celsmes dienām bija „Mūri, kas tiek celti, un mūri, kas jānojauc." Centāmies kopīgi noskaidrot, kas tie mūri ir - gan fiziski redzamie, gan garīgie. Vai Dievs ceļ mūrus un vai Dievs tos arī nojauc? Ko darīt mums - celt vai nojaukt? Šie un daudzi citi jautājumi tika uzdoti, tika meklētas atbildes, diskutēts un saklausītas atbildes. Pateicamies Dievam, ka caur šo tēmu drīkstējām piedzīvot, kā Dievs darbojas mūsu vidū.
Vēl kādu atziņu no ceļojuma labprāt vēlos jums izstāstīt. Domāju, daudzi no mums zina, ka Dieva rokās ir viss mūsu laiks un ka Viņš jau iepriekš zina, kad un kur mums jābūt... Šo atziņu piedzīvojām arī mēs, kad 14. Aprīļa agrā rītā izlidojām no Rīgas un tālāk no Berlīnes uz Ņujorku un Mineapoli. Dažas stundas pēc mūsu izlidošanas no Berlīnes aiz mums aizvērās „kādi vārti" - Īslandes vulkāna radītie putekļu vārti. Vēl tagad pār muguru pārskrien tirpas, to atceroties, - tu sajūties tik mazs, bet reizē arī tik nozīmīgs mīļā Debestēva rokās. Jo kurš gan mūsu ceļu izkārtoja tā, ka biļetes nopirkām tieši uz šo laiku un ne pāris stundas vēlāk, ka lidojām caur Berlīni un ne caur Stokholmu vai Londonu? Patiesi, Debestēvs zina kur un kad mums jābūt, un mums atliek uzmanīgi Viņā klausīties!
Rute Bikše
Attēlā: Kopā ar māc. Maiju Cepuri-Zemmels (otrā no kreisās).
|
