Anna atzina, ka, pirms viņa pati sākusi aktīvi nākt baznīcā, viņai nav bijis nekāda priekšstata par kristiešiem, jo vienkārši nav bijis saskarsmes ar viņiem. Jāatzīst gan, ka ir diezgan daudzi kristieši, kas dzīvo divas „dzīves" un, sabiedrībā esot, ir pilnīgi citādāki nekā baznīcā. Tāpēc nereti gadās, ka cilvēki, ar kuriem kopā mācāmies, studējam, strādājam vai atpūšamies, pat nenojauš, ka mēs ejam uz baznīcu un ticam Dievam. Tāpēc viens no lielākajiem aizspriedumiem sabiedrībā par kristiešiem ir: viņi taču ir liekuļi - baznīcā uzvedas svētulīgi, bet ārpus baznīcas sienām grēko tāpat kā citi. Gribas cerēt, ka mēs ar savu uzvedību vai attieksmi neveicinām šī aizsprieduma izplatīšanos, bet katrs pie sevis varam pārdomāt, vai tomēr kādās situācijās neesam noklusējuši savu piederību Dievam un draudzei, lai tikai nebūtu jāatbild uz draugu vai kolēģu jautājumiem.

Madara pastāstīja par pārmaiņām, kādas viņa pie sevis manījusi pēc ienākšanas draudzē - gan uzvedībā (mēles savaldīšana, lēnprātības mācīšanās u.c.), gan ārienē (apģērbs, mūzika, ko klausās, zivtiņas simbola zīmēšana). Šīs pozitīvās pārmaiņas, kas pie mums notiek, ir ļoti spēcīga, turklāt visbiežāk bezvārdu liecība.

Pēc šīm intervijām mazajās grupiņās notika diskusija, kurā centāmies rast atbildes uz jautājumiem par liecināšanu un draugu aicināšanu uz kristīgiem pasākumiem. Svarīgākā ir mūsu pašu ticība: ja tā būs dzīva un spēcīga, tad tas būs redzams pat bez vārdiem, un mēs nekaunēsimies un nebaidīsimies arī ar vārdiem apliecināt, kas mēs esam un kam mēs ticam. Ja mūsu draugiem ir aizspriedumi par baznīcu vai kristiešiem, tad mūsu iespēja ir viņus uzaicināt uz jauniešu vakaru vai citu kristīgu pasākumu, lai viņi pārliecinātos, kāda tad īsti ir baznīca un kādi cilvēki tur sanāk kopā. Bet svarīgi ir arī atcerēties, ka, lai cik ļoti mīļi mums ir mūsu draugi, ticību mēs viņiem iedot vai uzdāvināt nevaram - Dievs to dara. Mūsu atbildība ir būt Kristus lieciniekiem, lūgt par draugiem un stāstīt viņiem par Pestītāju. Bet ticību Dievs viņiem dāvās tad, kad viņi tam būs gatavi.

Šajā jauniešu darba sezonā mēs kopīgi esam centušies radīt tādus jauniešu pasākumus, kuri patīk mums pašiem un uz kuriem mēs vēlamies aicināt arī savus draugus. Lai būtu vairāk vietas mūsu draugiem, cik nu gaisa temperatūra to ļāva, jauniešu vakarus noturējām baznīcas lielajā zālē, jo jauniešu galā jau bija iestājies „sienas efekts". Priecīga ziņa bija arī par vecāko jauniešu jeb „25+" grupiņas tikšanos atsākšanu.

No februāra mūsu jauniešu vakariem bija trīs galvenās tēmas - ticība un darbi, misija un evaņģelizācija, mīlestība un garīgā dzīve. Savukārt vasaras sezonā katrs jauniešu vakars būs veltīts kādai no draudzes kalpošanas nozarēm. Ir ieceres arī par atpūtas nometni jūnija beigās, radošo un talantu nometni augustā, riteņu un laivu braucieniem, bet to norises laiki un vietas vēl tiks precizēti. Lai kādu no pasākumiem nepalaistu garām, vismaz reizi nedēļā arī vasarā ir vērts ieskatīties www.draugiem.lv JDJ domubiedru grupā, www.jdj.lv vai http://twitter.com/jdj_lv/.

No vienas puses nedaudz skumji, ka da Girtonkuls jeb mācītājs Ģirts Prāmnieks tagad būs Rīgas Sv. Pāvila draudzē, bet no otras puses ir prieks apzināties, ka mūsu jauniešu grupai būs iespēja palīdzēt Ģirtam darbā ar jauniešiem tur - gan organizējot aktivitātes, gan vadot slavēšanas un, iespējams, arī citās kalpošanās. Bet katrā ziņā esam pateicīgi Dievam un Ģirtam par viņa kalpošanu un sirsnīgi vēlam, lai viss labi izdodas Sv. Pāvila draudzē!

Tiekamies piektdien 19:00 Jēzus baznīcā!