"Tā (mīlestība) apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu." (1.Kor. 13:7)
Šogad dzirdam daudzus sakām: finansiāli, materiāli šis laiks ir grūts.
Tiesa, daudziem neklājas viegli. Bet vai ir pamats pesimismam un noskumšanai?
Varbūt ir vērts atšķirt evaņģēliju, kur ir rakstīts par kādu ļoti nabadzīgu atraitni.
Lūk, šis teksts skan tā: "Jēzus redzēja arī, ka kāda nabadzīga atraitne ziedojumu traukā iemeta divi artavas, un sacīja: "Tiešām Es jums saku: šī nabaga atraitne ir vairāk ziedojusi nekā visi, jo visi citi ziedojuši no savas pārpilnības, bet viņa ziedojusi no savas trūcības visu savu padomu!""
Kurš no mums ir tik nabadzīgs kā atraitne? Un ja arī ir, tad šī nabaga atraitne mums visiem ir jauks piemērs. Piemērs tam, kā pareizi rīkoties, esot trūkumā. Savā nabadzībā viņa neaizmirsa ziedot Dievam, Viņa darbam. Viņa ieguldīja, ja tā var teikt, bankā, no kuras var saņemt vislielākos procentus. Vai viņai bija jāpieviļas? Evaņģēlijā ir teikts: "Jēzus redzēja nabaga atraitni." Ar to ir izteikts viss. Ja Jēzus uzlūko atraitni, redz viņas stāvokli, vai Viņš par viņu neparūpēsies? Vai Viņš ļaus viņai nomirt badā, aiziet bojā? Jēzus ir Dievs, un Viņš dara tā, ka viss patiesi nepieciešamais mums tiek arī dots. Atcerēsimies piectūkstoš un četrtūkstoš cilvēku paēdināšanu ar dažām maizēm un pāris zivīm. Atcerēsimies atraitni, par kuru lasām Vecajā Derībā. Dievs brīnumainā kārtā pavairoja miltus un eļļu tā, ka ēdiens pietika viņai, viņas dēlam un pravietim Elijam, kas pie viņas bija apmeties. Dievs brīnumainā veidā gādāja, līdz bada laiks bija beidzies. Vienu tik mēs nedrīkstam aizmirst – dot godu Dievam. Arī tad, ja mums nav daudz, neaizmirst ziedot Viņa darbam, Evaņģēlija pasludināšanai. Ir tik svarīgi vienmēr atcerēties arī šos Jēzus sacītos vārdus: "Cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes." Dieva Vārds nedrīkst mitēties skanēt, jo tā ir maize ne tikai dzīvei, bet arī Mūžībai.
Kā lai vēl iedrošina visus, kuri ir noraizējušies? Reiz Jēzus mierināja visus satrauktos prātus, un Viņš to nemitas darīt arī šodien. Arī mums Viņš saka: ".. nezūdieties savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsieties.. Skatieties uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?"
Mēs pārlieku esam pievērsti zemei, mūsu pašu iespējām. Ir labi, ja mācāmies biežāk savu skatienu pacelt uz Dievu, lai ieraudzītu Viņa iespējas. Dievs patiesi ir tik bagāts savā devīgumā un mīlestībā. Mums vienkārši jāmācās to ieraudzīt. Jāmācās Dievam pateikties un Viņu godināt.
Dievs ir uzticams arī mūsu laicīgajās vajadzībās.
Jēzus saka: ".. jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag."
Pateicība Dievam par svētību, ko Viņš dāvā!
Sirsnībā, mācītājs Erberts Bikše
Foto no draudzes mājaslapas fotoarhīva |
