Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv Vairāk informācijas >
Lūdz un dari


"Un apģērbiet jauno cilvēku, kas tiek atjaunots atziņā pēc viņa Radītāja tēla." (Kol 3,10)

Mīļie draugi, kristīgajā vidē laiku pa laikam dzirdam balsis: ak, cik ļoti būtu nepieciešama īsta kristīga atmoda, atjaunotne. Atmoda patiesi arī ir ļoti vajadzīga, tikai jautājums: kas kavē tās atnākšanu? Dievs taču nav mainījies. Arī Viņa dotie apsolījumi ir tie paši. Mums nākas atzīt: ja kaut kā no Kristus svētības un dzīvības mums pietrūkst, tad vaina jāmeklē mūsos pašos. Un, ja vaina ir, kur tā slēpjas? Man šķiet, ka vaina meklējama uzskatā – ja Dievs būs lēmis, ka atjaunotne nāks, tad jau arī kādu dienu Viņš mums to vienkārši uzdāvinās. Vai tā domāt ir pareizi? Un ko saka Bībele par to? Bībeli lasot, mēs noprotam, ka Dievs mūs radījis un ar Kristu aicinājis būt Viņa darbabiedriem. Dievs ir sacījis, ka mums arī ir kaut kas jādara, ne tikai jāgaida uz to, ko darīs Dievs. Piemēram, Vēstulē efeziešiem Pāvils raksta: "Jums.. jāatjaunojas savā sirdsprātā un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā." (Ef 4,23) Šis Dieva Vārda teksts mums vēsta, ka ikvienam jākļūst ietērptam Dieva taisnībā un svētumā. Mēs bieži esam kārdināti domāt, ka atjaunotnei un atmodai ir jāsākas kaut kur Baznīcā, draudzē, kādā kristiešu kopībā. Bet mēs paejam garām Bībelē sacītajam, ka mums vispirms jāskatās uz sevi, saprotot, ka pārmaiņām svētību saņemšanas virzienā jāsākas tieši mūsos. Pāvils norāda uz to, ka mums jāatjaunojas savā sirdsprātā, ka mums jāapģērbj jaunais, Kristus nopelnā veidotais, cilvēks.
Ticot Kristum, Viņa spēkā balstoties, mums ir jārīkojas. Vienkārši sakot – mūsu sirdīm un dzīvei jātop tīrītai no visa, kas nes vārdu "grēks", un mums jātop piepildītiem ar visu labo, svēto, kas nāk no Kristus.

Kad Pāvils runā par atjaunotni, viņš tūlīt arī norāda uz ļoti praktisku rīcību. Piemēram, viņš saka: "Atmetiet melus un runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko." (Ef 4,25)

Vai kāds cits mūsu vietā pārtrauks melot? Nē, tas jādara mums. Pāvils turpina: "Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties." (Ef 4,26) Vai kāds cits mūsu vietā pārtrauks dusmoties? Tas jādara mums. Pāvils saka: "Un nedodiet vietu velnam." (Ef 4,27) Vai kāds cits mūsu vietā stāvēs sardzē pret velnu, viņa ļaunumu un viltību? Nē, tas jādara mums. Un tā Pāvils turpina minēt visas šīs lietas:

"..kas zadzis, lai nezog.. No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ. Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, vispār katra ļaunprātība lai ir tālu no jums. Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi: piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis." (Ef 4,29–32) Kādēļ Pāvils visu to saka? Ticu, ka ar to viņš mums grib teikt: sāc beidzot arī darīt to, uz ko Dieva svētais Vārds tevi aicina! Protams, mums jālūdz pēc Kristus spēka, žēlastības, lai mēs spētu darīt. Bez atrašanās Kristū mēs patiesi nespējam neko. Bet mums jāsaprot arī tas, ka atmoda, atjaunotne atnāk tikai tad, kad mēs no savas puses darām, ko Dievs mums pavēl darīt. Mums ir jālūdz un jāgaida, bet mums ir arī jādara.

Man šķiet, ka svētību iztrūkums bieži slēpjas tieši šeit – mēs esam kūtri darīt Dieva dotos vienkāršos un skaidros norādījumus. Turklāt mēs bieži skatāmies uz citiem un domājam – šie vārdi attiecas uz viņiem, bet neredzam, ka mūsu, jā, tieši mūsu pašu attiecības ar Kristu ir stipri izpostītas.

Ja tu patiesi ilgojies pēc atjaunotnes un atmodas kristīgajā Baznīcā, es lūdzu tevi sākt ar apņemšanos Dieva priekšā: Kungs, es gribu darīt tavu prātu, būt paklausīgs visā, ko Tu saki!

Patiesi nav ne mazāko šaubu – ja, lēnprātībā un pazemībā esot, sākam darīt Dieva gribu, atjaunotne un atmoda atnāk visai ātri. Un tas taču ir arī tas, pēc kā lūdzam un ilgojamies.

Sirsnībā, draudzes mācītājs Erberts Bikše

« atpakaļ
 
Jezusdraudze.lv