"Klausies, Israēl! Tas Kungs, mūsu Dievs, ir viens Kungs! Mīli Kungu, savu Dievu, ar visu sirdi, visu dvēseli un visu spēku! Neseko citiem dieviem, to tautu dieviem, kas tev apkārt .. ka Kunga, tava Dieva, dusmas neiedegas pret tevi un ka Viņš tevi neizdeldē no zemes vaiga!" (5Moz 6,4,5,14,15; jaunais tulk.)

Mīļie draugi, būsim dzirdējuši kādus sakām: "Esam tik atšķirīgi, katrs tic mazliet savādāk. Visas mūsu dažādās ticības atziņas galu galā kaut kur sanāks kopā, jo visi jau ticam vienam un tam pašam Dievam." Izklausās ļoti demokrātiski un toleranti. Bet vai ar šādu ticības izpratni var kaut ko iesākt? Pavisam noteikti – nevar! Bībelē lasām, ka ir tikai divas iespējas – vai nu ticība elkiem, vai ticība vienīgajam Trīsvienīgajam Dievam. Šīs abas ticības nevar savienot kopā cerībā, ka Dievs šādam ticības modelim atbildēs ar svētību.

Tas Kungs saka Israēlam un mums: "Mana tauta tiks iznīdēta, jo tai nav zināšanas.. kokam tie prašņā, gan nūja tiem pateiks! ..kalnu virsotnēs upurē un uz pakalniem kvēpina, zem ozoliem.." (Hoz 4,6,12,13; jaunais tulk.) Ja nav Dieva atziņas, nav arī paklausības Dievam. "Lādas, krāpj un slepkavo, zog un laulību pārkāpj, ķildojas vien, un asinis atriebj ar asinīm." (Hoz 4,2) Šie vārdi, 800 gadus pirms Kristus teikti, ir tikpat aktuāli arī šodien. Kādēļ? Tādēļ, ka neņemam Dievu nopietni. Vēl joprojām latvieši, arī kristieši, pielūdz senču mīļdieviņu un pārējo reliģiju pasviestos dievus.

Ko var darīt ticīgie, kas esam izrauti "no tumsības varas" (Kol 1,13), lai mūsu tauta netiek Dieva izdeldēta? Vispirms mums pašiem ir jāapzinās Kristus spēks mūsos, jo "lielāks ir Tas, kas jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē". (1Jņ 4,4) Bieži gan mēs, kurnot par sevi, citiem un valsti, apliecinām pretējo. Bīskaps J. Tervits savulaik teica: "Ja jūs nodarbojaties ar tumsu, nebrīnieties, ka tā sāk nodarboties ar jums!"

"Lūk, bērni ir Tā Kunga dāvana, un bērnu svētība mums ir Viņa atlīdzība." (Ps 127,3)

Veiksmīgi ir beidzies 2007./2008. svētdienasskolas mācību gads.

Šā gada laikā esam saņēmuši lielu Dieva žēlastību, ik otrdienu esot kopā.

Pieaugt Kristū, slavēt un godināt mūsu Kungu bija katras sanākšanas uzdevums.

Svētdienasskolā bērns var iepazīties ar Dievu un sākt savu dzīvi veidot un balstīt uz kristīgām vērtībām, kas, augot mīlestības gaisotnē, sākas jau ģimenē.

Šinī gadā mēs, skolotāji, lūdzot Dievu, izvirzījām mūsu draudzes svētdienasskolai vīziju: katra draudzes locekļa pārliecība – svarīgākais, ko es varu dot savam bērnam, – vest viņu svētdienasskolā.

Rīga ir skaista pilsēta. It sevišķi šajā gadalaikā. Taču skaistajā pilsētā ir arī daudz nebūšanu. Mūsu lielā un stiprā draudze neatrodas vis smalkajā Vecrīgā, bet vietā, kur pa apkārtējām ielām staigā neskaitāmas problēmas. 9. maijā arī mēs izgājām ielās. Sadalījāmies grupiņās pa trīs četriem un devāmies ceļā. Mārtiņš bija devis uzdevumu – vērot pilsētu un ieraudzīt, par ko vajadzētu aizlūgt, bet, ja Dievs uzrunā īpaši, arī iesaistīties sarunās. Par ko gan lai lūdz? Vai lai atrisinās trauksmes situācija centrālajā stacijā, kurā atkal paziņots par spridzekļa ievietošanu? Vai par to noskrandušo dzērāju, kurš maizes vietā nopērk kārtējo pudeli? Vai par saspringtajām attiecībām starp radikālajiem krieviem, kuri atbalsta 8. maija svinības? Vai par sievieti ar sarkano seju, kurai jau pagājušas trīsdesmit dienas patversmē un tagad jāguļ uz ielas? Vai par glīto garāmgājēju augstpapēdenēs, kura steidzas no darba iztukšotu skatienu uz tikpat tukšu dzīvoklīti vēl tukšākā dzīvē? Vai par to jauno vīrieti tikko nopirktā bembī, kurš dodas kārtējā piektdienas vakara uzdzīvē?

Dieva klātbūtnes piepildīts un neaizmirstams bija laiks no 29. aprīļa līdz 8. maijam, kad desmit draudzes locekļi – Rolands Kalniņš, Reinis Bikše, Pēteris Bikše, Oskars Mežeckis, Einārs Zerafims, Ilze Hendriksone, Diāna Mežecka, Elīna Tauriņa, Seila Paegle un Edīte Voicane – varēja pilnībā izbaudīt Brēmeni un festivālu "Christival "Jesus bewegt"" (Jēzus iekustināti – vācu val.).

Festivāls norisinājās no 30. aprīļa līdz 4. maijam, un tā laikā mums bija pieejamas lieliskas un patiešām svētīgas lekcijas gan vācu, gan angļu valodā. Lekciju laikā Dievs ļoti darbojās caur vadītājiem uz klātesošajiem, pēc katras lekcijas ļoti daudzi cilvēki atgriezās un pieņēma Jēzu kā savu Pestītāju. Brīnišķīgas sajūtas...

Māc. Dr. theol. Ralfs Kokins

Dzimšanas dati: 07.05.1968. Rīgā.

Draudzēs: kopš 1990. gada.

Studijas: LVU Ķīmijas fakultāte, LU Teoloģijas fakultāte (1994), Heidelbergas universitāte Vācijā – Teoloģijas doktora grāds (1999).

Darbs: LU Teoloģijas fakultātes dekāns, Bibliskās teoloģijas katedras vadītājs, bakalaura studiju programmas direktors, docents.

Kalpošana: LELB mācītājs (ordinēts 04.09.1994.), kalpo Jelgavas Sv. Vienības un Salgales draudzē, LELB Tiesību komisijas un Teoloģiskās komisijas loceklis.

Ģimene: dēli Gundars (17) un Juris (16).

".. esmu norūpējies par mūsu tautas gaidāmo likteni"