″.. kad tu gavē, svaidi savu galvu ar eļļu un mazgā savu seju, ka tu nerādies kā gavētājs cilvēkiem, bet savam Tēvam apslēptībā, un tavs Tēvs .. tevi atalgos." (Mt.6,17,18; jaunais tulk.)

Sirsnīgi sveicieni visiem lasītājiem! Šī izdevuma tematika ievirzīs mūs pārdomās par gavēni. Par to runāts un rakstīts jau ir ļoti daudz. Visi būsim dzirdējuši, ka gavēnis ir tāds laiks, kurā atturas no kādiem ēdieniem, dzērieniem, arī no kaut kā tāda, kas citādi piesaista, piemēram, TV skatīšanās vai līdzīgas lietas, un ka gavēņa laikā intensīvāk savu uzmanību, domas vēršam uz Kristu, pārbaudot savu sirdi un dzīvi Viņa priekšā. Tas viss ir labi un vērtīgi.

Jēzus pirms sava lielā uzdevuma – ciest un mirt par mūsu grēkiem – ir tuksnesī, gavē un atsakās no visiem sātana piedāvājumiem – slavas, varas un mantas. Pats galvenais – Jēzus atsakās no ļaunā pielūgšanas un dodas krusta nāvē, lai uzvarētu viņu. Mūsu dēļ. Lai mēs nenonāktu mūžīgajā pazušanā. Jo, kā sacījis Rojs Hesions, kopš Ādama grēkā krišanas mums šajā pasaulē nav nekādu citu tiesību kā vien tiesības nonākt ellē. Jēzus mūs glābj no elles.

″Un, kad jūs gavējat, tad neesiet saīguši kā liekuļi; jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai rādītos ļaudīm kā gavētāji. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. Bet, kad tu gavē, svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu, ka tu nerādies ļaudīm kā gavētājs, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās." (Mt 6,16–18)

Kā trešais no dievbijības darbiem – pēc mīlestības dāvanām un lūgšanas – seko gavēšana. Arī šajā gadījumā tiek nosodīta izrādīšanās ļaudīs, šai darbībai nav jānotiek publiski. Alga nepastāv sabiedriskajā atzinībā, bet gan nāk no Tēva. Izšķiroša ir sadraudzība ar Dievu un orientācija uz Viņa tiesu.

"Vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to,
ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt.″
(Lk 18,1)

Ir skaists, saulains rīts. Esam agri pamodušies un pateicamies Radītājam par jaunu dienu, jaunām iespējām. Diena sākas ierasti, ar šai dienai pieredzēto gājumu. Ir miers. Ir drošība. Ir viss šai dienai sagatavots. Diena var sākties.

Te atskārstam – kaut kā pietrūkst. Kaut kā nav, kā bijis iepriekš. Bet kā?

Lielais gavēņa laiks ir sācies. Ko cilvēkam dod patiesa gavēšana un patiesa lūgšana, par to šodien stāsta Lutera Akadēmijas pasniedzējs GUNTIS KALME.

Mācītāju Gunti Kalmi uzklausīja Valda Zvaigzne

Jauniešu vakars, kā ierasts, sākās ar lūgšanu un slavēšanu, bet turpinājās nedaudz citādi. Šo piektdien bija atnākuši ciemiņi – mūsu draudzes mācītājs Erberts un viņa sieva Rute. Viņi, protams, nebija atnākuši tāpat vien, bet gan sagatavojuši lekciju par ļoti interesantu un, manuprāt, svarīgu tēmu "Vīrišķība un sievišķība". Sākot lekciju, mēs sadalījāmies divās grupās: puišiem par vīrišķību stāstīja Erberts, bet meitenes ar Ruti apsprieda sievišķību. Kad puiši kopā ar Erbertu aizgāja uz citu telpu, mēs, meitenes, sasēdāmies aplītī un omulīgā gaisotnē sākām lekciju. Rute mums izdalīja iesmaržinātas papīra lapiņas, ko palaikam varējām pasmaržot, atceroties savu sievišķīgo dabu (jo mums, sievietēm, šādas lietiņas patīk).

Kāda nozīme tavā ticības dzīvē ir gavēnim?

"Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.″ (Apd 1,8)

Viens no diakonijas darba virzieniem ir sadraudzība, attiecību veidošana draudzes locekļu vidū. Šāda sadraudzība mums ir svētdienās pēc dievkalpojuma 2. stāva "vācu galā″. Mēs nākam pie tējas un kafijas galda, lai pārrunātu sprediķī dzirdēto, atzīmētu vārda vai dzimšanas dienu, priecātos kopā zīmīgā jubilejā, liecinātu par īpašu Dieva pieskārienu vai lūgumu aizlūgt par kādu vajadzību.