Ko tu domā par namturību ģimenē, draudzē, Baznīcā, valstī?
Jānis Miķelsons, strādā valsts pārvaldē 

Svarīgi ir vienmēr par visu pateikties tam, kas ir visu labumu devējs, lai mēs nepaaugstinātos un nesāktu labumus uzskatīt par savu nopelnu un sasniegumu. Tad arī spēsim labāk saskatīt, kā ar mums uzticēto rīkoties apdomīgi, lai tas varētu kalpot ilgi un lai ar to varētu palīdzēt citiem. Ja būtu vairāk to, kas mūsu zemi redz kā Dieva žēlastības dāvanu, tad ikdienā nebūtu tik daudz paviršību, savtības un, iespējams, mūsu darbība neradītu tādu kaitējumu dabai.

Gundega Biete, audzina mazu puisīti

Manuprāt, namturība primāri nozīmē rūpēties par to, ko Dievs ir uzticējis pārvaldīt, par ko vēlāk Viņš prasīs norēķinu. Ģimenē, piemēram, tā ir manta, finansiālie līdzekļi - tas, kas praktiski ir nepieciešams ikdienā un ko Dievs savā žēlastībā ir dāvājis.

Domāju, ka Dievam nav svarīgas tikai garīgās lietas, bet arī materiālās – kā cilvēks tās pārvalda. Tā kā mums uz šīs zemes nepieder nekas, tad katram ir svarīgi maksāt desmito tiesu – dot Dievam to, kas Viņam pienākas. Tā cilvēks kļūst par namturi draudzei, jo arī tai ir vajadzīga laba pārvaldīšana, līdzekļi tās uzturēšanai.

Bībelē arī sacīts, lai ikviens skatās uz mums kā uz Kristus kalpiem un Dieva noslēpumu namturiem. (1Kor 4,1) Tātad mums jābūt namturiem ne tikai materiālās lietās, bet arī jākalpo ar savām dāvanām draudzē, piepildot Dieva nodomus.

Raimonds Brokāns, celtnieks

Dievs katram mums ir uzticējis ģimeni, tāpēc es esmu atbildīgs par saviem tuvākajiem, man par viņiem jāaizlūdz un jāpalīdz visās lietās. Tāpat katram ir sava draudze, par kuru mēs nesam atbildību Dieva priekšā ar savu kalpošanu. Arī sava valsts mums katram ir dota, un es varu būt lepns, ka esmu latvietis. Mums katram ir jābūt atbildīgam par savas valsts izaugsmi un ticīgo vērtību saglabāšanu, lai tad, kad Jēzus otrreiz nāks uz zemes, mums nebūtu jānožēlo velti izšķiestais Dieva dotais žēlsirdības laiks.

Zelma Mežviete, pensionāre

Šis jautājums liek man padomāt, jo dzīvoju viena. Mans nams ir lūgšanu nams, un mana ģimene ir draudze, kas man nozīmē ļoti daudz, tāpēc priecājos, ka varu piedalīties rīta un mājas lūgšanu pulciņos. Mums katram ir jālūdz par baznīcas vadītājiem, par draudzi un tās īpašumiem, kā arī lai Kungs palīdz mums, draudzes locekļiem, ziedojumu veidā atbalstīt mūsu dievnamu tā, kā tas ir teikts Svētajos Rakstos. Jālūdz ir arī par valsti, lai valdībā esošie atvērtu savas sirdis Tam Kungam un atbalstītu kristīgo mācību. Tā arī ir namturība, ka mēs varam pateicībā un lūgšanās nākt pie Tā Kunga.

Skaidrīte Mežecka, ārste

Namturību es saprotu kā namu, ko tur kopā nevis materiālas lietas, bet gan Svētais Gars, un, ja tā nav, tad nams sabrūk. Tāpat Svētais Gars satur kopā zemi, valsti, baznīcu, ģimeni. Ja cilvēks iet to ceļu, ko Dievs viņam nospraudis, tad visas lietas viņam tiek piemestas klāt kā dāvana no Dieva. Arī valstī darbojas Svētais Gars, un par to ir jālūdz, jo tāpat kā draudze ir Kristus miesa, tā arī valsts ir Svētā Gara veidota.

Anna Jaunslaviete, pensionāre

Lai mēs varētu rūpēties par to, ko Dievs mums ir uzticējis, ļoti svarīga loma ir pacietībai. Jēzus mums katram atstāja likumu – dari otram tā, kā tu gribi, lai tev darītu, un es domāju, ka tas ir ļoti svarīgs princips namturībā. Tāpat svarīgi ir nepaturēt sev, bet gan dalīties ar visiem Dieva atklāsmē, kas saņemta draudzē. Arī valsts līmenī būtu jāpateicas Dievam par visām Viņa sniegtajām dāvanām.

Intervēja Maija Kavosa