"Mana dvēsele slavē To Kungu, un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju, jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemumu.." (Lk 1,46–48)
Ir vārdi, kas vienu mirkli skan, un tad to vairs nav. Viegli un tukši vārdi, kas ātri gaist.
Ir vārdi, kas liesmo un silda. Vārdi, kas atstāj neizdzēšamu iespaidu. Vārdi, kas ielūdz meklēt noturīgas, paliekošas vērtības. Atmiņā nāk divu Jēzus mācekļu sacītais: "Vai mūsu sirds mūsos nedega, kad Viņš ar mums runāja ceļā?" Viņi bija dzirdējuši vārdus, kas nes sevī patiesību, svētumu, bet arī mīlestību. Ceļā esot, ar viņiem bija sarunājies Jēzus. Viņš sacīja vārdus ar mērķi – uzrunāt sirdis. Ne tikai prātu, bet sirdis. Un mērķis bija sasniegts – sirdis dega.
Man jādomā – kādu iespaidu atstāj vārdi, kurus līdzdalām viens otram?
Vai tie ir vārdi, kas sirdi dara gaišu un priecīgu? Varbūt tie ir skaisti un lieli vārdi, tomēr tukši?
Kas vārdus dara par svētību nesošiem vārdiem?
Apustulis Pāvils mums atbild. Viņš saka: "Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis." (1Kor 13,1) Vārdi, kas teikti bez mīlestības, ir viena mirkļa skaņa, kas izskan un gaist. Kur ņemt mīlestību? Bībele saka: Dievs ir mīlestība.
Un atbilde ir tik vienkārša – tas, kādas ir tavas attiecības ar Dievu, veido arī vārdus, ko tu izrunā. Tie nes sevī liesmu no Dieva vai arī nenes.
Ir atkal Ziemassvētku laiks. Kādā dievkalpojumā mēs atkal dzirdēsim tekstu no Bībeles, ko saucam par Marijas slavas dziesmu. Marija, nesot sevī Jēzus bērnu, saka vārdus: "Mana dvēsele slavē To Kungu, un mans gars gavilē par Dievu, manu Pestītāju, jo Viņš uzlūkojis savas kalpones zemumu; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu, jo Varenais lielas lietas pie manis ir darījis, un svēts ir Viņa Vārds." (Lk 1, 46–49)
Marijas sacītajos vārdos ir uguns, kas silda un dara gaišu. Un kā lai nebūtu? Marija nāk no personiskas pieredzes ar Dievu. Mūžīgais Dievs ir pieskāries viņai. Patiesībā ienācis viņā pašā ar Jēzu, kurš nu sāk pieņemties un augt, kļūstot par Pestītāju kā Marijai, tā arī visiem, kas Viņam ticēs.
Desmitiem cilvēku gaida, kad tu sacīsi viņiem vārdus, kas uzrunā sirdi un neizdzēšami iespiežas atmiņā. Vārdus, kas iedrošina, mierina un atnes svētību no Dieva. Un vārdi spēj paveikt ļoti daudz. Tavi vārdi nebūs tukši un ātri gaistoši, ja ļausi Dievam darīt tevī un caur tevi to, ko Viņš vēlas. Ja iziesi pie cilvēkiem, nākot no mīlestības pilnām attiecībām ar Dievu. Redzi, pirms Marijas sirdī dzima slavas dziesma, kas spēj uzrunāt daudzus, viņa atsaucās Dieva aicinājumam un sacīja: "Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc tava vārda." (Lk 1,38) Ja tu ļauj Dievam sevi piepildīt ar Viņa Vārda apsolījumiem, tad tev būs arī dzīvi un svētību nesoši vārdi citiem.
Ja kāds vēlas kļūt par cilvēku, kura sacītie vārdi atstāj svētījošu, neizdzēšamu iespaidu citu cilvēku sirdīs, nav labāka ieteikuma par apustuļa Pāvila sacīto: "Dieva žēlastības vārdā nododiet sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana." (Rom 12,1) Sevis pienešana Dievam ir vislabākais veids, kā varam godināt un slavēt Dievu.
Ziemassvētku laiks, pat katra mūsu dzīves diena, ir iespēju laiks sacīt citiem vārdus, kas atnes dievišķu svētību. Nenokavēsim šo iespēju izmantot, jo dienu, kas pagājusi, mēs nevaram izdzīvot vēlreiz.
Vēlot jauku Adventa un Ziemassvētku laiku – draudzes mācītājs Erberts Bikše |
