Iziešana saistīta ar darbību. Tam mēs varam izsekot Israēla tautas dzīvē un ikviena indivīda gājumā. Dievs no savas puses dara racionāli neizskaidrojamas lietas, cilvēks no savas puses – uzticas tām un paklausa. Israēls no Ēģiptes verdzības iziet caur durvīm, kuru palodas slacītas nevainojama jēra asinīm. Tā ir viņu "glābšanas zīme″ no soda, "kas nomaitā″. (2Moz 2,13) To redzēja visa Ēģiptes zeme un faraons, kā Dievs sprieda savu tiesu un kā Israēls izgāja brīvībā un piedzima kā nācija. Tas ir lielākais notikums israēliešu vēstures gaitā.


"Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku,″ (Jņ 1,29) – Jānis Kristītājs norāda uz Jēzu Kristu. Un tas ir lielākais notikums pasaules vēsturē. Jēzus svīda asins sviedrus, saule aptumšojās, kalni drebēja, kad pasaules grēks, kas ir smagāks par pašu pasauli, tika uzvelts uz Kristus pleciem un nogremdēts Viņa asins dzelmē. Grēks ir pasaules lielākais drauds, jo grēka dēļ uguns liesmās aizies bojā visa zeme, tas skars arī mēnesi un sauli. Grēks, kas Ēdenē parādās kā māņu zvaigzne un pēc tam kā slepkavas dūre, šķir ikvienu no Dieva. Bet tūkstošiem un miljoniem cilvēku vienīgi caur Dieva Jēru iziet no grēku verdzības Dieva bērnu brīvībā. Un tas kļūst par viņu dzīves grandiozāko notikumu, jo ".. Tu tapi nokauts un esi atpircis Dievam ar savām asinīm cilvēkus no visām ciltīm, valodām, tautām un tautībām, un Tu esi padarījis viņus Dievam par ķēniņiem un priesteriem, kas valdīs pār visu zemi.″ (Atkl 5,9,10)

Jērs norāda uz ikviena atpirktā un Baznīcas stāvokli zemes virsū – uz kalpošanu pazemībā, bet pārliecībā par uzvaru.

".. tam Jēram lai ir pateicība, gods, slava un vara mūžu mūžos.″ (Atkl 5,13)