Līdz ar rudens vējiem pamazām projām tiek aizpūsts laiks, kad oktobra sākumā gandrīz visi jutāmies iesaistīti politikā. Arī jaunieši, kas tiesīgi balsot, sāka interesēties par to, kam atdot savu balsi. Jo lielākoties ikviens tomēr apzinājās vēlēšanu nozīmību valsts turpmākajā attīstībā un savu dalību tajā. Taču tad bija jāatduras pret jautājumu: kāds ir mūsu kā kristiešu aicinājums šajās norisēs?
1. Pētera vēstulē (2,13–14) rakstīts: "Pakļaujieties ikkatrai cilvēku starpā ieceltai kārtībai Tā Kunga dēļ, gan valdniekam, kas ir pār visiem, gan pārvaldniekiem kā tādiem, kas viņa sūtīti, lai sodītu ļaundarus, bet atalgotu tos, kas dara labu.” Un arī mēs vēlamies, ka valdība būtu taisnīga un valsts tiktu vadīta pēc Dieva prāta.

Lai gan valsts un Baznīca ir neatkarīga viena no otras, tomēr svarīgi, ka valsts amatpersonas ir Dieva iecelti cilvēki. Tāpēc labākais, ko varam darīt, ir lūgt arī par valsts vadību. Jēkaba vēstulē 5,16 rakstīts: "Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā.″

Uz šo tēmu var paskatīties no ikdienas viedokļa. Tas, kā mēs, būdami Baznīcas piederīgie, nesam vēstījumu apkārtējiem, kas nepazīst Jēzu. Tieši tāpēc, ka nekas nenotiek tāpat vien un it visu Dievs ir ar mīlestību izplānojis, tas vienlīdz attiecas uz vietu, kurā mēs dzīvojam – uz pilsētu, rajonu, valsti. Te mēs, Dieva bērni, esam arī instrumenti Viņa rokās, caur ko Debesu Tēvs vieglāk var aizskart mūsu tuvākos.

Paliksim lūgšanās par visiem vadītājiem un par apkārtesošajiem, un lai tumšajā, drēgnajā rudens laikā varam nest mazu, siltu liesmiņu sevī! Pamudinājums Dieva Vārdā rodams 1.Tim2,1–2: "Tad nu es pamācu tevi vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas, pateicības lūgšanas par visiem cilvēkiem, par valdniekiem un visiem, kas ir augstā amatā, lai mēs dzīvotu mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā un cienībā.″

Madara Jauģiete