"Bet kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā.″ (ITim 6, 9)
Šoreiz jaunās ģimenes sanāca kopā, lai apspriestu, dalītos savā pieredzē un pārrunātu ļoti nozīmīgu tēmu, proti, ģimenes finanšu plānošana.
"Kā jūs nosvinētu kāzu jubileju, ja jūsu rīcībā būtu 25 lati?″
"Vai aizņemties naudu ir labi?″
"Vai vajag lūgt šefam algas pielikumu vai paaugstinājumu amatā?″
"Vai man iegādāties kādu mantu vai īpašumu, saņemot no bankas kredītu?″
Šī ir tikai neliela daļa no jautājumiem, uz kuriem centāmies kopīgi rast atbildes.
Atkārtoti pie mums viesojās Deba un Ārons Grofi, kuri minēja dažādus piemērus no savas dzīves, kas palīdzēja klātesošajiem sasaistīt šīs sarežģītās tēmas diskusijas ar savu ikdienu.
Tika runāts gan par ikdienas mazajiem jeb saimniecības izdevumiem, gan par ģimeņu lielo plānu īstenošanu, kuri parasti ir finansiāli ļoti ietilpīgi.
Vakara gaitā dzirdējām vairākas atziņas un ieteikumus, kas lika mums aizdomāties par to, cik bieži iznāk saskarties un sevī cīnīties ar visapkārt valdošo patērētāja dzīves stilu, kad pārņem vēlme tērēt vairāk, nekā mums pieder, kad šķiet, ka mēs visu laiku taču esam tik smagi strādājuši vai dzīvojuši trūkumā un tādēļ aizņemamies naudu, lai iegādātos to, ko īstenībā jau sen esam pelnījuši! Bet vai visiem mums ienāk prātā tas, ka, aizņemoties naudu (vienalga, kā to saucam – kredīts, līzings vai vienkārši aizņemšanās no drauga vai radinieka), mēs kļūstam par kalpu tam, no kura aizņēmāmies? Mēs vairs neesam brīvi, jo visa turpmākā dzīve tiek pakārtota tikai vienam jautājumam – parāda atdošanai, un tā mēs kļūstam par savas mantas vergiem.
Protams, situācijas mēdz būt dažādas. Gribētos piekrist Ārona viedoklim par to, ka atsevišķos gadījumos aizņemšanās tomēr ir pieļaujama un pozitīva, ja runa ir par tādas mantas iegādi, kas nepieciešama dzīves svarīgāko pamatfunkciju nodrošināšanai, piemēram, mājoklis vai automašīna. Tikai svarīgi ir saprast, ka šeit ir runa par mantu, kas palīdz mums dzīvot, nevis apmierina mūsu iegribas iegūt savā īpašumā mantu, ar kuru dižoties.
Vakara gaitā neizpalika dziesmas un lūgšanas, tika iepazīti jauni draugi, mazākie bērniņi "piedalījās sarunās" vai saldi čučēja pie savām mammām un tētiem, lielākie varēja brīnišķīgi pavadīt laiku ar jaukajām auklītēm.
Un, protams, kraukšķīgie burkāni, kāposti, gardās mērcītes.... Starp citu, varbūt kāds zina, kādēļ tieši ģimeņu vakaros burkāni garšo tik īpaši labi?
Mēs apzināmies to, ka neviens mums neteiks priekšā, nedos vienu konkrētu ideālu recepti, kā tieši mums katram rīkoties ar saviem līdzekļiem. Tomēr šī tikšanās palīdzēja saprast, ka, plānojot ģimenes budžetu, vienmēr cītīgi jāizvērtē prioritātes katram tēriņa virzienam, jācenšas objektīvi novērtēt, vai mūsu kārtējā iegriba un vēlme tiešām ir nepieciešamāko lietu sarakstā.
Un galvenais – neaizmirsīsim savos finanšu aprēķinos iekļaut arī desmito tiesu, kuru dodot mēs nenoliedzami pretī saņemam svētību, mācīsimies būt pieticīgi ar to, kas mums dots, un nekad neaizmirsīsim par visu pateikties Dievam!
"Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.″ (Tes 5,18)
Pateicībā – Ināra un Valdis Majori |
