"Svētīga tā tauta, kurai Tas Kungs ir par Dievu!” (Ps 144,15)
Šoreiz Jēzus draudzes izdevuma numurs rosinās mūs pārdomāt jautājumus, kas skar Baznīcas un valsts attiecības. Šīm attiecībām ir ļoti sena vēsture. Jau Vecās Derības grāmatās ir atrodamas norādes uz to, kā ticīgiem ļaudīm jāattiecas pret valsts iekārtu un valdītājiem, kā arī to, ar kādiem nosacījumiem jārēķinās, dzīvojot valstiskā iekārtā. Saruna par šo jautājumu turpinās arī Jaunās Derības rakstos. Šiem jautājumiem pieskaras gan Kristus, gan apustuļi. Piemēram, Kristus runā par nodokļu maksāšanu, apustulis Pāvils par paklausību valsts varai, apustulis Pēteris norāda, ka ir situācijas, kur Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem. Šeit ir pieminētas tikai dažas Rakstu vietas no bagātīgā klāsta, kurās ir runa par to, kā Dievs redz mūsu dzīvi valstiskā iekārtā.
Jautājums par Baznīcas un valsts attiecībām kļuva īpaši aktuāls arī reformācijas laikā, jo Mārtiņa Lutera un arī viņam blakus stāvošo reformatoru mācība ienesa jaunus teoloģiskus akcentus.
Ja vien ir interese, mums ir pieejams bagātīgs materiālu klāsts, kas atklāj Luteriskās baznīcas ieskatus un pārliecību šajos jautājumos. Piemēram, Augsburgas ticības apliecības XVI artikuls "Par valsts lietām″, kā arī Augsburgas ticības apliecības apoloģijā "Par valsts varu″, arī M. Lutera raksti un vēstules, kuros viņš aplūko šos jautājumus.
No sirds iesaku ikvienam šos rakstus izlasīt, kā draudžu locekļiem, tā arī cilvēkiem, kuri ir atbildīgos valsts amatos. Ticu, ka tie paver skaidrāku ieskatu tajā, kas ir Dieva nodoms un plāns mums kā kristiešiem, dzīvojot valstiskā iekārtā.
Beigās vēlos rakstīt tikai vienu citātu no artikula "Par valsts varu″, kas izsaka kādu mazu detaļu no plašā jautājumu loka: "Evaņģēlijā nav doti likumi valsts iekārtas izveidei, bet tas sniedz grēku piedošanu un rada mūžīgas dzīvības sākšanos ticīgo sirdīs. Tas ne vien atbalsta laicīgo varu, bet arī liek mums tai paklausīt (Rom 13,1), gluži tāpat kā mums ir jāpakļaujas gadskārtu likumiem, ziemas un vasaras maiņām kā Dieva radītai kārtībai.″
Bet šķiet, ka pašu labāko, ko varam darīt šīs pasaules iekārtā, ir izteicis apustulis Pāvils: "Lūdziet par valdniekiem un visiem, kas ir augstā amatā, lai mēs dzīvotu mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā un cienībā. Tas ir labi un patīkami Dieva, mūsu Pestītāja, priekšā, kas grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas.″
P.S. Rakstot šīs rindas, sapratu, ka būtu vērts par šiem jautājumiem runāt kādā dievkalpojumā, jo aplūkojamais materiāls ir pārāk plašs, lai to ietvertu ievadrakstā.
Sirsnībā – draudzes mācītājs Erberts Bikše |
