jaunumus savā e-pastā:               


Kas tas ir?
 
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv Vairāk informācijas >
Esi uzticams, Dievs svētīs
Esi uzticams, Dievs svētīs

Esi uzticams ar to, kas tev ir, un Dievs tevi svētīs ar vairāk.

Līgas un Gata stāsts par to, kā piecarpus gados izdevās atbrīvoties no 120 000 EUR liela parāda.


Mani sauc Līga, manu vīru – Gatis, un mums ir trīs bērni vecumā no 4 līdz 13 gadiem. Laulībā esam 8 gadus, bet kopā jau 10 gadus. Kad satikāmies, mēs nebijām gluži jaunieši – katram jau bija bijusi sava attiecību pieredze. Ja runā par finansēm, jau bija pieļautas kļūdas un pieņemti nepareizi lēmumi. Kad satikāmies, spriedām, ka ir kaut kas jādara, lai situācija mainītos. Tolaik mēs nebijām kopā ar Dievu un mums bija ļoti daudz strīdu naudas dēļ, jo tās vienkārši nebija, – liela daļa naudas bija jāatdod, lai segtu parādus (kredīti, līzingi un citi maksājumi), kas šo gadu laikā bija izveidojušies gan vienam, gan otram. Acīmredzot Dievam bija plāns saistībā ar mūsu ģimeni. 



Iznāca tā, ka mana draudzene mūs iepazīstināja ar biznesa mentori – ticīgu sievieti Deniju Džonsoni. Viņa ir amerikāniete, un viņai pašai ir ļoti spilgts stāsts par to, kā no bezpajumtnieces viņa ir kļuvusi par miljonāri. Denija ir ticīga piecu bērnu mamma, kas dara ļoti daudz laba – glābj bērnus no seksuālās vardarbības, palīdz bezpajumtniekiem utt. Es tajā laikā intensīvi nodarbojos ar biznesu, veidoju savu karjeru, un mani ar Deniju iepazīstināja tieši kā ar izcilu biznesa sievieti. Mani tas ļoti uzrunāja, un mēs aizgājām uz viņas semināru. Denija Džonsone deva lieliskus padomus, kā tikt galā ar situācijām, kad ir ļoti slikti. 

Tas bija brīdis, kad mēs ar vīru bijām sapratuši, ka mums ūdens smeļas mutē, – ienākumi bija mazāki nekā izdevumi. Teikšu, kā ir: kad salikām visas finanses kopā, man fiziski palika slikti no tā, ko ieraudzīju. Ne jau mēs vienīgie esam tādi, kas mēģina iztikt no algas līdz algai, bet līdz galam neizanalizē savu situāciju. Kamēr nebijām spiesti visu godīgi un atklāti uzlikt uz papīra, mēs nesapratām, cik situācija ir slikta – ne vairāk un ne mazāk kā 120 000 EUR mīnusā. Mana pirmā doma bija, ka ar šo man būs jānomirst un, visticamāk, kaut kas būs jāmaksā vēl arī bērniem. Taču 2020. gads mums bija pagrieziena gads – oktobrī mēs nomaksājām visus savus parādus. Tas notika piecarpus gadu laikā. 

Tas, ko tolaik mūsu biznesa mentore par finansēm mācīja, bija Dieva vārds, piemēram, esi uzticams ar to, kas tev ir dots, un tad tev tiks piešķirts vairāk. Toreiz tā likās interesanta doma, bet tagad, kad esam kristieši, mēs saprotam, ka tas ir no Bībeles. Apmeklējot šos kursus, mēs iepazinām Dievu un mūsu sirdis tika atkausētas. Pāris gadus pēc tam mēs Svētes upē tikām kristīti un sākām apmeklēt draudzi. Praktiskajā ziņā mēs iemācījāmies to, kā sekot līdzi savām finansēm. 

Vispirms mājā jāuztaisa inventarizācija. Uzņēmēji savā veikalā vai noliktavā katru mēnesi rīko inventarizāciju, lai saprastu, cik ir palicis un cik iztērēts, savukārt mājsaimniecībās tas bieži netiek darīts. Mēs pārskatījām virtuves skapīšus – kas un cik daudz mums ir. Izskatījām arī vannas istabu, drēbju skapi un garāžu – kur kas mums stāv neizmantots. Mēs tiešām sākām uzskaitīt katru iztērēto centu – ņēmām čekus un sākām visu budžetēt. Kritiski visu izvērtējām un negājām uz veikalu, kamēr nebijām visu apēduši, kā arī pārdevām visu lieko, lai iegūto naudu novirzītu parādu dzēšanai.

Otrs princips, ko ģimenē ieviesām, – mēs neejam uz veikalu bez saraksta. Neplānojot mēs bieži vadāmies pēc emocijām. Tagad plānojam ēdienkarti visai nedēļai un pie tās arī pieturamies. Mēs apzināti cenšamies iet uz veikalu tikai reizi nedēļā, un tas būtiski ir samazinājis mūsu pārtikas budžetu. 

Ir jābūt ļoti disciplinētiem; ideāli – ja to var darīt kopā ar ģimeni, lai visi būtu uz viena viļņa. Kad Dievs redz tavu apņēmību un centību, Viņš vienmēr tevi svētī. Vēl 2020. gada janvārī, kad nebija sākusies pandēmija, vienā no šiem semināriem man uznāca lūzums: likās – viss, tas nav reāli. Ir pagājuši pieci gadi, un mēs esam mazliet pāri pusei. Vai tiešām šādi jādzīvo vēl pieci gadi? Man bija nolaidušās rokas. Bet tas, ka visam blakus nāk liela Dieva svētība, liek iesākto turpināt un nepadoties. 2020. gadā necerēti nāca dažādas Dieva svētības, un oktobrī mēs varējām nosvinēt savu finansiālo brīvību.

Bībeles panti, ko īpaši šajā laikā sev atgādinājām, bija Mateja evaņģēlija 25:23 – „Tu esi bijis uzticīgspār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu” –, kā arī Pāvila 1. vēstules korintiešiem 10:13 – „Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest”. 

Attiecībā uz desmito tiesu – es redzu, kā Dievs skatās uz mūsu sirdīm, cik ļoti mēs pieķeramies mantai. Jo vairāk naudas ģimenē ienāk, jo vairāk ir jāatdod, un tur arī mūsu sirds tiek pieskatīta. Mēs ar vīru esam vienojušies, ka tā ir Dieva daļa un mums gar to nav nekādas darīšanas. Mums tā ir jāatdod tur, kur tā palīdz Dieva darbam, vai ar to kādam ir jāpalīdz – trūcīgiem cilvēkiem, bērniem, jebkur, kur ir vajadzība. Dievam patīk priecīgs devējs, un tā varam pieskatīt sevi un savas sirds stāvokli attiecībā uz mantu un naudu – cik priecīgi, cik viegli to dodam. Mēs to mācām arī bērniem: no naudas, ko viņi saņem vai kāds viņiem uzdāvina, arī viņi 10 % dod Dievam, 50 % atliek malā investīcijām, kur nauda veido naudu, un 40 % ir viņu tēriņiem. 

Šie piecarpus gadi bija tieši tik daudz, cik Dievs redzēja par vajadzīgu, lai mūsu sirdis mainītos. Šo ceļu mēs sākām iet finanšu dēļ, bet mūsu dzīvē mainījās tik daudz kas – mūsu attiecības, mūsu sirdis, mūsu mīlestība uz Dievu.  Nu jau mums ir cits prāts un cita pārliecība un mēs šos principus mācām arī saviem bērniem.

 

Vairāk ar Līgas Rūtiņas liecību var iepazīties vietnē https://www.instagram.com/ligarutina/.

 
« atpakaļ
 
Jezusdraudze.lv