jaunumus savā e-pastā:               


Kas tas ir?
 
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv Vairāk informācijas >
Baznīca, kristieši un finanses

Esi uzticams ar daudzumu un pateicīgs par mazumiņu.

Baznīca, kristieši un finanses – cik savienojamas ir šīs pasaules? Uz sarunu aicinājām Jēzus draudzes priekšniekus Daniēlu Godiņu un Jāni Prāmnieku, kā arī draudzes mantzini Endiju Krūtmani. 

Kāds ir galvenais princips, pēc kura vadāties, plānojot savas finanses?

Daniēls Godiņš: Finansēm ir jāpagodina Dievs – tā ir mana pārliecība. Otrs princips ir nedzīvot no algas līdz algai, bet censties kaut ko pavairot. Ne vienmēr pavairojas eiro, bet cenšos investēt arī laiku un talantus, lai radītu pievienoto vērtību tam, ko daru.  



Endijs Krūtmanis: Finanšu jautājumos vados pēc Rakstu vietām un tēriņiem cenšos noteikt prioritātes: vispirms ir desmitā tiesa, tad ikdienas obligātie maksājumi un tikai pēc tam tas, ko vēlos vai ko ir vērts iegādāties. Dažreiz ir nepieciešams nopirkt jaunu mēbeli, citreiz kādam jāpalīdz, bet šie tēriņi ir tikai pēc pirmajiem diviem. Rakstu vieta, uz kuru balstu savus principus, ir Salamana pamācības 3:9–101

Jānis Prāmnieks: Arī man desmitā tiesa ir pirmais maksājums, taču neesmu to aktīvi praktizējis visu mūžu. Pašlaik ir tā, ka desmitā tiesa pēc iespējas ātrāk jādabū prom no konta un tad zinu, ka varu droši darboties tālāk. Joprojām mācos, kā pareizi apieties ar naudu un to lietot, lai tā nestu labumu. Pēdējos gados esmu iemācījies krāt un nedzīvot no algas līdz algai. 

Kā jūs nonācāt līdz šīm prioritātēm?

D. Godiņš: Atlikt desmito tiesu man mācīja vecāki. Viņi teica, ka paši tā dzīvo, un to darījām kopā. Salikām naudu īpašās aploksnītēs un nesām uz baznīcu. Kad kļuvām lielāki, tas bija liels pozitīvs pārdzīvojums, ka varējām paši izvēlēties – mest naudu kolektē vai ziedot, piemēram, Svētdienas skolai. Tas bija finanšu lēmums! Ziedojām Baldones bērnu namam, un redzējām, kā viņiem pērk dāvaniņas. Savukārt par krāšanu uzzināju finanšu semināros. Tagad to praktizēju pats un arī bērniem mācu dzīvot pēc principa „10+10+80”: desmitā tiesa, 10 procenti uzkrājumos un dzīvošana no pārējiem 80 procentiem. 

Kurš skoloja pārējos?

E. Krūtmanis: Mans labākais skolotājs bija grūti laiki, kas pamazām aizveda pie atziņas, ka visa avots ir Dievs un viss ir Viņa rokās. 

Kas ir grūti laiki?

E. Krūtmanis: Reāls līdzekļu trūkums. 

Cik sen tas bija?

E. Krūtmanis: Deviņdesmitajos. Dažas epizodes bija pirms četriem pieciem gadiem. Tolaik es centos maksāt desmito tiesu, bet ne ar tādu disciplīnu kā tagad. Gribu precizēt, ka tā nav formula: samaksāju 10 procentus un gaidu, ka pārējie 90 nenormāli augs. Arī šīs finanses būs Dieva rokās. Es cenšos darīt to, kas no manis tiek prasīts. 

Jāni, vai arī tevi domāt piespieda grūti laiki?

J. Prāmnieks: Grūtajos laikos, kad dzīvoju no algas līdz algai, ja radās negaidīti tēriņi, bija liels stress. Tomēr mani neizskoloja tieši šis periods. Atceros brīdi, kad pirms vairākiem gadiem sēdēju mašīnā sastrēgumā un domāju: it kā šobrīd ar finansēm ir labi, tomēr tās ir tik svārstīgas. Bija sajūta – kaut kas nav kārtībā. Tajā dienā Dievs mani uzrunāja un es nolēmu, ka turpmāk maksāšu desmito tiesu katru mēnesi. Tomēr līdz pilnīgai paļāvībai man vēl ceļš bija ejams, jo pēc minētā lēmuma bija periods, kad domāju, ka man pašam ir ļoti jālemj, kur, kam un kad ziedošu. Noteiktu laiku atliku desmito tiesu, kādu brīdi paturēju savā krājkontā un tad noziedoju lielāku summu. Pa īstam to naudu neatlaidu. Vēlāk sapratu, ka tā nevar, un sāku maksāt desmito tiesu katru mēnesi uzreiz, tiklīdz ienāca alga.

Vai desmitā tiesa ir burvju nūjiņa, kas visu atrisina? Veselam cilvēkam taču ir divas rokas un kājas – jāiet un jāstrādā vairāk, jāpelna vairāk, un nebūs „grūti laiki”. Piekrītat?

E. Krūtmanis: Tas darbojas tikai tādos apstākļos, kad tev ir atļauts strādāt. Te jau ir tas āķis – paļauties, ka varēsi nopelnīt, pat ja tev ir lieli muskuļi un smadzenes, ir bezcerīgs gājiens. Absolūti bezcerīgs, jo apstākļi nav mūsu rokās. Tos nosaka Dievs. Gadās situācijas, kad neapdāvināts cilvēks spēj nopelnīt daudz, un Bībelē lasām, ka Kunga svētība spēj darīt cilvēku bagātu pat bez viņa paša pūlēm. Tāpēc desmitā tiesa notiek nevis pēc principa „es tev, tu man”, bet gan „lai kādi būtu laiki, desmitā tiesa ir un paliek”. 

Ko domā pārējie?

D. Godiņš: Nespēju sasaistīt desmito tiesu ar bagātību. Uzskatu, ka ikvienam kristietim ir jāstrādā smagi un daudz, bet ne kā vergam. Piemēram, ja taisi kurpes, tad taisi ļoti labas kurpes! Mums jābūt labiem savā darbā – ne tādēļ, lai nopelnītu, bet lai parādītu, kāds ir mūsu Kungs. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka cilvēks nespēj ziedot vairāk, kā Dievs atdod atpakaļ. Ja cilvēks ziedo bez aprēķina, Dievs iedos vairāk atpakaļ: caur draugiem, attiecībām, atziņām, arī finansēm. Dievs Bībelē ir teicis, lai mēs Viņu pārbaudām, un tā Rakstu vieta runā par naudu. Dievs saka, lai Viņu pārbaudām, vai Viņš neatvērs debesu vārtus un neliks līt svētības lietum.

E. Krūtmanis: Mums vienkārši jābūt krietniem savā darba vietā. Ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? 

D. Godiņš: Interesanti, ka Ēdenes dārzā darbs bija ar nolūku radīt cilvēka dzīvei jēgu. Tad nāca grēks un to sabojāja. Mūsdienās daudziem darbs šķiet kā sods. Sākotnēji tā nebija. 

Bet kāpēc tad ir jāmaksā desmitā tiesa?

D. Godiņš: Nav jāmaksā. Pēc bauslības Jaunajā Derībā nekas par to nav sacīts. BET! Pāvila otrās vēstules korintiešiem 9. nodaļas 8. pantā ir rakstīts: „Dievs var jums bagātīgi dot visādu žēlastību, ka jums arvienu ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek pāri labiem darbiem.” Šeit nozīmīgs ir žēlastības likums. Tāpēc, ka Dievs ir darījis, arī tu vari nākt un saņemt no tā augļus. Ja cilvēks ierauga, ka ziedošana ir nevis pienākums, bet iespēja parādīt Dievam, cik ļoti cilvēks uz Viņu paļaujas, tikai tad cilvēks var sākt saprast, ko nozīmē ziedošana.  

J. Prāmnieks: Desmitā tiesa nav manējā. Arī pārējie 90 procenti no ienākumiem ir no Dieva. Tā ir apziņa, ko grūti pat pierādīt. 

E. Krūtmanis: Es tiešām meklēju pamatojumu Bībelē un balstos uz četrām Rakstu vietām. Sākums ir Pirmās Mozus grāmatas 14. nodaļas 14.–21. pants2. Te es saprotu, ka lielākais vienmēr svētī mazāko. Melhisedeks, kurš bija ķēniņš un priesteris, deva vīnu un maizi, savukārt Ābrāms, kurš to saņēma, deva desmito tiesu. Kas notiek tālāk? Vēstulē ebrejiem 7. nodaļas 1.–4. pantā3 šī epizode tiek pārrunāta vēlreiz. Tālāk 110. psalma 1.–4. pantā4 atkal tiek pieminēts Melhisedeks, un ir skaidrs, ka runa ir par Kristu. Visbeidzot, Vēstulē ebrejiem 5. nodaļas 5.–10. pantā par šo situāciju tiek runāts atkal5. Stāsta morāle ir šāda: Melhisedeks bija priesteris, kurš deva vīnu un maizi. Kas pēc būtības notiek, kad mēs ejam pie Dievgalda? Priesteris mums pasniedz vīnu un maizi. Jēzus ir mūsu augstais priesteris, tāpēc mums viņam ir jāmaksā desmitā tiesa. Mēs to varam izdarīt, samaksājot desmito tiesu savai draudzei. 

Vai nabadzība ir svētība un bagātība – posts?

J. Prāmnieks: Ja Dievs ir svētījis ar finansēm, tas ir forši. Jautājums: kā tās tiek lietotas? Ja ir dots daudz, arī tālāk var dot daudz. Daudz vai maz – tas gan ir subjektīvs jēdziens. 

D. Godiņš: Bagātība un nabadzība, manuprāt, nav tikai metriska lieta; tur apakšā ir spēcīga teoloģija. Pasaulē vairāk runā par pārticības teoloģiju – ka dievbijīgie cilvēki ir bagāti –, bet Latvijā vairāk esmu saskāries ar nabadzības teoloģiju – ka dievbijīgie cilvēki ir trūcīgi, bet bagātie ir bezdievīgi. Šie abi ir grāvji. Bibliskais skatījums uz namturību ir tāds: īpašums ir mūsu atbildība, darbs ir kalpošana Dievam, dievbijīgi cilvēki ir uzticami, bet bezdievīgi – neuzticami. Savukārt ticīga cilvēka tēriņi ir atbildīgi. Nesaskatu nekādu problēmu, ja draudzē ir miljonārs vai nabadzīgi cilvēki. Problēma parādītos, ja uz šo jautājumu skatītos no viena vai otra grāvja. 

Baznīca ir bizness. Cik objektīvs ir šis apgalvojums?

J. Prāmnieks: Nepazīstu nevienu cilvēku, kurš, kalpojot Baznīcā, būtu kļuvis bagāts. 

Bet kur tad paliek ziedojumi?

E. Krūtmanis: Mūsu draudzes naudas izlietojumu var redzēt uz „Jēzus Draudzes Dzīves” pēdējā vāka. Ja raugāmies plašāk, tad Jēzus iedibinātā Baznīca nekad nebūs biznesa projekts, jo Baznīcas uzdevums ir kalpot citiem. Mēs finanses varam lietot tikai Kristus mērķiem – sludināt Evaņģēliju, kopt dvēseles, pasniegt Vakarēdienu. Ja nauda paliek pāri, mēs to lietojam labiem darbiem. Ja kāds to visu cenšas veidot kā biznesu, tad ar Dieva prātu agri vai vēlu viss tiek atklāts. 

Bībelē sacīts, lai krājam mantu debesīs, nevis uz zemes. Cik lielus uzkrājumus te, uz zemes, varam veidot? 

D. Godiņš: Es jautātu citādi: nevis cik, bet kādēļ? Naudu es krāju tikai tādēļ, lai samazinātu spriedzi ikdienā. Tas nemazina pārliecību, ka Dievs dod un gādā. Piemēram, bērnam ir izaugušas kājas un vajag jaunus zābakus – labi, ja ir uzkrājums. Ja tāda nebūtu, rastos nevajadzīga spriedze. 

E. Krūtmanis: Pareizāks skatījums ir gudra namturība, nevis formulas naudas uzkrāšanai. Mēs dzīvojam nemitīgas inflācijas apstākļos – šodienas eiro rīt jau ir nevērtīgāks. Tāpēc, vienkārši krājot, mēs patiesībā zaudējam. Svarīgi ir saprast mērķus un saimniekot atbildīgi, plānot un paredzēt vajadzības. 

Vai ņemt kredītu ir kristīgi?

D. Godiņš: Visi kredīti nav vienādi. Hipotekārais un studiju kredīts, manuprāt, ir citādi. Ja runājam par fizisko personu patēriņa kredītiem, tad labs vadmotīvs ir Salamana pamācību 22. nodaļas 7. pants: „Bagātais valda pār nabagiem, un, kas aizņemas, kļūst par aizdevēja kalpu.” Tāpēc es bēgu no parāda kā no slimības. Nepieciešamība atmaksāt kredītu traucē skatīties uz Dievu un sekot Viņa aicinājumam, jo acu priekšā ir parāds. Naudas aizņemšanās nozīmē, ka dzīvoju pāri saviem līdzekļiem. Tā nav paļaušanās uz Dievu, turklāt tā rada papildu spriedzi. Katrs jauns kredīts ir jauna bumbiņa, un ar laiku kļūst grūti ar tām visām žonglēt.

E. Krūtmanis: Man ir hipotekārais kredīts, un es to redzu kā instrumentu pārdomāta lēmuma īstenošanai. Tas ir resurss nākotnei, kuram veltu savu laiku tagad. Alternatīva ir īrēt, bet hipotekārais kredīts dažkārt ir pat lētāks. 

J. Prāmnieks: Hipotekārais kredīts būtībā ir īres tiesības ar izpirkšanu. Tas vairāk ir darījums, nevis aizņemšanās. 

Bībelē sacīts: ja būsi uzticams mazās lietās, Dievs tevi iecels valdīt pār lielām. Ko novēlat tiem cilvēkiem, kam pašlaik ir maz, un tiem, kam ir daudz?

D. Godiņš: Numur viens: vārdi „esi uzticams mazās lietās, tad Dievs iecels valdīt pār lielām”  ir spēkā gan tagadnē, gan nākotnē. Tie attiecas gan uz mūžīgo dzīvi debesīs, gan uz mūsu zemes dzīvi. Dievbijīgiem cilvēkiem novēlu: esiet uzticami, jo Dievs šodien aizvien runā. Ir maldīgi domāt, ka visa nauda, kas tev ir dota, ir domāta tikai tev. Dievs dod mums, lai mēs dotu tālāk. Savukārt tiem, kam ir mazāki ienākumi, es novēlu: esiet pateicīgi, jo, lai kur jūs būtu, Dievs ir izvēlējies jūs pa to ceļu izvest. Esiet uzticami, ja jums ir daudz, un pateicīgi par mazumiņu, jo Dievam vienmēr ir plāns. Dievs gaida, kad mūsu sirdis būs gatavas atsaukties.  

 

Sarunu vadīja Edgars Gertners

1 9 Dod godu Tam Kungam arī no savas mantas un piešķir Viņam visu savu ienākumu pirmajus,
10 tad pildīsies tavi šķūņi ar pilnību, un tavas vīna spiedes plūdīs pār malām pāri.

 

2 14 Kad Ābrāms dzirdēja, ka viņa radinieks aizvests gūstā, tad viņš lika nostāties savam karaspēkam, mājās dzimušiem vergiem, trīs simti astoņpadsmit vīriem, un viņš dzinās tiem pakaļ līdz Danai. 
15 Un viņš dalīja savus ļaudis un uzbruka tiem naktī, sita tos un dzinās tiem pakaļ līdz Hobai, ziemeļos no Damaskas. 
16 Un viņš atveda atpakaļ visu mantību, un arī Latu, savu radinieku, viņš atveda atpakaļ līdz ar tā mantību, arī sievas un ļaudis.
17 Un Sodomas ķēniņš gāja tam pretim Savas ielejā, tā ir ķēniņu ieleja, pēc tam, kad viņš bija atgriezies no Kedarlaomera un to ķēniņu sakāves, kas bija ar to.
18 Un Melhisedeks, Salemas ķēniņš, iznesa vīnu un maizi; viņš bija visuaugstā Dieva priesteris.

19 Un viņš to svētīja un sacīja: "Lai svētī Ābrāmu Visuaugstais, kas radījis debesis un zemi.
20 Un slavēts lai ir visuaugstais Dievs, kas tavus ienaidniekus devis tavās rokās."

21 Un Ābrāms deva tam desmito tiesu no visa, kas tam piederēja.

 

3 1 Šis Melhisedeks, Salemas ķēniņš, visuaugstākā Dieva priesteris, sastapās ar Ābrahāmu, kad tas atgriezās no ķēniņu sakāves, un viņu svētīja;
2 viņam Ābrahāms arī piešķīra desmito tiesu no visa; viņš vispirms ir taisnības ķēniņš, tā viņa vārds tulkojams, bet tad arī Salemas ķēniņš, tas ir – miera ķēniņš,
3 bez tēva, bez mātes, bez cilts raksta; viņam nav ne dienu sākuma, ne mūža gala, bet, Dieva Dēlam līdzināms, viņš paliek priesteris mūžam.
4 Redziet, cik liels ir tas, kam sentēvs Ābrahāms ir devis desmito tiesu no ieguvuma!

 

4 1 Dāvida psalms. Tā Kunga vārds manam kungam: "Sēdies pie Manas labās rokas, tiekāms Es lieku tavus ienaidniekus par pameslu tavām kājām!"
2 No Ciānas Tas Kungs izplatīs tava sceptera varu. Valdi savu ienaidnieku vidū!
3 Tava tauta būs labprātīga tava karagājiena dienā. Tavi jaunekļi nāks pie tevis svētā glītumā kā rasa no rīta blāzmas klēpja.
4 Tas Kungs ir zvērējis, un Viņš to nenožēlos: "Tu esi priesteris mūžīgi pēc Melhisedeka kārtas."

 

5 5 Tāpat arī Kristus nav pats Sev piešķīris augstā priestera godu, bet Tas, kas Viņam ir teicis: Mans Dēls Tu esi, šodien Es Tevi esmu dzemdinājis.
6 Kā arī citā vietā Viņš saka: Tu esi priesteris mūžīgi pēc Melhisedeka kārtas. –
7 Savās miesas dienās ar stipru balsi un asarām Viņš ir raidījis daudz karstu lūgšanu pie Tā, kas Viņu varēja izglābt no nāves, un ir ticis atpestīts no bailēm
8 un, Dēls būdams, tomēr ir mācījies paklausību no tā, ko cietis.
9 Un, pilnību sasniedzis, Viņš ir palicis visiem, kas Viņam paklausa, par mūžīgās pestīšanas gādnieku,
10 Dieva nosaukts par augsto priesteri pēc Melhisedeka kārtas.

 
« atpakaļ
 
Jezusdraudze.lv