jaunumus savā e-pastā:               


Kas tas ir?
 
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv Vairāk informācijas >
No apmeklētāja kļūt par veidotāju
No apmeklētāja kļūt par veidotāju
Pagājušā gada nogalē Jēzus draudzē tika ievēlēta jauna padome un vadītāji. Pirmo reizi draudzei ir divi priekšnieki – valdes priekšsēdētājs Jānis Prāmnieks un padomes priekšsēdētājs Daniēls Godiņš. Par to, ko tas nozīmē praktiski un kas draudzē gaidāms 2020. gadā, lasiet šajā intervijā! 

Kā tas nākas, ka draudzei ir divi priekšnieki?



Daniēls: Atbilde uz šo jautājumu manā gadījumā meklējama senāk, kad papildus darbam un kalpošanai draudzē es iesaistījos kalpošanā „Sāc”. Tas ir attīstības centrs, kas palīdz Latvijas draudzēm organizēt darbu. Braukājot apkārt un redzot situāciju draudzēs, pamanīju tendenci, ka draudzes priekšnieks ir saimnieks, kas rūpējas par saimniecību, bet, ja vien tās nenosedz mācītājs, novārtā paliek trīs lielas jomas. Pirmā ir vīzija jeb nākotnes plāni, otrā ir kalpotāju apmācība un trešā – kalpotāju aprūpe. Ja kādai no šīm jomām papildus savai kalpošanai var pieslēgties mācītājs, tās darbojās, bet biežāk – stagnē. Tāpēc mums ir divi vadītāji – katrs ar savu atbildību.

JānisManā pārziņā ir finanses, praktiskie ikdienas lēmumi un saimniecisko problēmu risināšana, t. sk. namu apsaimniekošana, SIA „Ceļš”, bērnudārza „Jēriņš” un Rāmavas muižas administratīvā sadaļa. Mūsu draudze ir liela, un bez tā, kas notiek dievnamā, ir vēl daudz citu aktivitāšu. Viens cilvēks to nevar pārraudzīt, īpaši, ja viņam ir pamatdarbs, tāpēc ir labi, ka varam atbildības jomas nodalīt. Nevajag vienam cilvēkam uzkraut visu.

Kādus jautājumus pārraudzīsi tu, Daniēl?

Daniēls: Tos, kas attiecas uz cilvēkiem. Ir grūti to nodefinēt konkrēti. Šī joma sākas ar jautājumiem, ko sev uzdod katrs no mums: kur man būt, ko man darīt, kāpēc vispār būt draudzē? Te ir svarīgi saprast, cik tālu sniedzas draudzes priekšnieka un cik tālu mācītāja atbildība, taču būtībā mācītājam nebūtu jārisina tādi jautājumi, kas nav viņa tiešās darbības laukā, lai viņš varētu pilnvērtīgi veltīt laiku savai kalpošanai. Te gan gribu uzsvērt, ka mācītājs netiek pabīdīts malā – tas ir kopīgs darbs ar padomi.

Kādās jomās tu varētu mācītāju atslogot?

Daniēls: Baznīca no mācītāja gaida, ka viņš veiks kazuālijas un visu, kas saistīts ar dievkalpošanu un tradīcijām. Savukārt darbs ar kalpošanas jomu vadītājiem nav definēts, taču nedarīt to arī būtu muļķīgi. Kalpotāju sagatavošana nav vienkārša – ja tā būtu vienkārša, tad kāds jau sen to būtu sakārtojis. Raugoties uz draudzes padomi, es redzu divus uzdevumus: pirmais – nemitīgi raudzīties uz draudzes kopīgo misiju, kāpēc mēs kā draudze pastāvam; otrais – dot skaidrību, kā mēs šo misiju varam īstenot. Draudzes padomes vadītāja uzdevums ir nemitīgi turēt roku uz pulsa attiecibā uz to, kā mēs šīs divas lietas īstenojam.

Jānis ir valdes priekšsēdētājs, Daniēls – padomes priekšsēdētājs. Kurš tad, galu galā, būs draudzes seja? 

Jānis: Tas ir Daniēls, padomes priekšsēdētājs. Vienkārši sakot, draudzes priekšnieks ir Daniēls. Es viņu, protams, varu aizvietot, piemēram, kā tas notika iesvētībās, taču nākotnē es vairāk rūpēšos par saimniecību, bet Daniēls būs publiskā runas persona. Jāpiebilst, ka mēs neesam tikai divi – ļoti lielu darbu veic arī draudzes mantzinis Endijs Krūtmanis, kurš ļoti rūpīgi seko līdzi finansēm un mums abiem sniedz lielu atbalstu. Protams, strādā arī revidenti, padome un valde.

Daniēls: Tavs jautājums ir vietā, taču mazliet nekorekts. Tas ir līdzīgi kā arhitekts, kurš ir uzzīmējis māju, – to nosauc viņa vārdā, taču nevienu ķieģeli viņš tajā nav iemūrējis. Līdz ar to Jānis ir tas, kurš būvē, lai draudzes būtība juridiski un bieži vien arī finansiāli turētos kopā. 

Jānis: Pirms darba pagaidu pārvaldē man bija ļoti miglains priekšstats par to, ko dara un par kādiem jautājumiem lemj draudzes vadība. Padomei būtu vairāk jāinformē par to, kas notiek draudzē un vadībā.

Daniēls: Padomes šī brīža prioritāte ir panākt, lai visi iesaistītie cilvēki varētu vienkārši atbildēt uz jautājumu, kāpēc viņi tur ir un kuru jomu pārstāv. Kopumā ir četras darbības jomas, kurās katrs padomes loceklis sevi agrāk vai vēlāk ieraudzīs. 

Kādas ir šīs jomas?

Daniēls: Pirmā, par kuru ir vislielākā skaidrība, ir saimniecība, ko vada Jānis. To liekam sadaļā „valde”. Nākamā joma ir kalpotāju apmācību sagatavošana, un ir cilvēki, kas rūpējas, lai mums draudzē būtu vietas, kur šo apmācību veikt. Trešā joma ir esošo kalpošanas vadītāju aprūpe – tās ir regulāras tikšanās reizes un atbalsts. Pēdējā joma skar ilgtermiņa domāšanu – te ietilpst plānošana vismaz gada apmērā par veicamajiem pasākumiem un sasniedzamajiem mērķiem. Piemēram, kad veidojām Alfakursu, mums īsti nebija skaidrs, ko tālāk darīt ar cilvēkiem, kuri to ir izgājuši. Viens no uzdevumiem ir izdomāt, kāds būtu loģisks nākamais solis. Alfair tikai viens piemērs. Līdzīgi ir ar iesvētībām. 

Jāni, kādi uzdevumi ir saimniecības jomā?

Jānis: Pirmais, kas nāk prātā, – jāpabeidz baznīcas remonta projekts, kas ir finiša taisnē, taču jāatrisina vēl dažas juridiskas nianses. Otrs ir projekts GASN – Garīdznieku atalgojuma un sociālā nodrošinājuma sistēma. Šis ir stratēģisks lēmums, kas var ietekmēt draudzi uz ļoti ilgu laiku. GASN paredz, ka 30 % no draudzes īpašumiem ir jānodod LELB rīcībā, lai no šo īpašumu ienestās naudas varētu algot mācītājus visā Latvijā. 

Daniēls: Problēma ir tā, ka lauku draudzes nevar nosegt mācītāju algas.

Vai šis ir 2020. gadā risināms jautājums?

Jānis:Tas tiek risināts jau kopš 2007. gada. Mūsu draudze par to ir sarakstījusies un regulāri tiekas ar LELB. Mums ir dažādi skatījumi par to, kas ietilpst šajā projektā un kas jau ir nodots LELB lietošanā bez atlīdzības.

Daniēls: Piemēram, līdz šim mūsu draudze jau ir atbalstījusi mācītājus tieši, bet GASN projektā tas netiek ņemts vērā, tāpēc mums ir daudz jautājumu par to, kā to visu labāk īstenot un sakārtot. 

Juridiski būs, ko pasvīst. Kādi ir uzdevumi tavā jomā, Daniēl?

Daniēls: Aktuāls ir jautājums par otru mācītāju, un ir svarīgi, kā viņš redzēs šo pārvaldes sistēmu. Otrs – jārada vide, lai varētu darboties atvērtas Bībeles studijas grupas. Četru gadu laikā vajadzētu izveidoties desmit dažādām grupām, kas tiekas dažādos laikos un vietās, jo draudzes uzdevums ir palīdzēt veidot attiecības ar Dievu. Vislabāk to var izdarīt, iepazīstot Bībeli. Trešais uzdevums ir stiprināt esošās kalpošanas jomas un sekmēt jaunu kalpošanas vadītāju rašanos, lai darbu varētu veikt plašāk. Mums kā Rīgas draudzei ir jādara vairāk nekā tiem, kuru draudzē ir mazāk cilvēku.

Vai līdz šim esat bijuši priekšnieka amatā?

Daniēls: Man šī ir pirmā reize.

Jānis: Ikdienā strādāju enerģētikas jomā, kur vadu komandu, taču grūti šo pieredzi attiecināt uz darbu draudzē.

Daniēls: Jāņa stiprā puse ir konsekvence – ja paņem vienu nišu, tad izpucē to līdz galam. Man šīs īpašības pietrūkst, taču Dievs ir devis ko citu. Piemēram, organizējot GLS konferenci, kur piedalās ap 800 dalībnieku, es sapratu, ka ir ļoti svarīgi iedot skaidrus mērījumus, ko nozīmē labi padarīts darbs. Savukārt, strādājot valsts iestādē, kur naudas summas ir lielākas, ir svarīga kompetence. Tagad, ikdienā strādājot par komandu treneri, esmu novērojis, ka ļoti svarīgas ir personiskās attiecības. Nav jēgas pārdot savas darba stundas, ja tur klāt nav sirds. Šīs atziņas cenšos īstenot savā ikdienas dzīvē un darbā, tagad arī šajā kalpošanā.

Vadīt draudzi ir tikpat grūti, cik palikt mierīgam laivā, kad jūrā trako vētra. Kāpēc jūs atsaucāties aicinājumam būt draudzes vadībā?

Jānis: Ja varu palīdzēt draudzei un kalpot, man ir jāatsaucas. Pirms tam bija gana ilgs laiks pārdomām. Es lūdzu, un sirdī bija skaidrība – ja mani aicinās, ir jāiet. No ērtību viedokļa, protams, šis nav viegls lēmums, jo ērtību šeit nav. Taču slogs ir mazāks nekā vēlme iet un kalpot.

Daniēls: Lūdzu Dievam pēc kalpošanas. Pašam negaidot, nāca šis piedāvājums. Teikšu godīgi – es uz šo amatu netiecos, taču ļoti labi zinu, ko nozīmē pretoties Dieva aicinājumam. Tāpēc arī piekritu. 

Kā draudze var palīdzēt jums un padomei veiksmīgi strādāt nākamos četrus gadus?

Daniēls: Lūdziet vienmēr par saviem vadītājiem – par mācītāju un padomi. Otrs – ja reiz šī ir tā vieta, kur tu garīgi ēd, tad aicini līdzi citus. Manuprāt, visveselīgākais veids, kā stāstīt citiem par Dievu, ir stāstīt par to, kur tu garīgi uzlādējies. 

Jānis: Pievienojos Daniēla sacītājam. Noteikti vajag arī atsaukties. Padome viena visu nespēj, spēks ir draudzē. 

Kāds ir jūsu vēlējums šim gadam?

Jānis: Vēlu, lai cilvēki turpinātu just vai no jauna sajustu, ka draudze ir ģimene un mājas, kur var gan saņemt, gan sniegt atbalstu. 

Daniēls: Novēlu piederību! Novēlu pārslēgties no apmeklētāja uz veidotāju. Tas var izpausties kā laiks, kas tiek pavadīts baznīcas sienās. Tas var izpausties kā finanses, kad savas attiecības ar Dievu sāc pārbaudīt ziedojot. Tas var izpausties kā lūgšanas arī ārpus draudzes telpām. Iespējas ir ļoti dažādas. Lai izdodas atrast savu vietu un piederību! 


intervēja Edgards Gertners

 
« atpakaļ
 
Jezusdraudze.lv