jaunumus savā e-pastā:               


Kas tas ir?
 
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv Vairāk informācijas >
Atturība
Atturība

Anda Miķelsone

Atturība. No Vēstulē galatiešiem minētā Gara augļa raksturojuma šī īpašība mani ir mulsinājusi visvairāk. Atturīgs smaids ir tikai tāds vēss pussmaids. Atturīgs cilvēks aiztaupīs gan ātru dusmu vārdu, gan arī laipnu iedrošinājuma vārdu un vajadzības brīdī diez vai momentā atsauksies pēkšņam palīgā saucienam. Atturīgi cilvēki labprāt nekur neiesaistās, neizsaka viedokli un priekšlikumus, atturas balsojumos... Nevar taču būt, ka Dievs vēlētos izdzēst mūsos sirsnību, atsaucību un iniciatīvu? Atklāsmes grāmatā Viņš vēršas pret remdenajiem.



Par atturībniekiem arī sauc tos, kuri atsakās no alkohola. Jā, būtu svarīgi saprast, no kā tieši Dievs Svētais Gars savus bērnus attur, jo laika gaitā šī vārda nozīme acīmredzot ir mainījusies. Bībeles jaunajā tulkojumā „atturības” vietā ir „savaldība”, un to es saprotu daudz labāk. Vairākos Bībeles tulkojumos angļu valodā lietots vārds „paškontrole”. Tas nozīmē – valdīt pār savu miesu, savaldīt egoismu, nolikt pie vietas „veco Ādamu”, proti, atturēties no grēka.

Parasti par savaldību un paškontroli mēs runājam tad, ja ar to ir problēmas, un parasti arī šī runāšana nepalīdz tikt ar sevi galā. Kamēr mēs analizējam situāciju, pētām un spriežam, tikmēr mirklis jau ir pagājis, viss jau ir noticis – nesavaldītā miesa ir izdarījusi kaut ko automātiski, pēc inerces. Vārds ir pateikts, aizliegtais auglis ir iekosts, durvis ir aizvērušās, labā izdevība palaista garām, grēks ir izdarīts. Pēc tam vakarā domājam: to nevajadzēja teikt, to vajadzēja darīt citādi... 

Ko darīt? Cita ceļa nav: jācenšas tiekties un pastāvīgi būt pēc iespējas tuvāk Dievam, lai Svētā Gara auglis briest arvien gatavāks un stabilāks. Nekā citādi to iegūt nevar. Tikai Svētais Gars, kas vienmēr ir klāt, var laicīgi atmaskot kārdinājumu un iedrošināt izdarīt pareizo izvēli. Pēc tam vakarā atskatāmies ar pateicību: cik brīnišķi, mans Dievs, Tu mani vadi!


Jānis Upītis 

Domājot par atturību, prātā nāk Bībeles vieta no 1. Mozus grāmatas 6. nodaļas, kur aprakstīts, kā cilvēks apliecina savu piederību Dievam, un tas prasa pilnīgu paklausību un atturību daudzās ikdienas lietās. Cik bieži ikdienā es atceros par iesvētes dienā doto solījumu Dievam? Mūsdienu sabiedrība neprasa atturību un solījumu turēšanu; tieši pretēji – aicina baudīt visu, ko sirds vēlas, kamēr tev ir dots dzīves laiks uz šīs planētas. Arī pie sevis esmu novērojis, ka daudzie solījumi Dievam un vēlme mainīties bieži piedzīvo izgāšanos. Dažas grēka nezāles, kuras Dievs man bieži ir uzrādījis, tomēr ir turpinājušas augt manā sirdī gadiem. Slava Kristum, kurš ar mani ir ļoti pacietīgs! 

Jēzus nav kāds darba devējs, kam var beigties pacietība un kas kādu dienu mani atlaiž no darba. Viņš mani nepamet ne mirkli, Viņš pazīst manu sirdi, redz arī manu neatlaidību un vēlmi atturēties no vecās grēkpilnās dzīves. Viņš ir vadījis mani kalpošanā, un varu teikt, ka man daudzie kalpošanas veidi draudzē ir ļoti palīdzējuši atturēties no pasaules vilinājumiem, atrast laiku, lai sarunātos ar Viņu un darītu Dieva valstības darbu. Tāpat Jēzus redz mūsu visu nespēku un vienmēr steidzas mums palīgā. Kristus stiprina mūsu atturību ik dienu. Dažreiz tas notiek domās, kad atceramies kādu Dieva vārda pantu, klausoties sprediķi vai arī tad, kad draudzes māsa vai brālis sniedz mums labu padomu. Vienu es zinu: tikai Jēzus tuvumā var piedzīvot to, kā dievišķais spēks palīdz izravēt no sirds visas grēcīgās dzīves nezāles, lai to vietā augtu Svētā Gara augļu dārzs. Tāpēc aicinu ikvienu atsaukties, iesaistīties un palikt draudzes kalpošanā, kur – es ticu – Jēzus mūs katru gaida un vēlas lietot, lai mūsos nobriestu atturības auglis.


Matilde Kolma

Domāju, ka atturēšanās no kādām iekārēm un ieradumiem nav vienīgais, uz ko Dievs mūs aicina. Viņš vēlas, lai patiesi pievēršam sirdi Viņam, lai arvien vairāk atsakāmies no jebkā, kas novērš mūs no Dieva, un lai spējam ieraudzīt Viņa patieso skaistumu un varenību, sajust Viņa īpašo tuvumu. Tik daudz kam dzīvē mēs atvēlam vairāk vietas nekā Dievam! Jo biežāk tā notiek, jo lielāks kļūst attālums starp cilvēku un Dievu. Viņš vienmēr ir mums tuvu un sniedz savu roku; mēs paši esam tie, kas attālinās. 

„Bet man pret tevi ir tas, ka tu esi atmetis savu pirmo mīlestību.” (Atkl 2:4)Kad maldāmies neceļos, par daudz pievēršamies nenozīmīgajam, Dievs gaida, kad mēs atgriezīsimies, jo Viņš ir mūsu patiesā un pirmā mīlestība. Viņš saka, lai nākam, lai to visu atstājam un sekojam Viņam. Tāpat arī Dievs aicina mūs kalpot – kalpot VIŅAM – lēnā, klusā garā un pazemībā, negaidot godu un slavu no citiem, jo viss gods un slava pieder Viņam, kas vienīgais mūs dara spējīgus uz labiem darbiem. Tas nozīmē – jāatturas izcelt sevi gaismā, kurā mēs tāpat nespētu mirdzēt bez Viņa varenības un spēka. Tas, ka varam skriet un nepagurt, iet un nepakrist, ka varam elpot – tā visa ir Dieva žēlastība!

 

 

 

 

 

 
« atpakaļ
 
Jezusdraudze.lv