jaunumus savā e-pastā:               


Kas tas ir?
 
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv Vairāk informācijas >
Kas ir labprātība?
Kas ir labprātība?
Rolands Kalniņš

Labprātība ir tas, ka ar prieku, ne piespiesti esam ar mieru kaut ko paveikt. Kā jau zinām, labprātība ir viens no Dieva vārdā minētajiem Gara augļiem. Tātad tā ir nevis mūsu pašu nopelns vai laba griba, bet gan Svētā Gara darbs mūsos. Dievs visiem cilvēkiem pirmais ir parādījis labprātību, sūtīdams pasaulē savu Dēlu, lai Viņš samaksātu par mūsu pārkāpumiem – samaksātu ar savu dzīvību. Un Pestītājs to darīja labprātīgi. Neviens Viņu uz to nevarēja piespiest. Viņš izvēlējās iet šo grūto ceļu mūsu dēļ. Manis dēļ! Tā vislielākajā mērā labprātība ir izpaudusies arī manā dzīvē. Pēc tam esmu to piedzīvojis no vecākiem un līdzcilvēkiem. Arī viņi labprātīgi un ne piespiesti ir gādājuši par mani unveduši mani pie Dieva. Ticu, ka Svētais Gars pieskaras katram, dodot labprātību atsaukties Dieva aicinājumam un labprāt kalpot citiem. Nest vēsti par glābšanu ikvienam un darīt to nekurnot, negaidot par to pretī samaksu. Tieši otrādi – esot gatavam vēl piemaksāt, lai šo darbu varētu veikt.


Esmu pateicīgs, ka arī mani Dievs ir izraudzījis par sava Vārda nesēju šajā pasaulē. Un kā ir ar tevi? Vai tu jau stāvi Tā Kunga darba laukā? Katram no Viņa bērniem ir paredzēts savs īpašs uzdevums, īpaša darba vieta plašajā darba laukā. Vai tava darba vieta jau ir aizpildīta vai arī tā vēl arvien stāv tukša? Lai Dievs caur savu Garu dāvā katram labprātību sadzirdēt un atsaukties Viņa aicinājumam! Jānis Kristītājs par Jēzu teica: „Viņam vajag augt, bet man iet mazumā.” Labprātība ir viena no Pestītāja īpašībām. Svētais Gars mūs veido arvien līdzīgākus Viņam – lēnām un pacietīgi, līdz reiz mēs visi tiksim pārvērsti Kristus līdzībā. Līdz tam mums vēl daudz jāmācās un jāpriecājas par katru Gara augli, ko Viņš savā žēlastībā mums ļauj jau šīs zemes laikā nest un apkārtējiem līdzdalīt.


Edīte Ligere

Vārdu „labprātība” varam sadalīt – „labs” un „prāts” –, un šo labo prātu visvairāk var izjust attieksmē pret citiem. Tomēr es mudinātu nošķirt, vai labs prāts mums ir tādēļ, lai kādam ko dāvinātu, vai arī dodot mēs tomēr gaidām kaut ko pretī. Dots devējam atdodas? Jā, bet citādi – tu gūsti no došanas, tā ir bagātība. Labprātība iet roku rokā ar nesavtību, un atalgojums ir prieks un reizēm mīlestība. Uzskatu, ka labprātību daļēji var ieaudzināt no bērna kājas, ja mēs, pieaugušie, rādām priekšzīmi.

Labprātības sajūtu es varētu raksturot kā klikšķi, kas iedarbina smadzenēs mazu motoriņu – dzinuli. Ja kāds man lūdz palīdzību, es cenšos neatteikt, zinot, ka otra situāciju varu padarīt labāku. Ideāli, ja pati ieraugu, ka kādam ir nepieciešama gādīga roka. Kā Ludmilas kundze reiz man vēstulē rakstīja: „Dievs man ceļā deva jaunu sievieti ne tikai ar redzīgām acīm, bet arī ar redzīgu sirdi.” Esmu arī priecīga, ja kāds bez teikšanas pamana manas grūtības un vajadzības. Piemēram, mana labā kaimiņiene piedāvāja manas ģimenes prombūtnes laikā pieskatīt kaķi un kora dalībniece, uzzinājusi, ka es mājās gleznoju un vēlētos mentoru, sarunāja man tikšanos ar profesionālu gleznotāju. Bez prasīšanas. Vai nav brīnišķīgi?!

Kāpēc tieši labprātība ir viens no Svētā Gara augļiem, patiesībā nemaz nezinu. Varbūt tāpēc, ka tā ir uz darbību orientēts tikums, kurā mēs dalām ar citiem mīlestību.


Rute Bikše

Labprātība – viens no Gara augļiem, par ko runā Bībele. Tas ir Svētā Gara darbs pie mums, ka Viņš liek nobriest šiem augļiem ikviena kristīga cilvēka dzīvē, kurš tic uz Jēzu Kristu un Viņam seko. Labprātība nozīmē darīt no laba prāta, darīt no sirds. Šis Gara auglis nobriest pie mums gan attiecībā uz Dievu, gan attiecībā uz līdzcilvēkiem.

Varbūt zināt šo Rakstu vietu: „Un Jēzus nosēdās ziedojumu šķirstam pretī un skatījās, kā ļaudis naudu meta šķirstā; un daudz bagātu iemeta daudz. Un kāda nabaga atraitne nāca un iemeta divi artavas, tas ir viens kvadrants. Un Viņš pieaicināja Savus mācekļus un tiem sacīja: „Patiesi Es jums saku: šī nabaga atraitne vairāk ir iemetusi nekā visi, kas ziedojumus šķirstā ir metuši. Jo visi no savas pārpilnības ir metuši; bet šī no savas nabadzības ir iemetusi visu, kas tai bija, visu savu padomu.”” (Mk 12:41–44)

Lūk, daži pārdomu punkti, par kuriem man bija jādomā. Ceru, ka tie uzrunās arī tevi.
· Atraitne atdeva visu savu padomu. Ko es dodu Dievam? Man ir laiks, nauda, hobiji, talanti, prasmes. Draudzē ir tik daudz iespēju un vajadzību, kur kalpot! Kā es to atbalstu?
· Nav svarīgi, cik daudz es dodu, bet ar kādu sirds attieksmi to daru.
· Pat nabadzīgie dzīves apstākļi neattur šo sievieti pienest Dievam pateicību arī no tā, kas viņai ir, jo viņa no Dieva ir saņēmusi tik daudz žēlastības un laipnības un uz to viņa cer arī turpmāk. Uz ko ceru es?
· Interesanti – ir Kāds, kas vēro mūs un redz mūsu sirdi. Jēzus speciāli paaicināja pie sevis mācekļus, lai parādītu viņiem to, ko Viņš redzēja. Viņš atklāj to arī tev, kad to lasi. Jēzus aicina mūs LABPRĀTĪGI pateikties Dievam, LABPRĀTĪGI atbalstīt Dieva valstības darbu.

„Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl.” (2Kor 9:7)
 
« atpakaļ
 
Jezusdraudze.lv