jaunumus savā e-pastā:               


Kas tas ir?
 
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv Vairāk informācijas >
Intervija ar Elizabeti Čodari un Matildi Kolmu
Intervija ar Elizabeti Čodari un Matildi Kolmu

Par Elizabetes Čodares un Matildes Kolmas kalpošanu draudzē daudzi nemaz nenojauš. Viņas savus darbus dara klusi un neko neafišējot. Šoreiz – saruna par kalpošanu diakonijā, bet ne tikai, jo abas meitenes kalpo dažādās nozarēs.


Ar ko jūs nodarbojaties ikdienā?



Matilde: Ikdiena man paiet diezgan vienkārši – mācos skolā. Savu laiku pavadu, arī kalpojot mūsu draudzes jauniešu darbā, LEAF un diakonijā.

Elizabete: Es mācos 12. klasē un kalpoju diakonijā, jauniešu darbā un LEAF, kā arī Svētdienas skolā.

Kas jūs pamudināja kalpot draudzes diakonijā, un kā šajā kalpošanas jomā nonācāt?

Matilde: To brīdi, kad sāku kalpot, pat īsti neievēroju. Tā kā mana mamma strādā diakonijā, viņa katru gadu brauc uz trīs dienas ilgām diakonijas darbinieku rekolekcijām. Mani tas jau diezgan sen ieinteresēja. Es sāku braukt viņai līdzi, un piedalos tur jau kādus septiņus gadus. Tā es pamazām iejutos diakonijas vidē, un, kad arī Elizabete sāka braukt uz rekolekcijām, sākām diakonijā izpalīdzēt, veicot mazus darbiņus.

Elizabete: Viss sākās ar to, ka pirms apmēram pieciem gadiem draudzes Ziemsvētku eglītē mēs palīdzējām izdalīt loterijas lapiņas. Pēc tam mūs uzaicināja uz diakonijas darbinieku rekolekcijām, un vēlāk sākām iesaistīties jau aktīvāk.

Jauniešiem ir tik daudz dažādu nodarbju. Kāpēc tieši diakonijas kalpošana?

Matilde: Ir labi, ja to, ko patīk darīt, var sasaistīt ar baznīcu un kalpošanu. Tā var iepriecināt gan sevi, gan Dievu, tāpēc kalpošana, manuprāt, ir vislabākais veids, kā pavadīt brīvo laiku. Es varu to darīt arī kopā ar citiem kristiešiem un tāpēc jūtos labi, esot kopā ar savējiem. Atsaucoties uz aicinājumu kalpot diakonijā, es pat nezināju, ka tas man sagādās tik lielu prieku un piepildījumu. Tieši kalpojot, īpaši sajūtu Dieva klātbūtni un to, ko nozīmē būt ar Viņu.

Elizabete: Ļoti vērtīgi ir tas, ka varam kalpot dažādu paaudžu cilvēkiem.Svētdienas skolā no bērniem mācos vienkāršību. Reizēm visu gribas sarežģīt un būt perfektiem, bet Dievs mūs, savus bērnus, mīl tādus, kādi esam.Jauniešu vakaros man patīk tas, ka varu būt kopā ar citiem ticīgiem jauniešiem un runāt par jautājumiem, kas mums ir svarīgi.Savukārt diakonijā es jūtos kā mājās. Man patīk tur būt un palīdzēt.Esmu no sirds pateicīga un priecīga, ka esmu aicināta kalpot, jo tā esmu daudz mācījusies un augusi ticībā. Kopš esmu aktīvi iesaistījusies kalpošanā, manas attiecības ar Dievu ir kļuvušas dzīvas!

Ko tieši jūs diakonijā darāt?

Matilde: Esam gatavas palīdzēt visur, kur tas ir vajadzīgs. Piedalāmies un kalpojam senioru pasākumos, pirms svētkiem palīdzam izgatavot kartītes, Ziemsvētkos nogādājam paciņas un padziedam, paciemojamies pie cilvēkiem. Reizēm apmeklējam mūsu draudzes pansionātu –parunājamies ar pansionāta iemītniecēm. Katru gadu vasarā vienu mēnesi apkopju pansionāta telpas.

Vai nav grūti kalpot vecākās paaudzes cilvēkiem?

Matilde: Man šajā kalpošanā vēl nav tik lielas pieredzes, varbūt tāpēc īpaši grūtās situācijās neesmu bijusi. Kopumā mūsu draudzes vecākās paaudzes cilvēki ir ļoti sirsnīgi un mīļi. Man ir labas attiecības ar visiem, un tas, ko es daru, man pašai dod prieku un stiprinājumu, tāpēc arī neliekas grūti.

Elizabete: Nav grūti, jo viņi ļoti novērtē to, ka mēs, jaunieši, veltām viņiem laiku.

Ko jūs iegūstat, esot kopā ar cilvēkiem, kam ir tik liela dzīves pieredze?

Matilde: Es mācos ieklausīties. Tā kā šiem cilvēkiem ir liela dzīves pieredze, viņi vēlas ar to dalīties un nodot tālāk mums, jaunākajai paaudzei. Viņiem ir daudz, ko stāstīt, tāpēc jābūt gatavam veltīt tam laiku un klausīties. Noteikti iegūstu arī ticības stiprinājumu, redzot, kā Dievs šos cilvēkus, kam katram ir savs dzīvesstāsts, ir vadījis.

Elizabete: Mums bieži stāsta dažādus stāstus no savas dzīves, dažreiz pat rāda bildes. Ir reizes, kad nemaz nav tik viegli sēdēt un klausīties, jo prātā ir vēl miljons darbiņu, kas jāpadara, bet jāatceras, cik šiem cilvēkiem ir svarīgi, ka ir kāds, kas viņos klausās un ir kopā. Tas man māca pacietību.

Vai ir bijuši kādi īpaši brīži šajā kalpošanā? 

Matilde: Kaut kādā ziņā katrs brīdis ir īpašs, jo es to pavadu kopā ar savējiem – kristiešiem. Ir tik vērtīgi iepazīt dažādus cilvēkus un just, ka mūs vieno viena ticība! Īpašas noteikti ir arī rekolekcijas. Sākumā vienkārši likās interesanti kaut kur aizbraukt un pavadīt laiku ar draudzes locekļiem, bet ar laiku šis brauciens rudens sākumā kļuva par neatņemamu garīgo piedzīvojumu. Dienas tiek pavadītas ar mīļiem, tuviem cilvēkiem, slavējot, lūdzot un klausoties Dieva vārdu. Skaisti ir arī sagādāt prieku vecākiem cilvēkiem. Viņiem ir daudz grūtību, tāpēc ir patīkami, ja es varu būt tā, kas liek viņiem pasmaidīt.

Elizabete: Man vienmēr īpašas ir bijušas diakonijas rekolekcijas, jo tad visi diakonijas darbinieki varam būt sadraudzībā un garīgi „uzpildīties”, lai pēc tam to atkal varētu dot tālāk. Bet vislielāko mīlestību es sajutu, kad mēs pēc kāda senioru pasākuma kopā ar slavētājiem, kas bija atbraukuši ciemos, devāmies uz mūsu draudzes pansionātu un pie katras tantes istabiņā dziedājām un lūdzām Dievu.

Ko jūs teiktu jauniešiem, kas vēl nav atraduši savu kalpošanas jomu?

Matilde: Es teiktu, lai viņi sāk kaut kur iesaistīties. Man, sākot kalpot, arī nemaz nebija tik viegli darīt kaut ko jaunu. Es nezināju, vai tas man ir īstais, un arī tik droši nemaz nejutos, bet, kad sāku kalpot, tas man sagādāja lielu prieku. Reizēm Dievs uzrunā un skaidri dod šo aicinājumu, bet reizēm ir jālūdz, lai Viņš parāda, kur tieši tava palīdzība un talanti ir nepieciešami.

Elizabete: „Ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši.” (Mt 25:40) Mēs varam kalpot visdažādākajos veidos un tā iepriecināt ne vien cilvēkus, bet pāri visam – Dievu.

Lūdz, lai Viņš rāda tev ceļu uz īsto kalpošanu, jo, kā Bībelē rakstīts, ticība bez darbiem ir nedzīva.

Paldies par sarunu!


Intervēja Kārlis Liepkauls

 
« atpakaļ
 
Jezusdraudze.lv